AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts
Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Kukaiņu pasaule

Mežs ir pilns pārsteigumu, ja ir vēlme izzināt, saprast un atrast. Tāds arī ir AS „Latvijas valsts meži” organizēto vides aktivitāšu mērķis – ļaut zinātkārajiem izzināt.

„Mēs esam bagāti”, lepni saka Mammadaba twitter konkursa uzvarētāja, ar roku norādot uz Latvijas zeltu – mežu. Sākotnēji pārējo Latviešu pieticīgais raksturs pretojas šim teicienam, bet mēs tiešām esam bagāti, jo mums ir mežs – skābekļa rūpnīca, ogas, sēnes un iespēja atpūsties kādā no 400 LVM izveidotajām atpūtas vietām.

Mežā dzīvo arī kukaiņi. Katram noteikti ir kāds stāsts par tiem. Par to, kā kāds kukainis iekodis, nokaitinājis, jo visu laiku lidojis apkārt, bet ir arī tādi entuziasti, kam, ieraugot kukaini, iemirdzas acis. Tāds ir AS „Latvijas valsts meži” eksperts Mārtiņš Kalniņš. Runājot ar biologu, viņš pēkšņi no kabatas izvelk mazu trauciņu, novicina gaisā, uzliek virsū vāku un sajūsmināts ieliek trauku kabatā, ar smaidu sejā sakot: „Būs ko izpētīt!”

Latvijā 15 000 dažādu kukaiņu sugu

Kopā ar pasākuma dalībniekiem noskaidrojām, ka Latvijā ir aptuveni 15 000 kukaiņu un vēl vismaz 5000 citu bezmugurkaulnieku (zirnekļu, ērču, tārpu, vēžu, gliemju u.c.) sugu, no kurām 130 sugas ir īpaši retas un aizsargājamas.

„Šodien mēs galvenokārt runāsim par kukaiņiem, bet aizskarsim arī citas tēmas, jo kukaiņi ir atkarīgi no apkārtējās vides un apkārtējā vide – citi dzīvnieki un arī cilvēks – ir atkarīgi no kukaiņiem,” uzsver biologs.

Daļai reto sugu patīk uzturēties gaišās un siltās vietās. Tādi apstākļi rodami aizsargājamo ainavu apvidū „ Ādaži”, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000. Poligonā, militāro aktivitāšu rezultātā, gadu gaitā ir izveidojušās savdabīgas, Latvijai retas augu un dzīvnieku sabiedrības. Viena to teritorijas „vizītkartēm” ir smiltāji un virsāji. Augusts ir labākais laiks, kad smiltājos un virsājos var ieraudzīt retās siseņu sugas. Viens no tiem ir parkšķis jeb sarkanspārnu smiltājsisenis. Kā jau liecina viens no nosaukumiem, šim sisenim ir sarkani spārni, kurus, demonstrējot lidojuma laikā, tēviņi cenšas pievērst mātīšu uzmanību. Sisenim lidojot, dzirdama parkšķoša skaņa, kas kalpojusi par iemeslu dzīvnieka otram nosaukumam – parkšķis. Turpat izdevās novērot vēl otru, retāku sugu – zilspārnu smiltājsiseni. Līdzās siseņiem, pamanījām arī garlūpas racējlapseni. Ādažu smiltāji un virsāji ir lielākā dzīvotne arī šai lapsenei, kas atšķirībā no mums labi zināmajām lapsenēm, neveido pūžņus, bet smilšainās vietās rok aliņas. Tās ir kā bērnistabas, kur garlūpas racējlapsene ienes kādu ar dzēlieni paralizētu kāpuru, iedēj tajā oliņu, un jaunais kāpurs aug un barojas ar savdabīgu „ konservu”.

Kukaiņu vajadzību piramīda

Kopumā kukaiņa vajadzību piramīda ir vienkārša – ir nepieciešams ūdens, māja, un ēdiens. Ja ūdeni iegūt ir salīdzinoši vienkārši, kaut vai no rasas, tad piemērotu mājvietu un pārtiku atrast ir daudz sarežģītāk. Piemēram, sausajos priežu mežos, kas dabiski veidojas mežam daļēji izdegot, bet mākslīgi tos imitē cirsmas ar saglabātiem ekoloģiskajiem un sēklu kokiem, dzīvo, piemēram, lielie dižkoksngrauži, lielās krāšņvaboles, kuprainās celmmušas un dzeltenās laupītājmušas. Šīm sugām „māja”, un vienlaikus arī ēdiens, ir saules apspīdēti nokaltušu priežu stumbri un kritalas. Iepriekš pieminētās racējlapsenes ēd gan citus kukaiņus, gan nektārus no ziedošiem augiem, piemēram, no mārsila. Tātad vietās, kur šīs retās sugas dzīvo, piemēram, mūsu apskatītajā priežu jaunaudzē, līdzās saglabātajiem ekoloģiskajiem kokiem jābūt arī nokaltušām priedēm, kritalām, mārsilam.

Interesants atklājums, ka daļa kukaiņu kož, bet otra daļa – ne. Vieni kož ar muti, bet citi – dzeļ ar dzeloni, piemēram, lapsenes. Teorētiski iekost var visi, bet ne visi spēj pārkost cilvēka ādu.  Kukaiņi kož divu iemeslu dēļ: lai aizsargātos un lai paēstu.

