AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Mans mīļais rajons!

Bolderaja 1Savā pirmajā bloga ierakstā jau minēju, cik ļoti mīļa man ir kļuvusi jūra pēdējos gados. Līdzīgas attiecības mani ir arī ar savu rajonu, vietu, kur es esmu pavadījusi savu bērnību un kur atkal esmu atgriezusies. Tie principā ir pat divi rajoni - Bolderāja un Daugavgrīva.

Daudzi cilvēki nemaz nezina atšķirību starp šīm vietām un šo galu kopumā sauc par Bolderāju. Bet es atļaušos īsi paskaidrot. Bolderāja ir tikai līdz tiltam, kas iet pāri Buļļupei (Lielupes attekai), tālāk sākas Daugavgrīva... un vēl tālāk Buļļi un Vakarbuļļi un tad jau ir jūra..

Bolderājā es dzīvoju līdz 1993. gadam, pēc tam es dažādu apstākļu dēļ kļuvu par Daugavgrīvieti. Kaut arī, protams, ikdienā sanāk uzturēties abos, jo šīs abas vietas ir gana mazas un gana draudzīgas savā starpā.

Man pieaugot un dzīves ritmam mainoties, es aptuveni 7 gadus nodzīvoju Rīgas centrā, bet savukārt jaunu dzīves notikumu iespaidā atkal izlēmu atgriezties savā dzimtajā rajonā. Jāatzīst, ka sākotnēji es nebiju īsti droša vai tā ir laba doma, tomēr tagad laimīgāku Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāju droši vien ir grūti atrast.

Gadiem ejot, cilvēkam mainoties, mainās arī prioritātes. Un kur es pusaudžu gados skatījos, es nezinu, ka nepamanīju, ka mans rajons ir labākais pasaulē?! Te līdz jūrai var kājām aiziet 25 minūtēs, te ir upes, mežs un pats galvenais miers un Rīgas centrs tikai 30 minūšu attālumā, braucot ar auto.

Bolderaja 3Es tiešām tikai pavisam nesen sāku novērtēt vietu, kurā es dzīvoju, tās milzīgās priekšrocības un šo miera pilno sajūtu, kas mani pārņem atgriežoties mājās. Bet kas ir pats interesantākais, es sāku par šo vietu arī vairāk interesēties.

Man jāsaka liels paldies maniem draugiem, jo pateicoties viņu vizītēm, aizsākās jauka tradīcija - ekskursijas pa Bolderāju un Daugavgrīvu. Šādas ekskursijas ir bijušas vēl pagaidām tikai divas, bet es jūtu, ka tur ir potenciāls. Un šīs abas dienas bija fantastiskas!

Tāpēc, ja Jūs brīvdienās vēlaties kādu izbraukumu te pat Rīgas robežās, tad brauciet uz Bolderāju un Daugavgrīvu.

Daži interesanti fakti par maniem rajoniem:

Bolderāja un Daugavgrīva par Rīgas daļu kļuva tikai 1924. gadā, līdz tam laikam Bolderājas miests un Bolderājas pagasts skaitījās patstāvīga administratīva vienība Vidzemes guberņā.

Rīgas 19. Vidusskolas (ļoti skaista skola uz pakalniņa) arhitekts ir Pāvels Dreijmanis, kas ir autors arī Rīgas Centrāltirgus ēkām, Palladiumam u.c. Skolas ēka, kas celta 1931. gadā ir UNESCO sarakstā!

19. gadsimta beigās te atradās jau 3 lielas kokzāģētavas, kā arī lina un džutas vērptuve un austuve, darbojās arī kuģu būvētava, kā arī finiera fabrika.  Tādā veidā Bolderāja kļuva par vienu no svarīgākajiem ražošanas centriem Latvijā, pēc produkcijas vērtības un strādnieku skaita ieņemot 5. Vietu starp pārējām rūpniecības pilsētām.

No Bolderājas uz Daugavgrīvu ir divi tilti, viens jauns un otrs vecs dzelzceļa tilts. Tas ir atjaunots, tomēr kādreiz šis tilts bija izgriežams, lai varētu palaist lielākus kuģus. Tiltu veidoja liela nepārtraukta salikta dzelzs kopne, kas balstījās uz centrālā balsta upes vidū. Lai palaistu garām kuģīšus, diviem vīriem bija jāiesprauž tilta vienīgā posma vidū virs centrālā balsta tāda kā liela atslēga un, staigājot tai apkārt, lēnām jāpiegriež. Aptuveni 10 minūtēs tilts nostājās paralēli straumei, atbrīvojot katrā pusē centrālajam balstam brīvu ceļu kuģiem. Tomēr 1944. gadā, kad vācu armija atkāpās no Rīgas, tiltu un visas ostas būves šeit Bolderājā sagrāva. Pēc kara to sāka atjaunot.

Savukārt nobraucot no tilta Daugavgrīvā, kreisajā pusē, redzēsiet pareizticīgu baznīcu, kas celta par ziedotāju naudu. Tā ir pavisam jauna, jau darbojas, tomēr vēl nav līdz galam pabeigta. Šajā pašā vietā 18. gadsimtā, Katrīnas II laikā bija iepriekšējā baznīca, maza un darināta no koka, pēc kara tā bija pārvērtusies par barakām, pēc tam to nojauca.

Bolderaja 2Fantastiska vieta ir Daugavgrīvas cietoksnis. Kas atrodas labajā pusē, nobraucot lejā no tilta. Kādreiz Daugavgrīvu uzskatīja par Rīgas atslēgu, kuras rokās atradās nocietinājumi Daugavas grīvā, tas arī kontrolēja kuģu iebraukšanu un izbraukšanu no Rīgas, pārraudzīja tās tirdzniecību. Cilvēki runā, ka tur esot redzētas čūskas, tāpēc esiet uzmanīgi un vērīgi, tomēr es tās nekad tur neesmu satikusi, savukārt es pavadījusi fantastiskas dienas ar piknikiem un dziesmām pie ģitāras draugu lokā. Tur ir sajūta, ka laiks ir apstājies!

Lai Jums jauks "Galvenās Rīgas nomales" apmeklējums!

Pēdējās tēmas

Otrdiena, 02 Septembris 2014 Paldies Tev, Mammadaba! Lasīt vairāk »
Pirmdiena, 18 Augusts 2014 Kurzemes brauciens Lasīt vairāk »
Pirmdiena, 12 Maijs 2014 Prātojumi par Dabu! Lasīt vairāk »
Pirmdiena, 31 Marts 2014 Čau, Jūra! Lasīt vairāk »

Putnu rallijs