Jaunumi

Ko makšķerniekam nozīmē vislielākā zivs?

ancient fish 6

Vaļasprieki un liktenīgas aizraušanās mūsdienās ir daudziem, bet brīvā laikā pavadīšana dabā, tai skaitā, pie ūdeņiem, ir viena no visizplatītākajām. Makšķernieku raibā saime dalās atšķirīgos ķērājos pēc sugām, pēc tehnikas, ūdeņiem, meistarības, gadalaikiem un citiem parametriem. Jaunākais jeb atjauninātais copes profils un ampluā, kas atbildīgas copes kustībai pievērš arvien vairāk sekotāju - trofejlīdaku spiningošana.

Ielūkojoties "atlaid mammu!" rezultātu tabulā, skaidrs, ka vairāk nekā trešdaļgadsimtu vecais Latvijas līdakas rekords varētu tikt pārspēts. AS “Latvijas valsts meži” rīkotais konkurss "atlaid mammu!" arī “izspēlē godkārības un azarta kārti” - pārspēt sāncenšus ar noķerto un atlaisto plēsīgo zivju garumiem, jo būtībā jau fotokonkurss tās pašas sacensības vien ir. Abos gadījumos arī datu vākšanas mehānisms.

Ko par pašreizējo trofejzivju pieteikšanu rekordam domā dažādu makšķerēšanas tehniku un sugu eksperti un influenceri?

arhivs lidz 18.05.19 140

Normunds Ikomass. big-bait spiningošanas instruktors “Pike in LV”:

  • Ko tev nozīmē rekords - personiskais, nacionālais, globālais sev tuvākajai zivju sugai?

Katrs mans nākamais rekords - ieguldītā laika un līdzekļu jautājums, katras pārspēšanas gadījumā iegūtas nebijušas zināšanas, izanalizētas nianses. Neatlaidība nes augļus, protams, arī rekordus. Personisko vēl ne tuvu neesmu uzstādījis. Noķeršu lielāku zivi, sapņošu par vēl lielāku – bez limitiem. Jauns nacionālais rekords – tāds mērķis man ir. Uzskatu, ka mērķim ir jābūt, citādi var pazust asums, bet bez koncentrēšanās nevar. Pārspēt pasaules rekordu, kas ir ap 30 kg, šobrīd liekas nereāli, bet kaut kur ūdenī tāda vai vēl lielāka noteikti mīt. Jo vairāk veči laidīs vaļā tieši lielās līdakmammas ar labu ģenētiku, tad gan jau kādreiz izaugs īsts monstrs.

  • Kā vērtē izredzes pārspēt personisko, nacionālo, globālo rekordu plēsīgo zivju konkurencē?

Personīgo, domāju, bez problēmām, varbūt jau šoruden. Lai pārspētu Latvijas rekordu, strādāju katru dienu gan praktiski, gan teorētiski – lasu uzziņu literatūru, medijus, novērtēju arī sarunas ar pieredzējušiem copmaņiem. Ir sajūta, ka kaut kam jānotiek jau tuvākajā laikā, nākamgad globālais mērķis – uzvarēt “Predator Tour 2020”.

  • Kāds ir tavs labākais rezultāts – personiskais rekords jebkurai zivju sugai?

Kādreiz skaitīju no metra un lielākas līdakas, bija jau pāri simtam, bet tagad vairs neskaitu. Zinu savas trīs lielākās “mammas”: 119 cm un 11,5 kg, 120 cm un 11 kg, 123 cm un 11,5 kg. Pēdējā laikā skaitu tikai 10 kilogramīgas un smagākas trofejas.

  • Kā vērtē rekorda iesniegšanas kārtību Latvijā (citās valstīs)? Ko iesaki mainīt?