Ūdens kukaiņi

Nevar aizmirst arī kukaiņus, kas mājo ūdeņos. Kukaiņi izmanto visus pieejamos ūdeņus – sākot no peļķes uz ceļa vai suņa ūdensbļodas līdz upēm un ezeriem. Tomēr vislielākā kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku daudzveidība ir ūdenstilpēs, kur ir labi attīstījies un daudzveidīgs augājs. Kopā ar biologu un twitter uzvarētājiem apskatām dīķi mežā, kas izveidots ūdens ņemšanai ugunsgrēku gadījumos. Taču nu tas ir tapis arī par māju un vietu, kur atrast ēdienu daudzām dzīvnieku sugām. Izvelkot no dīķa ūdensaugus, atrodam trīsuļodu un spāru kāpurus, ūdensblaktis un ūdens ēzelīšus (nelielus vēzīšus).

Droši vien brīžos, kad dzeļ lapsenes, odi, traucē mušas vai nepatīkamas emocijas raisa ērces, daudzi domā – cik labi būtu, ja kukaiņu vispār nebūtu. Tomēr viss nav tik vienkārši. Mēs esam atkarīgi no kukaiņiem un ja to nebūtu, virkne būtisku dabas procesu – izpaliktu. Viena no labi zināmām kukaiņu lomām mūsu dzīvē, ir apputeksnēšana. Lielākā augu daļa bez kukaiņu palīdzības nevarētu veiksmīgi ražot sēklas vai augļus. Apputeksnētāji ir bites, kamenes, vaboles, mušas, tauriņi un citi kukaiņi. Turklāt kukaiņi piedalās arī augu atmirušo daļu noārdīšanā, citu kukaiņu ierobežošanā, kukaiņi kalpo arī par barību zivīm, putniem, dažviet pasaulē – arī cilvēkiem. Kukaiņi kalpo arī par iedvesmas avotu dažādu tehnikas vai materiālu paraugiem (spāres – helikoptera spārniem, vaboļu segspārni – ūdeni atgrūdošas virsmas), bet to organismos esošās vielas – noder medikamentu izgatavošanā. Pat viagras pamatā ir kukaiņi (eļļas vaboles). Turklāt latviešiem tik ļoti iecienītais un noderīgais medus nav iedomājams bez bitēm. To apliecina arī virsājos un mežos izvietotie bišu stropi – bišu vasaras ganības.

„Pavadot dienu meža ielokā, klausoties Mārtiņa stāstos par kukaiņiem, sapratu, cik viss pasaulē ir saistīts. Ka katrai dzīvai būtnei ir sava loma lielajā stāstā. Arī kukaiņiem”, prāto Mammadaba twitter sekotāja.

Īpatnējais atradums – “matainais” liellūpas vīngliemezis

Tie, kuri bērnības dienas pavadījuši laukos, iespējams ir saskārušies ar vecvecāku uzticēto uzdevumu – salasīt visus atrodamos gliemežus. Tie ir parka vīngliemeži, un bieži vien šī...

Lasīt vairāk »
Meklējot zaļo upjuspāri

Lai gan Latvija uz citu pasaules valstu fona var šķist pavisam neliela, arī mūsu valsts mērogā sugu izplatība mēdz krasi atšķirties. Viens no šādiem piemēriem ir zaļā upjuspāre jeb...

Lasīt vairāk »
Lidvāverei pa pēdām

Jau vairākus gadus LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi dodas meklēt jeb monitorēt lidvāveres. Monitoringa metode ir vienkārša un reizē sarežģīta -...

Lasīt vairāk »
Zirnekļi gaida rudeni mežā

Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos, ik dienas mūs pārsteidz un lutina ar saviem jaundarinājumiem. Tā piemēram, pastaigājoties pa AS “Latvijas valsts meži” izveidoto Kalnansu...

Lasīt vairāk »
Noslēdzies lielākais dabas aizsardzības kongress Eiropā

No 2. līdz 6. augustam Montpeljē (Francija) noritēja 27. Starptautiskais dabas aizsardzības kongress (27th International Congress for Conservation Biology) un 4. Eiropas dabas aizsardzības...

Lasīt vairāk »
Konkurss twitter sekotājiem

Trīs dienas, trīs jautājumi un trīs uzvarētāji, kas jau 13.augustā dosies iepazīt kukaiņu pasauli kopā ar AS "Latvijas valsts meži" ekspertu Mārtiņu Kalniņu.  Konkursa norises...

Lasīt vairāk »
Kapteinis mednis

Saulainā pavasara rītā Mammadaba twitter konkursa uzvarētāji devās uz Ropažiem, kur bija norunāta tikšanās ar AS „Latvijas valsts meži” vides ekspertu Mārtiņu Kalniņu. Dienas tēma...

Lasīt vairāk »
Konkurss Mammadaba twitter konta sekotājiem

Trīs dienas! Viens jautājums! Trīs uzvarētāji, kas jau nākamotrdien, 21.aprīlī, kopā ar AS „Latvijas valsts meži” ekspertu Mārtiņu Kalniņu dosies uz mežu, lai uzzinātu visu par...

Lasīt vairāk »
Kā dzīvot spārei vasarā - plānojam ziemā

Resnvēdera purvuspāre Leucorrhinia caudalis ir viena no Latvijā sastopamajām spāru sugām, kas tiek uzskatīta par apdraudētu un ir iekļauta dažāda līmeņa sugas aizsardzību regulējošajos...

Lasīt vairāk »
Ziemassvētku dāvana - ūdensrijējs

Ziemassvētku laikā esam saņēmuši dāvanu – ģeologa Daiņa Ozola apstiprinājumu, ka Latvijas valsts mežos esam atraduši jaunu, līdz šim nezināmu ūdensrijēju. Skaistā novembra darba...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas