AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts
Uģis Bergmanis
Uģis Bergmanis
Uģis Bergmanis – AS "Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts, ērgļu pētnieks un ne tikai. Uģa galvenā rūpe šobrīd ir mazais ērglis, kura dzīvei vari sekot līdzi arī tiešraidē.
Uzdod jautājumu ekspertam

Iepazīsti dzīvnieku atstātās pēdas ziemā!

 MG 3170

“Pazīstot zvēru pēdas un zinot to paradumus, piesnigušos mežus, laukus, pļavas un ūdensteču krastus var lasīt kā grāmatu – kur meža cūku bars šķērsojis stigu, kur vilku tēvs riesta laikā iezīmējis kādu cini ceļa malā un daudzas citas zvēru atstātās pēdas – visas šīs zīmes liecina par daudzveidīgas faunas sastopamību un noteiktām likumsakarībām vidē,” teic LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Ziema ir kluss laiks, kad zeme zem kājām sasalusi un straujais dabas pārvērtību ­– augšanas, plaukšanas un ziedēšanas – laiks norimis. Gājputni devušies uz siltajām zemēm, lāči, eži un virkne citu dzīvnieku devušies ciešā ziemas miegā. Tomēr ziema nebūt nenozīmē, ka laikrādim dabā būtu nospiesta STOP poga. Ieejot mežā, var saklausīt un saskatīt aktīvo meža dzīvnieku rosīšanos, meklējot barību vai piedzīvojot riesta laiku. To, cik daudz var saskatīt, atkarīgs no tumšā vai gaišā diennakts perioda mīlošajiem dzīvniekiem. Tomēr, lasot to atstātās pēdas, var atklāt to paradumus un dzīves ritmu gada aukstākajā gada laikā.

Pēdas var tikt atstātas dažādi, ne tikai kā nospiedumi sniegā vai zemē, bet arī, piemēram, ar zobiem.

Mežacūkas, kas bieži baros redzamas, viesojoties pat privātmāju pagalmos, ziemas sākumā ir īpaši gādīgas par jauno paaudzi. Mežacūku bara atstātās pēdas nevar nepamanīt – tās spēj uzrakt zemi līdz pat 20 centimetriem, meklējot kukaiņu kāpurus un augu saknes. Galvenā augsnes racēja ir bara vadošā māte, sivēni pārmeklē jau uzirdināto augsnes virskārtu.

Meza cukas

Riesta laiks

Vilkiem ziema ir aktīvs riesta laiks. Tie intensīvi pārstaigā teritoriju, to iezīmējot un meklējot barību. Diennakts tumšajā un krēslas laikā vilki apstaigā meža stigas un apčurā teju visu, ko sastop savā ceļā – gan zāles ciņus, gan celmus. Vilku tēviņiem raksturīgi iezīmēto vietu vēl apkārpīt. Ik pa laikam vilku riesta laikā – no janvāra līdz februārim – dzirdama arī vilku gaudošana.

Arī lūšu tēviņi, kuriem aktīvais riesta laiks pienāk martā, iezīmē teritoriju un pat dienas gaišajā laikā skaļi ņurd, it kā rūktu.

Ziemas izskaņā iestājas riesta laiks arī lapsām un zaķiem. Šajā laikā zaķi īpaši skaļi uzvedas diennakts tumšajā laikā. Balto zaķu pēdas sastopamas mežos un purvos, bet pelēko – mežmalās. “Zaķis ir tipisks mizas grauzējs. Piemēram, ja ābelei nolūzīs zars, tad zaķi uzreiz būs klāt, lai notiesātu mizu uz zara, nevis ābolus,” teic eksperts Uģis Bergmanis.

IMG 0014

Kārumi jaunaudzēs un briestaudzēs

Brieži un stirnas ziemā pārvietojas baros, galvenokārt drošības un atvieglotas barības iegūšanas dēļ. Brieži martā sāk mest ragus. Tie ir smagi – līdz pat 10 kilogramiem. Aļņi vasarā parasti uzturas ūdenstilpju tuvumā, ēdot dažādus ūdensaugus, turpretī ziemas laikā, tie ēd tā saucamo cieto barību – krūmu zarus un jauno kociņu galotnes, tādējādi postot meža jaunaudzes un briestaudzes. Ja briedis apkož tikai koka pumpurus, tad alnis spēj nolauzt pat visu jauno koku. Ēsts tiek viss – sākot no priežu un egļu dzinumiem, beidzot ar to mizu, apšu un ošu atvasēm. Ēdot cieto barību, aļņiem, briežiem un stirnām veidojas tā saucamās spiras – šokolādes konfektēm līdzīgi ekskrementi, kas ir viegli pamanāmi un liecina par zvēru klātbūtni.