Ja godīgi, es pat nezinu, kāda ir šī kārtība. Zinu tikai, kā pats rīkotos: laivā ir liela tvertne ar aeratoru. Zivi izvestu līdz krastam, kur ievietotu uztveramajā tīklā – lietoju vislielāko izmēru. Tad zvanītu attiecīgajām organizācijām, lai brauc un fiksē. Vislabāk man patiktu, ja beigtas zivis vispār nevarētu reģistrēt kā rekordu.

image1 9

Mārtiņš Plešs. Mušiņmakšķerēšanas instruktors, Latvijas izlases dalībnieks":

Vienīgais rekords, kas man kaut ko nozīmē ir personiskais, jo tā ir kā mēraukla, pēc kuras vērtēt savus panākumus. Pārējie rekordi vienmēr bijuši mazsvarīgi.

Personisko un nacionālo rekordu ir iespēja pārspēt katru gadu. Vienkārši tam ir pienācīgi jāsagatavojas. Ar globālajiem rekordiem mums ir samērā grūti konkurēt, jo mūsu ūdeņos tādu izmēru zivis ir ļoti reti sastopamas.

Mans personiskais rekords ir lasis, kurš bija 115 cm garš. Svaru var tikai minēt, jo zivs tika atlaista. Zivs kondīcija bija lieliska un svars varētu būt virs 15 kg, pārspējot pašreizējo nacionālo rekordu.

Ja runājam par pašreizējo rekordu iesniegšanas kārtību, jāsaka, ka tā nav no labākajām, jo daudzi piekopj “ķer un atlaid” principu un netaisās nogalināt skaistu, lielu zivi tikai dēļ svara atzīmes tabulā. Arī es esmu šo cilvēku skaitā.  Ar šādu kārtību mēs (Latvija) nekad nevarēsim konkurēt ar citām valstīm, jo nogalinām lielos eksemplārus, kuru tā jau mums ir atlicis gaužām maz. Ir jādomā par humānu rekordu iesniegšanas kārtību. Pilnībā pietiktu, ja nomērītu ar mērlenti precīzu zivs garumu un apkārtmēru, un to nofotografētu. Ir pieejami vairāki kalkulatori, kuros pēc mērījumiem var noteikt arī zivs svaru. Ja nav iespējams atkāpties no “vecās” kārtības, tad ieteiktu izveidot atsevišķu reģistru, kas noteikti uzlabotu pašreizējo situāciju.

image2 3

Armands Ērglis. Sporta spiningotājs, “Copes garša” veidotājs:

Rekordu tabulas vienmēr ir interesanti skatīties, tas dod atskaites punktu uz ko tiekties. Ja mērķis ir pārspēt rekordus – var izprast “kā ķērās agrāk”. Latvijas rekordi, noteikti ir interesanti un daudzām zivīm ir iespējami labojumi, kas arī notiek ik pa laikam, taču ir sugas, kas, manuprāt, vairs nav pārspējamas pārskatāmā nākotnē, taču, ja uzlabotos trofejzivju atlaišanas paradumi, tad nākotnē vēl varam labot nacionālos rekordus. Protams, visinteresantāk ir pārspēt pašam savus ciparus. Man gandrīz katru gadu tie uzlabojas, bet pamatā mēru zivs garumu, jo tas ir vismazāk traumējoši un svari ne vienmēr ir līdzi. Šogad nedēļas laikā, trenējoties Latvijas Čempionāta posmam, laboju 3 garuma rekordus Latvijā noķertām zivīm ar spiningu. Zandartam, asarim, samam. Atzīmēšu, ka zivis, kas noķertas ar dzīvo ēsmu vai velcējot, manuprāt, nav skaitāmas vienā rekordu kategorijā ar spiningu noķertajām, ja runa ir par plēsīgām zivīm.

Lai gan mūsu platuma grādos zivis aug visātrāk, globālā līmenī vietējām zivīm būs grūti konkurēt ar tādām valstīm kā Austrija, Vācija vai Zviedrija, kur trofejas praktiski nekad netiek izņemtas no ūdenstilpnes. Latvijas rekordus ir reāli pārspēt. Personīgi man ir padomā viena konkrēta suga, kuras nacionālo rekordu  ir reālas iespējas pārspēt un savas iespējas to izdarīt, vērtēju kā visai augstas tuvākajos 5 gados.

