AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Aknīstes vidusskolas skolēni mācās dabā

A.Perkons mezaaKādā rudenīgā dienā mēs, Aknīstes vidusskolas 8. klase, bijām mācību ekskursijā Kalna pagastā. Ornitologs Aigars Pērkons mūs iepazīstināja ar apkārtnes vēsturi, stāstīja par mežos dzīvojošajiem zvēriem, putniem, kukaiņiem un par upi Ērmu.

Ekskursijas sakumā apskatījām Kalna pagastā dzimušā rakstnieka, vēsturisko romānu autora un Latvijas armijas virsnieka Aleksandra Grīna pieminekli.

Izzinājuši pagasta vēsturi, devāmies apskatīt mazo upīti Ērmu un mežu.

Kalna pagastā ir vairāki ezeri. Sēlijas apvidum ir raksturīgi garenas formas ezeri vairāku kilometru garumā. Rets augs, kas sastopams tikai Latvijā, ir ezerieksts. Tas nogrimst ezera dūņās, lai jau nākamajā gadā atkal augtu kā jauns augs.

dabā ar ornitologu

Katru pavasari upe Ērma „izkāpj no krastiem”, lietus laikā apkārtnes ieleja un zemkopības lauki pārvēršas par ezeru. Upes tecējums sākumā ir taisns, bet, kad straume sastopas ar kādu šķērsli, kā, piemēram, akmeņiem, un mēģina tos apiet, veidojas meandri jeb upes likumi. Upēs ir 1000 – 10000 sīku organismu, kurus iznīcinot, sairst barības ķēdes, iznīkst dzīvība upēs. Upju un grāvju krastos dzīvo bebri, kas veido damjus, tādējādi appludinot mežus,- tas nodara ļaunumu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Kokus, kurus ir iesācis grauzt bebrs, var apsmērēt ar sinepju, piparu un cūku tauku maisījumu, kas viņus atbaida. Ar lokaniem kokiem var forsēt upes gultni. Upes ielejas mikroklimats nosaka ielejas augu dažādību.

Klausoties ornitologa stāstījumu, uzzinājām daudz jauna par putniem. Vislabākais laiks putnu vērošanai, protams, ir pavasaris. Mēs uzzinājām, ka mazais ērglis izperē divas olas, bet putnēns paliek tikai viens, jo otrs tiek izmests no ligzdas barības trūkuma dēļ. Varējām novērot ziemeļu gulbju un dzērvju pacelšanos lidojumam. Uzzinājām, ka ir 7 zīlīšu sugas, reti sastopama ir bārdas zīlīte, kas dzīvo piejūras pļavās, ka kraukļi un vārnas ziemā paliek Latvijā, ka dzeņa knābī ir muskuļi, kam ir ļoti līdzīgs princips kā amortizatoriem.

Kalna pagastā aug dižkoks - liepa. Tās apkārtmērs ir 4,7 metri. Kokiem satrūdot, zemsedzes slānis paliek biezāks. Sausie stumbeņi ir vērtīga barošanās vieta dzeņiem un zīlītēm, jo zem mizas dzīvo skrejvaboles. Ar laiku pļavas pārveidojas par mežiem, process notiek diezgan ātri. Biotopu nomaiņu sauc par sukcesiju. Visātrāk ieaug bērzi un baltalkšņi. Pat tagad vēl ir sastopamas ozolpapardes, strauspapardes un ērgļpapardes. Daži dzīvnieki jau tagad ir devušies ziemas guļā, piemēram, vardes.

ar ornitologu peta koku

Diena Kalna pagastā pagāja nemanot. Noslēgumā klase tika sadalīta divās grupās – puišu un meiteņu -, lai noskaidrotu, kuri uzmanīgāk klausījušies. Katrai grupai vajadzēja nosaukt pēc iespējas vairāk dažādu putnu sugu. Konkursā uzvarēja draudzība, jo gan puiši, gan meitenes zināja ļoti daudz putnu sugu, kuras sastopamas Latvijā un citās valstīs. Paldies Aigaram Pērkonam un klases audzinātājai Ilonai Brakovskai par lielisko ekskursiju!

Sintija Prodniece,8.klases skolniece