AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts
Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Kapteinis mednis

Saulainā pavasara rītā Mammadaba twitter konkursa uzvarētāji devās uz Ropažiem, kur bija norunāta tikšanās ar AS „Latvijas valsts meži” vides ekspertu Mārtiņu Kalniņu. Dienas tēma – medņi, bet uzdevums – sekot Mārtiņam pa pēdām.

„Piebraucām pie viena no mikroliegumiem, kur uzsākas piedzīvojums, kas pārsniedz iecerēto, jo mežā mēs iegūstam emocijas, ko ikdienā nevar atrast. Spožā skudra, Šneidera mizmīlis, zivju ērgļu planējums, ķirzaka, kā arī trīs medņi, tas ir tikai redzamais ieguvums. Neredzamais – svaigs gaiss, labas emocijas un eksperts, kas par savu lietu stāsta ar degošām acīm. Tas iedvesmo,” stāsta twitter konkursa uzvarētāja Ilze.

FullSizeRender3

Attēlā:Zem priežu mizas Šneidera mizmīlis neatrodas, toties tur ir viens sprakšķis un divi piepju melnuļi.

FullSizeRender2

Attēlā: Pļavas ķirzakas mātīte – pļavas ķirzakas ir bieži sastopamas saulainās vietās, taču arī parastās sugas ir jāsargā

 

Pirms mēs devāmies mežā, noklausījāmies nelielu prezentāciju par medņiem.

Mednis ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas sver aptuveni 3,5-5 kg un kura spārnu plētums var sasniegt 90 cm. Mednis ziemā barojas galvenokārt ar priežu skujām un dzinumiem, bet vasarā ēd melleņu un zileņu lapas un ogas, spilvju dzinumus, kā arī kukaiņus un to kāpurus. Neskatoties uz to, ka putns labprāt uzturas priežu mežos ar labu pār redzamību, viņam tomēr ir vajadzīgas arī dažas eglītes, zem kurām paslēpties, piemēram, no vanaga. „Mednis ir viena no aizsargāmajām sugām un mūsu pienākums ir panākt, lai šīs sugas saglabājas.  Ieraudzīt mežā medni – tas ir piedzīvojums,” stāsta Mārtiņš. Daudzi atceras zaļās vārnas, kas senākos laikos sēdēja uz katra staba, bet šobrīd ir retums.

FullSizeRender

Attēlā: Spilvju jaunie dzinumi – medņu pavasara barība

2011.gadā tika uzsākta medņu riestu inventarizācija, lai saprastu, kur tie dzīvo un, kāds varētu būt to esošo medņu skaits Latvijas teritorijā. Šobrīd var teikt, ka Latvijas valsts mežos atrodas 90% no visiem medņu riestiem. Ir medņu riesti, kas atrodas pavisam tuvu pie Rīgas, bet ir riesti, kas atrodas ļoti nomaļās vietās, piemēram Igaunijas pierobežā. Latvijas valsts mežos identificētas gandrīz 300 riesta vietas un vēl aptuveni 70-80 potenciālās riesta vietas.

 „Novērojām, ka daudzās vietās medņi vairs nedzīvo mikroliegumos, bet ārpus liegumiem un medņu riesta centrs ir nobīdījies uz atklātu mežu nogabaliem”, stāsta biologs. Tā dēļ LVM ir pieņēmis lēmumu par iepriekšminēto nogabalu apsaimniekošanu, lai atjaunotu medņu dzīvotni. Tika izstrādātas vadlīnijas, kas nosaka, kas, kad un kā ir veicams, lai atjaunotu medņu dzīvotņu kvalitāti, piemēram,vienā gadā drīkst apsaimniekot ne vairāk kā 30 % no kopējās dzīvotnes platības. Apkopojot arī dažādu valstu pieredzi, secinājām, ka medņu riesta teritorijā (ārpus riesta centra), kailcirtes var būt 1 ha platībā, kas savukārt dod iespēju atjaunot priežu audzes, kas citādāk gandrīz nav iespējams.

 „Ir runa par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu. Klasiski apsaimniekošana ir saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir iegūt koksni. Mārtiņš runā par apsaimniekošanu, kuras mērķis ir uzlabot medņu dzīvotni. Tā ir atšķirīga apsaimniekošana, skaidro LVM vecākais eksperts Kaspars Riže. Katram nogabalam var būt dažādi apsaimniekošanas mērķi – tā var būt dabas aizsardzība, aizsardzība ar nebūtisku koksnes ieguvi u.c. Protams, arī koksnes ražošanas cirsmās ir jāievēro dabas aizsardzības prasības, piemēram jāatstāj ekoloģiskie koki vai to grupas.

