AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Ziedi. Tie aizstāj vārdus un mēdz runāt mūsu vietā.

“Es pārbridu ziedu pļavu,
Samta kurpes kājiņā;
Pilnas manas samta kurpes
Zelta ziedu piebirušas.”

(Latviešu tautas dziesma)

Kad domāju par ko, lai Jums uzrakstu šīs nedēļas blogā, es nešaubīgi iedomājos ziedus. Varbūt arī tāpēc, ka vienīgie ziedi, kas šobrīd sastopami dabā ir leduspuķes un ilgas pēc pavasara aug augumā. Šobrīd manā darbnīcā top virkne jaunu darbu, kurus pavisam drīz, februāra vidū izstādīšu izstāde un interesanti, ka, lai kā es censtos un varbūt pat apzināti izvairītos no ziedu gleznošanas, es atkal un atkal pie tiem atgriežos un gandrīz katrā no jaunajām gleznām zied ziedi.

2 blogs 3

Pirms kāda mēneša saņēmu kā uzmanības apliecinājumu brīnišķīgu orhidejas zaru, no kāda jauna vīrieša. Tas bija skaistākais orhidejas zars, kādu jebkad man kāds dāvinājis. Uz zara bija vismaz 15 ziedu, to krāsa netverami maiga un gaiša un tikai paši vidiņi koši, koši rozā ar dzeltenu. Pienāca nākamā diena un es ziedu ieraudzīju vēlreiz dienas gaismā, tas bija mirkļa jautājums, kad sapratu, man šī orhideja jāuzglezno. Darbnīcā, pavisam citam glezniecības stāstam, bija sagatavots lielformāta audekls, kuru tieši biju iecerējusi iesākt tuvākajās dienās. Man bija skaidrs, ka uz šī audekla gleznošu orhideju un mana iepriekš iecerētā ideja jāatstāj uz vēlāku laiku. Ar pāris līnijām ieskicēju zieda aprises, tad zibenīgi izmeklēju vajadzīgos krāsu toņus, nianses meistarīgi uzjaucu uz paletes un pēc pāris stundām man acu priekšā bija manis gleznots zieds. Es stāvēju darbnīcā un skatījos uz iesākto gleznu, un mirklī sapratu, kāpēc man bija tik svarīgi to uzgleznot. Patiesībā, jau tas nebija tikai stāsts par zieda skaistumu, bet par mirkli, kad šis jaunais vīrietis bija man izvēlējis šo ziedu, to nesis man un dāvinājis man. Tajā mirklī atceros kā samulsu, noteikti arī piesarku un manā sirdī iezagās prieks. Un man bija svarīgi šo mirkli notvert uz audekla.. neaizmirst brīdi, kad jutos laimīga!

2 blogs 12 blogs 22 blogs 4

Ziedi mūs noteikti priecē un mūsu nozīmīgajos dzīves brīžos, tie aizstāj vārdus un mēdz runāt mūsu vietā. Tie ir vieni no pirmajiem pavasara vēstnešiem dabā, kad tikko izspraucas pirmie krokosi, tad sniegpulksteņi. Tad nāk vasara, un es vienmēr gaidu pirmās margrietiņas un meža zemenīšu ziedus. Rudenī koku lapas iegūst ziedu spilgtās krāsas, bet ziemā uz logiem iemirdzas kristāliskās leduspuķes. 

Ziedi ir bezgalīgi savā krāsu un formas dažādībā, un es atkal un atkal varu apliecināt tikai savu apbrīnu dabas fantāzijai, jo, kad radās visa floras pasaule, tās radītājs noteikti bija ļoti labā noskaņojumā.

“Brāļam braucu sievu vest
Ar tām ziedu kamanām,
Strauji laižu no kalniņa,
Lai birst ziedi ūdenī “

(Latviešu tautas dziesma)

Kristīne Luīze Avotiņa

Pēdējās tēmas

Piektdiena, 22 Februāris 2013 Gaismas Dārzs Lasīt vairāk »
Ceturtdiena, 17 Janvāris 2013 Mīlestība ir dabas parādība… Lasīt vairāk »
Piektdiena, 21 Decembris 2012 Vitamīnu kokteilis ziemai Lasīt vairāk »

Putnu rallijs