AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Putnošana: kā tas sākās

Kad mācījos biologos, par savu specializāciju gribēju izvēlēties ornitoloģiju, bet visi mani atrunāja no tās kā no fiziski smaga darba, kur nepieciešama patiesi vīrišķīga izturība. Padevos šim spiedienam. Pirms pāris gadiem žurnālā Sestdiena lasīju par putnu vērošanu kā hobiju. Rakstā bija arī uzskaitītas lietas, kas nepieciešamas, lai sāktu vērot putnus. Cita starpā bija ieteikts labs putnu noteicējs. Tā pasūtīšana amazon.com bija pirmais solis. Pēc pusgadu ilgām konsultācijām, pārdomām un pētīšanas nupat pasūtināju arī savu pirmo teleskopu. Pirms tam biju iegādājusies binokli.


Kā mājiens ar mietu bija arī kādas retas sugas putna ietriekšanās mana dzīvokļa balkona stiklā. Apdullināto putnu pienesu pie putnu noteicēja un secināju, ka tā patiesi ir Latvijā reti sastopama suga - Sibīrijas ķauķītis. Ar šādu ievērības cienīgu eksemplāru sākās manu ieraudzīto putnu saraksts, kura papildināšana nav pašmērķis, bet patīkams process. Iesaistījos Latvijas Ornitologu biedrības rīkotajos pasākumos, piemēram, Torņu cīņās, kurās putnu vērotāji sacenšas, kuri noteiktā laika sprīdī saskatīs pēc iespējas vairāk putnu sugu, un medņu monitoringā – tā ir medņu riestu uzskaite visā Latvijā.
Mani interesē tikai Latvijas putni. Tas ir tāds lokālais patriotisms. Ārpus valsts robežām par redzēto putnu fiksēšanu aizmirstu. Neesmu tā sauktais ķekseris, kas cenšas savā sarakstā atķeksēt pēc iespējas vairāk un retākas putnu sugas. Taču pavasarī pirmajam pamanīt kādu no gājputniem ir patiess prieks. Šogad vienai no pirmajām Latvijā kopā ar ornitologu Māri Strazdu izdevās ieraudzīt citroncielavu.

 
Pagaidām mans lielākais gandarījums un kaifs ir spēt patstāvīgi noteikt putna sugu. Mani interesē viss, kas Latvijā lido, taču īpaši gribētos iepazīt bridējputnus. Profesionāls ornitologa darbs tiešām ir fiziski smags, bet putnu vērošana hobija līmenī ir romantiska aizraušanās. Tā ir iespēja būt dabā, diskrēti, neiejaucoties tās norisēs. Tā ir iespēja vērotāja statusā saplūst ar apkārt notiekošo un pamanīt putnus. Līdz šim netriecos pāri visai valstij, lai redzētu katru retāk redzētas sugas pārstāvi, taču, ja pie mums iegrieztos kāds patiesi izcils eksemplārs, piemēram, rozā kaija, skrietu to skatīties kaut uz otru Latvijas galu