AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Lietus un laivas

Šodien kārtējo reizi līst lietus. Tāds ne pārāk stiprs, bet ļoti ilglaicīgs. Starp citu, lietus pilsētā šķiet nepatīkamāks nekā, brīvā dabā esot. Atceros kādu laivu braucienu pa Salacu. Arī lietus laikā. Jau, izbraucot no Rīgas, lija. Protams, tas nedaudz apbēdināja, bet azarts, kas saistās ar laivošanu, neļauj sašļukt un liek saņemties. Visa pakošanās, laivu pumpēšana arī bija nokrišņu pavadībā. Mums paveicās ar laivām, jo tās bija kārtīgas jaunsardzes laivas, kuru piepumpēšana prasīja gandrīz visu klātesošo līdzdalību. Tāda pilnvērtīga iesildīšanās sanāca. Kad nu beidzot laivas bija ūdenī, paši ietinušies lietusmēteļos un mantas salikuši atkritumu maisos, lai nekas nesamirkst, varējām doties ceļā. Tā nu mums ūdens lija no augšas un tecēja apakšā. Nevienam nebija nekādu iebildumu, jo lietum bijām jau noskaņojušies visa sagatavošanās procesa laikā.

Savākšanās sākās, protams, vēlāk, nekā sākotnēji bija plānots. Jo vairāk iesaistīto, jo lielāka iespējamība grafika nobīdei. Bet, ja nu brauc tādā plezīrā, tad neviens lieki steigties negrib. Ja grib izbraukt laikus un vēl veikt noteiktu attalumu līdz naktsmītnei, kādam jāuzņemas mudinātāja un organizētāja loma. Starp mums tādu nebija.

Visnogurdinošākā, taču visjautrākā izvēršas kolektīvā iepirkšanās lielveikalā. Mans novērojums ir tāds, ka sievietēm patīk kolektīvais, bet vīriem indivuduālais galds, kad čubinās katrs savā stūrī. Ir, protams, dažādi laivu braucieni- tikai puišiem un tādi, kuros līdzi brauc arī sievietes, bērni un vēl kāds mājdzīvnieks pilnai ģmenes laimei. Tajos ar bērniem par galdu vairāk rūpējas sievietes, tad nu arī nonāk pie kaut kā kopēja. Bet, ja brauciens tikai puišiem, neviens nesaspringst uz saskaņošanu, ņem to, ko pats apēdīs. Tas gan nenozīmē, ka kādā no braucieniem nepagadīsies kāds parazīts, kurš vispirms apēd Tavu un tikai tad ķeras klāt savam ēdienam. Bet nu šoreiz vairāk par braucienu ģimeniskā lokā ar sievām, bērniem un suņiem.

No pieredzes varu jau ieteikt, ko no produktiem ņemt un ko neņemt līdzi, jo ir gadījies, ka kāds no laivu braucējiem saindējas ar veciem salātiem, kas siltos laikapstākļos spēj sabojāties vienas dienas laikā. Ir vērts ņemt līdzi cietos dārzeņus – burkānus, papriku, gurķus un augļus, jo tie garšo visiem un noder kopējam galdam. Grūtāk ir tiem, kuri gaļu neēd, piemēram, man, jo vakarā pārsvarā rosīšanās notiek ap ugunskuru, kur visi cep desiņas vai gaļu, bet es iztieku, kā draugi smejas, ar zāli. Bet, protams, tā nav. Ir daudz dažādas alternatīvas – tāpat jau pieminētie dārzeņi, cietie sieri, citi našķi un tie paši bēdīgi slavenie Roltoni (ātri pagatavojamās zupas), starp citu, ar kuriem labi var sasildīties vēsā vakarā vai agrā, dzestrā rītā. Ļoti labi noder sausbaranciņas, kas kliedē izsalkumu starp lielākām ēdienreizēm.

Atgriežoties pie ūdeņiem, nedrīkst aizmirst līdzi paņemt ne tikai kādu siltāku drēbi, bet arī papildus apģērbu, ko pārvilkt, ja nu gadījumā sanāk iekrist upē. Un tas nenozīmē, ka kādam ir slikts vestibulārais aparāts vai par daudz alus. Biedram, piemēram, kāpjot krastā, laiva paslīdēja sānis un pats līdz ausīm ūdenī. Gadījies arī tā, ka aizķeras aiz zara un iekrīt. Tajā reizē viens telefons atslēdzās. Un, ja paskatās statistiski pa visiem laivu braucieniem kopā, vidēji katrā braucienā viens telefons noslīkst. Man no draudzenes ceļojumiem tagad ir pieejams īpašs maciņš svarīgo lietu pasargāšanai no ūdens. Mantu iepakošana un glabāšana jāpārdomā ļoti nopietni, jo arī laiva mēdz apgāzties un tad ne tikai telefons samirkst, bet viss, kas paņemts līdzi. Slapjā guļammaisā gulēt nav diez ko patīkami.

Naktsmītnes izraudzīšana bieži vien ievelkas, jo jāatrod vieta, kas patiktu visiem līdzbraucējiem. Pēc pieredzes zinu, ka ir vērts sūtīt kādu izlūkos. Diemžēl skaistās vietas populāro upju braucienu krastos var būt diezgan piesārņotas, jo ne visi aiz sevis savāc.

Kad nu tomēr jauka vieta atrasta, ugunskurs iekurts un teltis saceltas, var sākt gatavot vakariņas. Svaigā gaisā viss garšo lieliski.

Par laivošanas romantisko pusi nākamajā ierakstā.