AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Skriešana - atpūta, kas ļauj efektīvi aizmirsties

Lai mani bloga ieraksti neaprobežotos tikai ar spiningošanas un sēņošanas priekiem, sapratu, ka ir vēl kāda lieta, kas mani saista dabā. Šoreiz vēlos parunāt par tēmu, kas it kā ir pat savdabīga atpūta. Nu, ja godīgi, atpūta tā nav tiešā nozīmē, bet gan atpūta, kas ļauj efektīvi aizmirsties un sakārtot domas. Protams, veidi kā gūt sev šo vēlamo rezultātu ir ļoti daudz. Viens no veidiem, kas man ir vistuvākais, proti, veids kā to daru es, ir skriešana. Un skriešana laukā - dabā, nevis trenažieru zālē, kur nešalc meži, nepūš vējš, nelido putni un nečāpo pa mežu takām eži.

Ja mēs atceramies bērnību - skolas laiku, kad fizkultūras skolotājs mūs piespiedu kārtā trenca laukā uz stadionu skriet n-tos apļus, tad noteikti jums šī nodarbe atmiņā palikusi ar negatīvu nokrāsu, taču, ja mēs to uztvertu kā, piemēram, meditāciju, laiku, kuru tu velti tikai sev vai sevis sakārtošanas (gan miesas, gan gara) procesu, tad, manuprāt, mēs pārkārtotu savu aizņemtības grafiku (protams, mirklī, kad būtu noķēruši pirmo pozitīvo pieredzi skrienot) un noteikti pievērstos šai nodarbei vismaz 2 reizes nedēļā.

Skrienot es uzlādējos! Pirmkārt jau sakārtoju domas un pēc treniņa jūtos ar skaidru galvu - tīrām un nesamocītām domām, kas man kā radošam cilvēkam ir būtiski. Es tā sevi restartēju. Ja esmu „sagruzījies” vai mani nomāc kāda lieta, tad iekšēji jau zinu ko darīšu - iešu „izskriet„ savu kreņķi, jo, ticiet vai nē tā tiešām ir. Tas darbojas!
 
Skrienu parasti no 7 līdz 10, 12 km garu distanci un šajā laikā arī tieku galā ar visām lietām, kuras mani nomākušas pirms skriešanas. Tas ir svaigā gaisa un dabas klātbūtnes nopelns, manuprāt. Jo skrienot tu caur sevi „izlaid” tik daudz skābekļa, ka visas tavas šūnas attīrās. Vismaz tā jūtos es, kad skrienu.
 
Ir daži priekšnoteikumi, kuri jāņem vērā, ja vēlies sākt nodarboties ar skriešanas treniņiem. Proti, lai skrietu un gūtu baudu no šī procesa ir vajadzīgi ļoti labi skriešanas apavi. (vismaz 1 izmēru par lielu - tas saistīts ar to, ka pēdas skrienot mazliet piepampst un, lai neiedzīvotos nevajadzīgās komplikācijās (zili, nospiesti pirksti, tulznas utt), skriešanas apavus vajadzētu iegādāties tādus, kā minēju jau iepriekš), sporta tērps un nospraustais mērķis - distance, kuru grasies pieveikt. Svarīgi ir sevī ieklausīties. Nevajadzētu pirmajā reizē, ja līdz šim nebiji skrējis, uzreiz skriet milzīgi garās distances. Sāciet ar mazumiņu - 3km, 5km, ne vairāk. Pieradiniet sevi pie slodzes pakāpeniski. Jūsu ķermenis jums pateiks paldies.
   
Skrienot man patīk klausīties uzmundrinošu mūziku. Tā iedvesmo un palīdz aizmirsties, atslēgties, vienlaicīgi ļaujot koncentrēties uz distanci. Tad vēl būtiski skrienot ir, lai austiņas nekristu laukā, kad klausāmies mūziku, tādēļ esmu iegādājies tādas austiņas, kuras var ne vien ievietot savā auss gliemežnīcā, bet tām ir arī tādas „ķepiņas”, kas cieši apvijas ap tavu ausi no ārpuses un tās nekādi skriešanas laikā nevar izkrist.

Tad vēl ir tāda burvīga aplikācija (programma) kā ENDOMONDO, kura ir kā tavs virtuālais draugs - palīgs, kas tev pasaka priekšā cik km esi veicis, kādā laikā un pēc cik ilga laika treniņš beigsies, ja esi savadījis attiecīgos parametrus. Programmā ir pieejama gan karte, gan tiek fiksēti km veikšanas laiki utt. Šo noteikti iesaku jums pamēģināt. Galvenais ir sajust baudu no tā, ko tu dari. Lai izdodas!

Putnu rallijs