Līdz šim mana lielākās zivis - līdaka 10,6 kg (Daugava, Koknese), zandarts 82 cm, asaris 46 cm un 1,6 kg (UK), asaris 44 cm (Daugava), asaris 43 cm un 1,2 kg (Burtnieks), sams 118 cm (Daugava), rauda 1,2 kg (Daugava, uz spininga), kaze ~1 kg (Nabes ezers, tārps), menca 5,2 kg (Baltijas jūra).

Šobrīd, lai reģistrētu Latvijas rekordu, zivi jānogalina. Būtu jādomā, kā mūsdienu laikmetā to varētu izdarīt saudzīgāk un operatīvāk. Ir ļoti iespējams, ja noķertu nacionālā rekorda cienīgu eksemplāru, to izmērītu un nosvērtu saviem spēkiem, bet zivi atlaistu. Lai arī tas nozīmē, ka oficiāla rekorda nebūtu. Bet personīgais rekords vienmēr būs tuvāks! Ne asakas!

55822280 2003922393248293 42958164110344192 n

Normunds Grabovskis. Sporta makšķernieks, “Makšķerēšanas noslēpumi” veidotājs:

Kā copes objekts, lielās zivis mani principā neinteresē, man vajag daudz copes! Labākais copē ir pats process, un es labāk ķeru 100 zivis katru pa kilogramam, nevis vienu zivi uz 100 kg.

Mačos piedalos dēļ procesa, nevis rezultāta dēļ. Mani lomi, ar ko varu lepoties ir vien: samiņš 30 kg, breksis 3,5 kg, rauda 1,3 kg  un asaris 1,5 kg. Toties man ir tādas copes reizes, kad lomā brekšu ir virs 100 kg, vimbu ir vairāk nekā 200 gabalu.

Citās valstīs zivju rekordi netiek reģistrēti, bet mēs varam un vajag teikt paldies J.Stikutam, ka viņš daudzus gadus rekordu reģistrēšanas tēmu kustināja, lai gan, daudzām zivīm, ja ne visām, lielākās noķertās reāli varētu būt stipri lielākas. Jo maliķi ķer lielas zivis, ir brekši 8 kg+, ir laši 40+, līņi 5+ kg ... Es diemžēl no visas šīs tēmas pakāpeniski ateju malā, arī no sporta: veltot daudz laika copei un sportam, ģimene diemžēl paliek otrā plānā.

IMG 2034

Māris Olte. Sporta spiningotājs, “Makšķerē ar Olti” veidotājs:

Rekords man nozīmē atskaites punktu. Svaru, garumu – kaut ko, kas materializē lielisku lomu.

Vai iespējams pārspēt rekordu plēsīgo zivju konkurencē? Līdaku - nedomāju, ka iespējams pārspēt, jo pārāk liels tomēr presings uz vietējiem ūdeņiem. Zandarts - būtu jāpaiet krietnam laikam, lai tādi milzeņi izaugtu, kaut gan zandartu ūdeņu paliek vairāk. Asaris - reāli, esmu iedziļinājies šajā jautājumā jau sešus gadus.

Mani personīgie rekordi: līdaka ap 10 kg, zandarts 3,5 kg, asaris 1,5 kg. Tātad līdaka 50% no rekorda, zandarts 25%, asaris 75% no rekorda.

Pastāvošajā rekorda iesniegšanas kārtībā nav ietverta cieņa pret zivi un makšķernieku. Tikai sausi konstatēti fakti. Jābūt iespējai atlaist rekordzivi, lai turpina augt, bet reģistrēt to kā oficiālu rekordu, lai tā pasaka par “vēl lielāko” turpinātos kvalitatīvāk.

4. konkursa “atlaid mammu!” sezona ilgs līdz 30. novembrim, tajā var piedalīties ikviens makšķernieks projekta sadarbības ezeros. 2019. gada sezonā “atlaid mammu!” atbalsta labākie mānekļu, inventāra, copes un medību apģērbu, elektronikas tirgotāji - FishBonEholotesSIA Ieroči un Golteenn.