AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Karjeras izglītības pasākumi Pļaviņu novada ģimnāzijā

 logo

Pļaviņu novada ģimnāzija, lai  aktualizētu savlaicīgas un apzinātas tālākās izglītības un karjeras izvēles nozīmi veiksmīgas personiskās dzīves veidošanā, rīkoja pasākumus 8.–12. klašu skolēniem, kuros sniedza iespēju iepazīt un plānot nākotnes nodarbošanos un tikties ar meža nozares pārstāvjiem, un neklātienē ar izcilu fiziķi Vjačeslavu Kaščejevu.

Laikā no 17. līdz 20. oktobrim 8.–12. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu „Kvantu kods” par ievērojamu Latvijas fiziķi un zinātnes personību Vjačeslavu Kaščejevu.

Režisore Santa Skutele savā debijas dokumentālajā filmā kopā ar Vjačeslavu meklē 21. gadsimta dzīves kodu.

Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija iespēja diskutēt un izspēlēt spēli „Kvanta kods”. Paldies skolēniem, fizikas skolotājiem Anitai Seikovskai un Valdim Silovam par piedāvāto iespēju, jo varbūt kāds no mūsu skolas audzēkņiem kļūs par lielisku fiziķi vai izvēlēsies savā profesijā jomu, kura būs saistīta ar fiziku. Paldies, Jura Podnieka studijai un Kino centram par piedāvāto iespēju Latvijas skolu jauniešiem!

„Mammadaba” vēstniecības skolās oktobrī notiek “Meža karjeras diena”. Mūsu skolā tā notika 20. oktobrī 9.–12. klašu skolēniem.

IMG 1655

 To vadīja Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists Raimonds Liepiņš un 1987. gada Pļaviņu vidusskolas absolvents, Seces meža iecirkņa vadītājs Roberts Zuļģis un biedrības „Zaļās mājas” vadītājs Kristaps Ceplis.

IMG 1664

Vidusdaugavas reģiona meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists Raimonds Liepiņš skolēnus iepazīstināja ar AS „Latvijas valsts meži” darbību, pastāstīja par karjeras iespējām meža nozarē, radīja jauniešiem izpratni par meža nozīmi globālajos vides procesos, deva praktiskus padomus no savas personīgās pieredzes.  Tika demonstrētas izglītojošas videofilmas „Karjeras un izglītības iespējas meža nozarē”. Filmās varēja redzēt, kā notiek meža stādīšana, apsaimniekošana un ciršana. Uzzinājām, kur mācīties, lai apgūtu ar mežu un kokrūpniecību saistītās profesijas. Pēc tam Roberts Zuļģis rādīja un deva iespēju aplūkot instrumentus darbam mežā – GPS uztvērēju, dastmēru, caurmēra mērlenti un biterliha lineālu un augstummēru.

IMG 1667

Savukārt biedrības „Zaļās mājas” vadītājs Kristaps Ceplis iepazīstināja ar meža nozari skaitļos un faktos.

Pastāstīja, ka Latvijas meži aizņem 3,383 miljonus hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. Turklāt mežu platības nepārtraukti turpina palielināties. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs - trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi – valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 12 miljoniem kubikmetru koksnes. Tas ir mazāk nekā dabiskais pieaugums (25 miljoni kubikmetru koksnes), tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu.  Pateicoties nepārtrauktai nozares attīstībai un mūsdienīgu koksnes ražošanas tehnoloģiju un produkcijas ieviešanai, meža nozare ir spējusi kļūt par eksportspējīgāko Latvijas tautsaimniecības nozari – 2015. gadā meža nozares eksporta vērtība pārsniedza 2 miljardus eiro – un ir viens redzamākajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem.

IMG 1669

Īpaši nozīmīga mežsaimniecība un kokapstrāde ir reģionālajā kontekstā, jo lielākais nozares uzņēmumu apjoms izvietojušies ārpus Rīgas. Domājams, ka Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotāju peļņas galvenais balsts. Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību ir veidojusi un uztur tradicionālā Latvijas mežsaimniecība, – mazo kailciršu sistēma ar relatīvi garu cirtes aprites periodu mijiedarbībā ar cilvēka maz ietekmētu meža teritoriju tīklu. Kopumā Latvijā dažāda veida saimnieciskās darbības ierobežojumi attiecas uz 13,7% mežu, no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 683. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā. Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem. Ar katru gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.

Dažādas ar meža nozari saistītas specialitātes var apagūt 19 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā. Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Latvijā pie sertificētiem amata meistariem iespējams iegūt arī neformālo kokapstrādes izglītību, iegūstot amatnieka karti vai amata zeļļa un meistara diplomus.

Paldies lieliskajiem lektoriem – Kristapam Ceplim, Raimondam Liepiņam un Robertam Zuļģim par profesionāli un jēgpilni pasniegtajām nodarbībām jauniešiem, paldies programmas „Mammadaba” koordinatorei Andai Sproģei par lektoru iesaisti meža karjeras dienas rīkošanā. Paldies 9.–12. klašu skolēniem par ieinteresētību šajā pasākumā, skolotājiem un skolas administrācijai par atbalstu!

Armanda Lasmane, Pļaviņu novada ģimnāzijas pedagoģe karjeras konsultante