FullSizeRender11

„Mednim vajag justies kā kapteinim uz klāja”, stāsta Mārtiņš, tādēļ ir veikta apsaimniekošana, kura rezultātu kopā ar twitteristiem apskatīs Mārtiņš, kas ir arī viens no viņa uzdevumiem – sekot līdzi notikumiem. Paralēli veikto medņa riesta apsaimniekošanas darbu apskatei tika paveikts vēl kāds mazs darbiņš. Visiem klātesošajiem tika izdalīti grābekļi un cimdi. Kādā vietā zem nozāģēto egļu zariem un citām ciršanas atliekām aug viens no staipekņiem – vālīšu staipeknis. Tā kā šis, relatīvi mazais staipeknis nevar izspraukties cauri nobirām un cīņā ar sūnām ir zaudētājs, tad mēs attīram palielu laukumu, kur šim augam augt nākotnē. “Ja reiz ir izveidota kāda teritorija dabas aizsardzībai, tad ir jācenšas, lai šī teritorija sargātu iespējami vairāk sugas un biotopus. Piemēram, šajā medņu mikroliegumā aug triju sugu aizsargājamie staipekņi, dzīvo tādas vaboļu sugas kā Šneidera mizmīlis un lielā krāšņvabole, arī garlūpas racējlapsene, zilspārnu sisenis un noteikti vēl citas sugas.”

Reizi mēnesī Mammadaba twitter konkursa uzvarētājiem ir ekskluzīva iespēja piedalīties AS Latvijas valsts mežu veidotajā vides dienā kopā ar kādu no vides ekspertiem.

Kas kopīgs Latvijas un tropu mežiem?

  Kas gan var būt kopīgs Latvijas un tropu mežiem? Latvijas meži ir šeit, bet tropu meži ir tur, tālu dienvidos. Mums ziemā mēdz būt sniegs, bet tur nav. Mums šeit ir odi, ērces un...

Lasīt vairāk »
Īpatnējais atradums – “matainais” liellūpas vīngliemezis

Tie, kuri bērnības dienas pavadījuši laukos, iespējams ir saskārušies ar vecvecāku uzticēto uzdevumu – salasīt visus atrodamos gliemežus. Tie ir parka vīngliemeži, un bieži vien šī...

Lasīt vairāk »
Meklējot zaļo upjuspāri

Lai gan Latvija uz citu pasaules valstu fona var šķist pavisam neliela, arī mūsu valsts mērogā sugu izplatība mēdz krasi atšķirties. Viens no šādiem piemēriem ir zaļā upjuspāre jeb...

Lasīt vairāk »
Lidvāverei pa pēdām

Jau vairākus gadus LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi dodas meklēt jeb monitorēt lidvāveres. Monitoringa metode ir vienkārša un reizē sarežģīta -...

Lasīt vairāk »
Zirnekļi gaida rudeni mežā

Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos, ik dienas mūs pārsteidz un lutina ar saviem jaundarinājumiem. Tā piemēram, pastaigājoties pa AS “Latvijas valsts meži” izveidoto Kalnansu...

Lasīt vairāk »
Kukaiņu pasaule

Mežs ir pilns pārsteigumu, ja ir vēlme izzināt, saprast un atrast. Tāds arī ir AS „Latvijas valsts meži” organizēto vides aktivitāšu mērķis – ļaut zinātkārajiem izzināt. „Mēs...

Lasīt vairāk »
Noslēdzies lielākais dabas aizsardzības kongress Eiropā

No 2. līdz 6. augustam Montpeljē (Francija) noritēja 27. Starptautiskais dabas aizsardzības kongress (27th International Congress for Conservation Biology) un 4. Eiropas dabas aizsardzības...

Lasīt vairāk »
Konkurss twitter sekotājiem

Trīs dienas, trīs jautājumi un trīs uzvarētāji, kas jau 13.augustā dosies iepazīt kukaiņu pasauli kopā ar AS "Latvijas valsts meži" ekspertu Mārtiņu Kalniņu.  Konkursa norises...

Lasīt vairāk »
Konkurss Mammadaba twitter konta sekotājiem

Trīs dienas! Viens jautājums! Trīs uzvarētāji, kas jau nākamotrdien, 21.aprīlī, kopā ar AS „Latvijas valsts meži” ekspertu Mārtiņu Kalniņu dosies uz mežu, lai uzzinātu visu par...

Lasīt vairāk »
Kā dzīvot spārei vasarā - plānojam ziemā

Resnvēdera purvuspāre Leucorrhinia caudalis ir viena no Latvijā sastopamajām spāru sugām, kas tiek uzskatīta par apdraudētu un ir iekļauta dažāda līmeņa sugas aizsardzību regulējošajos...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas