Cieceres internātpamatskolas skolēni satiek runājošus kokus

skolotaji

Vai bieži nākas satikt runājošu koku? Man pavisam reti, bet Cieceres internātpamatskolas 2. klases bērnus viņu skolotāja Iveta Freimane reiz uzaicināja paciemoties mežā, uzzināt, ko koki stāsta. Bērni sākumā raustīja plecus, vecāki rauca pieres, bet, ja  jau  jāiet, tad  jāiet.

Mežā bērni satupa čupiņā un kaut ko dalīja, pēc tam izklīda uz visām  pusēm un kaut ko meklēja. Meklēja un dalīja, meklēja un dalīja. Nu bija laiks kokiem brīnīties par notiekošo. Šie skatījās, brīnījās un šūpoja zarus.

 

Pēc mirkļa, kad 2. klases meitenes un zēni izvēlējās katrs savu koku, sākās sarunas.

Viņi bija atraduši sev draugus.

Kopš tā laika, kad skolotāja Iveta vai skolotāja Ieva aicināja bērnus uz mežu, neviens vairs plecus neraustīja, galvu negrozīja un nebrīnījās. Bērni gaidīja katru tikšanās iespēju ar saviem runājošajiem draugiem.

Starp citu, vai jums nešķiet, ka draugi ir nedaudz līdzīgi?