AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Kā paglābt zivis no slāpšanas

pavasara udeni

Nu re. Februāra otra puse. Ziema vēl visu tur savās skavās, bet drīz uzspīdēs marta saulīte un sāks urdzēt kūstošā sniega tērcītes. Sāksies laiks, kurš zem ledus iemītniekiem daudzviet var nozīmēt arī Audriņus. Saules gaismas intensitātei pieņemoties spēkā pastiprināti sāks sadalīties rudenī atmirušie ūdensaugi, un tie ir procesi, kuru rezultātā dažu gadu Latvijas iekšējos ūdeņos bojā aiziet vairāk zivju nekā tiek nozvejots un nomakšķerēts visa pārējā gada laikā. Zivju slāpšana. Parasti tā ir viena- divas nedēļas, kurās zivis seklajos un aizaugušajos ezeros bez labas ūdens apmaiņas var masveidā iet bojā.

Kāpēc zivis slāpst? Zem ledus esošais ūdens nespēj pienācīgi bagātināties ar skābekli. Tad vēl pūstošās zāles, svaigu straumju trūkums un nelaime jau klauvē pie ledus vāka. Viens mans paziņa, sajūtot, ka zivis viņam mīļajā ezeriņā sāk snaikstīties gar āliņģu malām, iekāpj meža traktorā ar ķeksi, iztiek līdz ietekošā grāvja lielākajam bebru aizsprostam un izceļ to. Padsmit hektāru spogulim ar to parasti nedēļai pietiekot. Ja liga atkārtojas, brauc pie nākamā dambja...

Par kritisku uzskata skābekļa koncentrāciju ūdenī zem 3 iedaļām. Zivis vēl var turēties, kā novērots, līdz vienai daļai. Ja iet zemāk- jādomā kā palīdzēt.

Dabiskā palīdzība ir rudenī augstu iesalušā ledus gaisa kabatas- tās visvairāk iemanījušās izmantot karūsas un līņi. Dīķos zinātāji mēdz iesaldēt stabus ar krusteniski galā sasistiem kokiem. Arī tie rudenī iesalstot, vēlāk rada gaisa kabatas.

Ja slāpšana jau sākusies, gudrākais, ko darīt ir lūkot zivis ķeselēt ārā no ūdens un lūkot izlietot. Neko labu pavasarī ūdenī palikuši beigtu zivju tūkstoši nedarīs, labāk, ja kaut daļa no tiem būs izsmelta.

zivju slapsana Olte

Vecu laiku rakstos esmu lasījis, ka var slāpstošās zivis pa ledū izcirstu reni lūkot ievirzīt no āliņģa ejošā kanālā. Stāsta, ka zivis sākot riņķveida kustību, ledu izkausējot un veidojoties liela lāma, kurā ūdenī tiek glābjošais skābeklis un zivis spēj atelpoties.

Interesanti apkārtējo vidi iespaido avoti. Nav tiesa, ka to ūdeņi satur skābekli- zem zemes jau tas nevar tikt! Lieta ir cita- avoti nodrošina vienas temperatūras ūdeni kādā noteiktā apgabalā ap sevi. Augi tajā neatmirst, bet turpina dzīvot visu ziemu. Sākoties pavasara gaismai, ūdenī skābekli dod tieši zaļums.

No dabas vērotāja viedokļa skatoties, šķiet, ka šis pavasaris nebūs zivīm ļoti slikts. Ledus uz ezeriem jau no rudens iesalis nevienmērīgs, grāvjos pat salā ūdens ir neaizsalis- būs labs un zivju nārstam labvēlīgs pavasaris, es ceru. Bet laiks rādīs.