Stirnas un brieži, meklējot barību, labprāt uzturas ziemāju laukos, mielojoties ar sadīgušajiem rapšiem un rudzu asniem. Turklāt tās, tāpat kā brieži, novērtē ābeļdārzu augļus. Arī jenotsuņi un āpši labprāt barojas ar āboliem. Jenotsuņi uzskatāmi par daļējiem ziemas gulētājiem – tie guļ tikai zemā gaisa temperatūrā.

vavere

“Pēc daudzu gadu pārtraukuma, pateicoties čiekuru ražas pieaugumam, mežā biežāk sastopamas arī vāveres pēdas. Tās pārtiek galvenokārt no skujkoku sēkliņām, kuras izgrauž no priežu, egļu čiekuriem. Vāvere līkumo, pārvietojas vidēji gariem lēcieniem, pakaļkājas liekot samērā cieši blakus. To nospiedumi savstarpēji gandrīz paralēli,” stāsta eksperts.

Vai meža dzīvniekiem un putniem ziemā jānāk talkā un jāierīko barotavas?

Vai meža dzīvniekiem un putniem ziemā jānāk talkā un jāierīko barotavas? Eksperts ir pārliecināts: ja dzīvnieks pats saviem spēkiem nevarētu pārziemot, daba to nebūtu radījusi! Dzīvnieki jau laikus ir uzkrājuši sev barības vielu rezerves ziemai. Dzīvojot lauku sētā, piemājas ābeļdārzā var izmest pāri palikušās kartupeļu mizas, kāpostu lapas un iepuvušos ābolus, ko labprāt ēd stirnas. Jārauga, lai mājas suņi būtu piesieti un neplosītu pie barotavas atnākušos meža zvērus.

Apzinātas melno stārķu ligzdošanas sekmes

2016. gada sezonā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir veikusi īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnā stārķa – ikgadējo ligzdošanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts apgredzeno mazos ērgļus

Ik gadu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis veic mazo ērgļu monitoringu Latvijā un apgredzeno mazos ērgļus, lai varētu tos atpazīt turpmākajos gados...

Lasīt vairāk »
Klinšu ērgļi Austrumlatvijā ligzdo sekmīgi

Veicot klinšu ērgļu monitoringu, Austrumlatvijas purvos tika konstatēta divu pāru sekmīga ligzdošana – katrā ligzdā tika apgredzenots viens jaunais ērglis. Par ligzdas apdzīvotību...

Lasīt vairāk »
LVM darbinieki palīdz nelaimē nokļuvušam gulbim

  Pavasaris ir laiks, kad varam ļauties putnu vērošanai un nesteidzīgām pastaigām Latvijas valsts mežos, kurus piedzied skanīgās putnu balsis. Pateicoties AS “Latvijas valsts meži”...

Lasīt vairāk »
Lūšu kaķēni pavasarī būs

Daba māca, tāpēc jo īpaši svarīgi ir savām acīm redzēt, vērot un izzināt. Tāds arī ir AS „Latvijas valsts meži” (LVM) organizēto vides aktivitāšu mērķis – ļaut interesentiem...

Lasīt vairāk »
Astoņi vilki

Latvija ir bagāta ar mežiem – grozies kā gribi! Ieejot mežā un klusi stāvot, var dzirdēt vēju pieskaramies koku zariem, saklausīt putnu dziesmas, ieelpot dzestro meža gaisu, bet meža...

Lasīt vairāk »
Klinšu ērglim jauna mājvieta

Agrā novembra rītā Mammadaba twitter konkursa uzvarētāji kopā ar AS „Latvijas valsts meži” vides ekspertu Uģi Bergmani devās piedzīvojumā uz Stompaka purvu, lai būvētu mākslīgo...

Lasīt vairāk »
Konkurss Twitter sekotājiem!

Divas dienas, divi jautājumi un trīs uzvarētāji, kas jau 20. novembrī dosies būvēt mākslīgo ligzdu klinšu ērglim kopā ar AS „Latvijas valsts meži” vides ekspertu Uģi...

Lasīt vairāk »
Monitorings rāda - mazos ērgļus šogad glābj kurmji

Noslēgumam tuvojas AS „Latvijas valsts meži” organizētais un finansētais mazo ērgļu monitorings, kas tika sākts aprīļa vidū piecos parauglaukumos dažādos Latvijas reģionos. Šogad...

Lasīt vairāk »
Mazā ērgļa gredzenošana

Agrā 14.jūlija rītā trīs Mammadaba twitter konkursa uzvarētāji devās uz Lubānas novada Ezerniekiem, lai kopā ar AS „Latvijas valsts meži” vides ekspertu Uģi Bergmani gredzenotu mazos...

Lasīt vairāk »
1/2/3 lapas