AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Dabiska izvēle par dabīgo

Maniem bloga ierakstiem seko līdzi arī mana mīļotā Diāna. Vienlaikus viņa ir arī viena no manu daudzo stāstu varonēm, jo kopā izdzīvojam daudz burvīgu brīžu, kas aprakstīti iepriekš. Mūsu dzīvesveids saskan un uzskati par dabisko un veselīgo tāpat. Mūsu gaumes un intereses bieži sakrīt, jo īpaši, ja runa ir par veselīgu pasaules uztveri. Diāna ir modes dizainere un savās apģērbu kolekcijās labprāt izmanto dabīgos audumus. Vienojāmies, ka viņas domas par dabīgiem apģērbiem pievienosim maniem bloga ierakstiem. Domāju, ka Jums būs noderīgi izlasīt un uzzināt ko vairāk par šo tēmu.

16-1 Kaspars Zlidnis

Dabiska izvēle par dabīgo.

Man gribētos ticēt, ka katram reiz dzīvē pienāk tāds brīdis, kurā sāk novērtēt patieso un labo lietu vērtību. „Laba lieta“, protams, ir plašs jēdziens, tāpat kā kvalitātes prasības katram var būt savas un kritēriji to noteikšanai tāpat. Un tomēr, ja rodas iespēja pamēģināt ko patiešām kvalitatīvu, augstvērtīgu un organismam tīkamu, tā prieka rezonanse pamodinās mūsu dabisko vēlmi pie tā atgriezties. Tas jo īpaši un pavisam tieši ir saistīts ar mūsu apģērbu, kas pieskaras mūsu ādai, sedz to, silda vai atvēsina. Diemžēl mūsu attieksme pret to mēdz būt visai pavirša. Par labu viena vai cita apģērba vienības izvēlei veikalā noteicošo lomu nospēlē mode vai cena, bet ne pozitīvās sajūtas un emocionālais līdzsvars, ko apģērbs spēj mums dot plašākā izpratnē un ilgākā laikā.

Manā dzīvē pārmaiņas attieksmē pret apģērbu ienāca līdz ar pirmo grūtniecību, kad organisms visnotaļ skaidri man komunicēja savu neiecietīgo attieksmi pret sintētiskiem izstrādājumiem. Nieze, apsārtumi, sausa āda un diskomforts bija sajūtas, kas tam visam sekoja. Tas lika aizdomāties un uzmeklēt audumu sastāvu skaidrojošās etiķetes. Visnoraidošākā attieksme man izveidojās pret likras un poliesteru saturošiem apģērbiem. Sajūtas paspilgtināja arī zināšanas par to, ka sintētika rada statisku enerģiju, kas grauj dabiskās organisma aizsargspējas. Es uzsāku kokvilnas apģērbu meklējumus un pat radīju pati savu kolekciju no kokvilnas, jo savai mākslinieciskajai gaumei un kvalitātes prasībām atrast ko atbilstošu bija pagrūti. Tanī pat laikā es turpināju paplašināti pētīt jautājumu par audumu šķiedrām un to izcelsmi. Liels bija mans pārsteigums uzzinot, ka tik izdaudzinātā dabīgā kokvilna nebūt vairs nav tik dabīga. Izrādās, ka 90% no visas pasaules kokvilnas ir ģenētiski modificēta un tas rada nopietnu kaitējumu videi. Kokvilnas lauki tiek apmigloti ar pesticīdiem, kas uzkrājas šķiedrās un vēlāk nonāk tiešā saskarē ar mūsu ādu. Nemaz nav nepieciešams pieminēt, ka košās audumu krāsas tāpat ir sintētiskas. Nav jau arī tā, ka sintētika būtu jāuztver kā tāds ļaunums. Radīta viņa tika tieši tāpēc, lai saudzētu dabas resursus un atvieglotu mums dzīvi. Būtu nepieciešams nopietns pētījums, lai izvērtētu, kas dabai kaitē vairāk- pesticīdiem nokaisītie kokvilnas lauki vai poliestera izstrāde? Varbūt tas ir lielais preču patēriņš un milzīgās atkritumu kaudzes? Šoreiz šī jautājuma niansēs neiedziļināšos, bet minēšu vēl dažas sintētikas pozitīvās īpašības. Visiem labi ir zināms, cik ļoti burzās kokvilnas un lina izstrādājumi. Neliels sintētikas piejaukums šo problēmu atrisina. Sintētiskie audumi ir izturīgāki un vieglāk kopjami. To labi saprot arī bērnu apģērbu ražotāji, piedāvādami sintētiskos izstrādājumus plašā klāstā. Bērni ātri izaug un bieži sasmērējas, bet dabiskie materiāli neatmazgājas vai zaudē krāsas. Tie noteikti ir arī salīdzinoši lētāki. Es labi atceros savu izbrīnu, ieraugot kokvilnas zīdaiņa rāpulīti tādā pašā cenā kā mana zīda blūze! Neskatoties uz to, es viņu tomēr nopirku, jo savai mazulītei vēlējos dāvāt to pašu labāko, pati atturoties no kārtējās blūzes iegādes. Un šis rāpulītis, tāpat kā vēl pāris kašmira izstrādājumi, vilnas jaciņas un zīda krekliņi labi kalpoja manai Hērai, tad maniem māsas bērniem un tagad arī manai otrai meitiņai, piedzīvodami jau savu ceturto dzīvi.

16 Kaspars Zlidnis

Barodama zīdaini ar krūti, es viņam dāvāju visu organismam nepieciešamo, bet, ietērpjot vēl dabīgos materiālos, nosargāju un nostiprināju šo ieguldījumu. Tomēr ar laiku aizvien vairāk atgriežoties darbos, mana uzmanība atslāba, un es neviļus biju sākusi izvēlēties to, kas veikalā pa rokai vai patīk pašai meitai, diemžēl tā atkal nonākot pie sintētiskiem izstrādājumiem. Atklāsme par to man nāca līdz ar biežāku bērna slimošanu, kad karsējām kājas un vilkām tieši vecmammas adītās vilnas zeķes nevis veikala plīša čības. Protams, nevar visu vainu novelt uz apģērba materiālu vien, pareiza ēšana un rotaļas svaigā gaisā tāpat ir būtiskas. Patiesība atklājas mazās niansēs un līdzsvarā starp dabīgo un ekonomisko. Savukārt kā divu bērnu māmiņa droši varu apgalvot, nekas nav svarīgāks par veselīgiem bērniem.

Tā nu laika gaitā manī ir nostiprinājusies pārliecība- neatbalstīt nepārdomāto, pārspīlēto preču patēriņu kultu, un vienmēr atcerēties galveno – veselība ir lielākā vērtība.

Labāk viena laba lieta no augstvērtīga, dabīga materiāla tieši jūsu ķermeņa formām un labsajūtai, nekā desmitiem sintētisku vienas sezonas preču par to pašu cenu. Modes tendences mainās, bet sajūtas paliek. Katram mums ir mīļākais t-krekls, džemperītis vai kleita. Un esmu droša, ka visticamāk arī tāpēc, ka miesai tas tīkams.

Diez kāda būtu dabai draudzīgā garderobe? Iespējams, ka kādā no nākamiem bloga ierakstiem varēšu atbildēt uz šo jautājumu, dodot skaidrāku izpratni par dabīgo apģērba izvēlē.

Diāna.