AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts
Ojārs Demiters
Ojārs Demiters
Meža biotopu eksperts AS "Latvijas valsts meži". Ojārs zina stāstīt gan par mežiem, gan par virsājiem un purviem, un tajos mītošajiem dabas brīnumiem.
Uzdod jautājumu ekspertam

Ķērpji - īpatnējie koku stumbru rotājumi

2

“Kas tie par pleķiem uz koku stumbriem?” tā man reiz jautāja kādi bērni, ejot pārgājienā pa meža taku.

Gadās, ka cilvēki, jau pieauguši, nekad nav pievērsuši uzmanību un, izrādās, nemaz nezina, ka tie pleķi uz koku stumbriem var būt nevis parasti mizas pleķi, bet konkrēti augoši organismi – ķērpji – katrs ar savu vārdu.

Ķērpji ir unikāli organismi, kuru lielākajā daļā laponī (ķērpju veģetatīvajā veidojumā) notiek sēnes un aļģes mijiedarbība. Sēne no aļģes iegūst organiskās vielas, savukārt, aļģe no sēnes – ūdeni un minerālvielas. Tās viena otru apgādā ar nepieciešamo, līdz ar to ķērpji spēj augt arī uz tādām virsmām, kas pašas nedod nekādas minerālvielas, pat uz tādiem mākslīgiem materiāliem kā plastmasa un stikls.

Ķērpjus var klasificēt, sagrupēt dažādi. Viens no veidiem, kā ķērpjus sagrupēt, ir pēc to morfoloģijas jeb lapoņa ārējā izskata. Plašāk pazīstamās grupas pēc šī iedalījuma ir

  • ķērpji ar krevveida laponi;
  • ķērpji ar lapveida laponi;
  • ķērpji ar zvīņveida laponi;
  • ķērpji ar krūmveida laponi.

Ķērpji ar krevveida laponi

Šis laponis cieši piekļaujas substrātam vai ir pat ieaudzis tajā, tāpēc izskatās kā citas krāsas pleķis vai nemaz nav saskatāms. Vieglāk saskatāmi ir augļķermeņi - orgāni, kuros attīstās sporas. Tie var būt dažādi - kā tumši vai gaiši punktiņi, kā mazi vulkāniņi vai nagliņas.

Uz koku mizas bieži sastopami tādi ķērpji kā lekanoras (Lecanora), lecidellas (Lecidella), rakstu ķērpis Graphis scripta.

1

Īpaši aizsargājamai sugai - kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea - augļķermenīši saauguši kopā, reizēm atgādinot kaķu pēdiņas (Foto: O.Demiters)

2

Īpaši aizsargājamai sugai – zvīņainā telotrēma Thelotrema lepadinum - augļķermenīši atgādina mazus vulkānus (tiešām mazus! To izmērs ir 1 - 4 mm) (Foto: O.Demiters)

Ķērpji ar lapveida laponi

Šos ķērpjus var saskatīt no lielāka attāluma nekā iepriekšējos, jo tiem laponis var būt pat dažus desmitus centimetru liels. Tas izskatās kā lapas vai plātnes, bieži krokainas. Vairāku ģinšu sugas piestiprinās substrātam ar īpašiem izaugumiem – rizīnām – kas atgādina saknes.

3

Īpaši aizsargājamā suga – parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria – parasti sastopams vecos, neietekmētos biotopos  (Foto: O.Demiters)

Ķērpji ar zvīņveida laponi

Šiem ķērpjiem laponi parasti veido mazas, plakanas, koncentrētas zvīņas, kas nereti pārklājas.  Zvīņas ir piestiprināts pie substrāta, bet to malas ir nedaudz atstāvošas. Reizēm šī veida ķērpjus ir grūti atšķirt no ķērpjiem ar lapveida laponi, tomēr to laponis parasti ir mazāks un tiem nav izteiktas apakšējās mizas.

Ķērpji ar krūmveida laponi

Šie ķērpji, kā jau liecina nosaukums – izskatās kā mazi krūmiņi. Atkarībā no substrāta, tie var augt uz augšu, uz sāniem vai uz leju. Šī veida ķērpjiem bieži raksturīga vairošanās ar nolūzušiem lapoņa gabaliņiem. Nolūzis lapoņa gabaliņš, nokļuvis jaunā piemērotā vietā, piestiprinās pie substrāta un turpina augt.

4

Usnejas (Usnea) kokus izrotā ar skaistām “frizūrām”  (Foto: O.Demiters)

Medņu mikroliegumā iedzīvojušies arī ūpji

LVM Vides eksperts 10. aprīlī nejauši atradis ūpju ligzdu Medņu mikroliegumā Ziemeļkurzemes reģiona Ventas iecirknī. Tajā draudzīgi sadzīvo medņi un ūpji. Stāsta Ojārs Demiters, AS...

Lasīt vairāk »
Interesants atradums

Kādā marta rītā sāku savu darba dienu, apsekojot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu biotopu Dienvidkurzemes mežsaimniecības Remtes meža iecirknī Jaunlutriņu pagastā netālu no...

Lasīt vairāk »
Jaunu ligzdu atradumi

Mana vasara bijusi jaunatklājumiem bagāta – lai arī raudzījos uz augšu un sēnes bieži nemanīju, apsekoju daudzas jo daudzas putnu ligzdas. Dienvidkurzemes, Ziemeļkurzemes un Zemgales...

Lasīt vairāk »
Vērtīgs atradums janvārī

Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Raķupes meža iecirknī blakus dabas liegumam "Stiklu purvi" Ziemeļkurzemes mežsaimniecības plānošanas vadītājs Arvis Heniņš, veicot darba pienākumus,...

Lasīt vairāk »
LVM darbā 2012. gadā paveiktais

Ekomežos izvērtēta 880 ha mežaudžu atbilstība aizsargājamiem biotopiem. Izveidoti 63 Eiropas Savienības nozīmes biotopu ("ES biotopu") monitoringa transekti ar kopējo garumu 29 km un...

Lasīt vairāk »
Meža biotopi

Ojāra specializācija ir meža biotopi. Viņš ir sertificēts sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts par mežiem, virsājiem, purviem, sūnām, kā arī šādiem putniem - piekūnveidīgie...

Lasīt vairāk »