AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Otrais tvīts, kā smejies

Vispār kādi nu kuram tie svētki, kā jau maijā- vienu močījot otrie svētkus taisa, tā arī varētu teikt par līdaku- cilvēku attiecībām kuras sākās vakar un turpināsies visu vasaru. Bāliņi ir ķērtušies pie līdakām un vakar bja pirmā diena. To izvēlējos vadīt Jeļcina stilā, devos uz Kaņieri, tur man bija pat laiva pierezervēta. Mērķis bija atcerēties pieeju līdaku failiem.

Vecais labais bāzes pārzinis Arnolds izskatījās kā zvirbulis, kuram strazdu būris tagad uzstādīts- Laivu bāze jau sen sauca pēc modernāka noformējuma un , jāsaka, tagad tas ir! Neuzkrītošos toņos iebūvēta Kaņiera mūžīgajā jezgā putnu un zivju jezgā iekšā tā māja izskatās labi- piekritīsiet.

Un cope ezerā- 50 santīmi, sāk jau šķist tīrā labdarība, ne? Bet bez laivas jau te neko nevar izdarīt un laivas ir tā pozīcija uz kuras viss nostājas pa vietām- darbadienās 8 Ls, brīvdienās un svētku dienās- 10 Ls. Ezeram, kurš ir pilns ar zivīm un tiek kopts, atrodas 30 minūšu braucienā no Rīgas, tas ir normāls cipars- 5 Ls no deguna un baudi visu dienu. Līds 20 jūnijam viena plašuma daļa aizlikta ciet par labu putniem, bet arī tāpat vietas pietiek, vajag tik rakt.

Un rakām ar. Mēs ar savu laivas biedru Juru pastrādājām labi. Līdakas atradām, pa abiem vairāk kā desmit zivis savaņģojām, bet no trim mēra līdakām krastā atvestas tika divas. Zivis lielā daudzumā uzturējās nārsta vietu tuvumā. Tiem, kas to klajumu atrada sākās Babītes tipa cope- pa vējam un atpakaļ, atkal pa vējam un atkal atpakaļ... Pēc pieciem reisiem Ziemeļa rautiem pietika arī mums. Redzējām kā izvelk gan trijnieci, gan divinieci, inspektoram laivā bija Minhauzena cienīgs stāsts un četriniece... Viņa Buster Mini zili zaļo vesiju pagrābusī zivs pie laivas sekojošā abordāžā tomēr guvusi virsroku un norāvusies. Vīrs nopūties un copējis tālāk. Pēc brīža ievērojis mutuli, tad vēl vienu vietā kur lelā tikusi brīva. Pēc minūtēm tapis skaidrs, ka zivij kaut kas krietni traucē dzīvot. Kad pēc kāda laika izdevies nogūstīt, izrādijies, ka zivij mūlis ciet aizkniedējies un tā nevar pat paelpot, kur nu vēl dzīvot tālāk bez cilvēku palīdzības...

Man mēra līdakas gadijās uz Sebille Stick Minnow, Rapala Max Rap ar brūnu muguru un uz Victory Dandy 90SF- tas gan gāja par dziļu, tak viena laba uzkārās. Vēl interese bija par Rapalas Flat Rap 7 cm asarīša krāsā. 

Izbrīnu izraisīja vīri, kuri spoli kā gaļas maļamo mašīnu griezdami vālēja konstantā drudžainā tempā un tak laiku pa laikam līdakas laivā cēla. Viņiem pilnīgi noteikti vakar ķērās labāk kā maums. Vai tas bija šūpiņš? Man identiski griezts somu pretzāļinieks kramaļģesaļģes ķēra tā ka šņakst... Tā paliek mīkla.

Bāzē pārrodoties Arnolds pastāstīja, ka part spīti saltajam vējam pāris līdakas virs 7 kilo malā ir izvestas. Ka līdakas viņaprāt vēl brīdi uzturēsies pašu un brekšu nārsta vietās un tad izklīdīs pa ezeru medībās uz vasaru.

Vēl es uzzināju, ka Mammadaba nopietni pievērsīsies makšķernieku lomu prēmēšanai savos ezeros. No jūnija sākuma sāksies lielās zivs konkurss ar mēneša un sezonas balvām. Dāvanu kartes par labiem cipariem būšot kā prēmijas, varbūt ir vērts iesākt mačošanos Valsts mežu ezeros visas vasaras garumā?