AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Deja kā komunikācija

Pavasaris noteikti ir tas, kas ar savu sauli iedvesmo priekā dziedāt vai dejot. Mums ir sniegta tik brīnišķīga kustību brīvība, ar kuru svinēt dzīvi un izkrāsot ikdienu. Tā es šorīt pieķēru Diānu, tīrot māju un vienlaicīgi arī dejojot. Viņa bija saules un prieka uzlādēta. Tas atsauca atmiņā manu dejošanas pieredzi, kas mani bagātinājusi un ļāvusi iemantot pārliecību par sevi un savām spējām.

24blogs

Vidusskolā biju iedzīvojies kompleksos, un iemesls tam bija manas bailes no dejošanas. Biju sev iestāstījis, ka nemāku un taisnība jau vien bija, jo kaut kā „kratīties“ mēs visi varam, bet skaisti dejot un, kas nav mazsvarīgi, ar partneri, tā ir prasme, kura jāapgūst ilgākā laika posmā. Mani draugi dziedāja vīru korī un sadraudzības pasākumos ar sieviešu kori bija sadejojušies, man tādas pieredzes nebija. Lūzumpunkts bija 12. klases izlaiduma nakts, kad, lai neietu dejot ar klases meitenēm, izdomāju visādus ieganstus, piemēram, sēdēju pie galda un tēloju, ka neesmu vēl pabeidzis maltīti

Gadu vēlāk, draudzene izteica priekšlikumu apgūt salsu. Tajā laikā līdz ar filmas “Netīrās dejas“ otro daļu, salsa bija ieguvusi lielu popularitāti. Sākumā biju aizspriedumains pret salsu kā deju, kas man nebūt nešķita vīrišķīga. Vēl jo vairāk, man pirmajās deju nodarbībās dejošana nu nemaz nepadevās. Kājas neklausīja, ritms juka, līdzsvara nebija, bet es tomēr iespītējos, vai tiešām es nevaru iemācīties dejot? Tā kā deju nodarbībās vīrieši bija mazākumā, visi dejotāji tika izvietoti aplī un notika sadejošanās ar dažādām partnerēm. Šāda pieeja ir laba tiem, kuri atnāk uz nodarbībām bez partnera un arī pārējiem, jo ļauj pierast pie dažādiem partneriem un uzlabo dejotprasmi. Man dejošana izdevās arvien labāk un deju studijas direktore mani uzaicināja pievienoties salsas deju grupai, kas ar paraugdemonstrējumiem piedalījās dažādos pasākumos. Man īsā laika posmā salsa bija jāapgūst jau profesionālākā un sarežģītākā līmenī. Tajā laikā festivāla „Deju virpulī“ ietvaros tika noorganizēts arī pirmais salsas čempionāts Latvijā, kas norisinājās Ventspilī. Pašiem sev par pārsteigumu ar savu partneri ieguvām pirmo vietu šajā čempionātā. Tas bija jauns impulss un papildus motivācija, izjūkot salsas deju grupai, veidot pašam savu salas deju skolu ar filiālēm gan Rīgā, gan Jūrmalā un Siguldā. Divus gadus organizējām nodarbības, cilvēki nāca arvien vairāk, līdz pienāca brīdis, kad es sapratu- lai sevi sauktu par dejotāju, man vajag papildus un nopietni apgūt dejas pamatus un horeogrāfiju. Apzinājos, ka tas dejošanu man padarītu par nopietnu, rutinizētu darbu, bet es vēlējos saglabāt to priekam. Tā nu nolēmu dejošanu atstāt sev hobija līmenī un ļauties citām interesēm, piemēram, ielu vingrošanai, ko biju sācis praktizēt paralēli dejošanai. Lai deju skola turpinātu darboties, nācās pieņemt darbā citus dejošanas trenerus, bet, kā izrādījās, noteicošais klientu piesaitē bija tieši manas personības faktors un klientu loks sāka strauji sarukt. Pēc divu gadu veiksmīgas darbības dejošanas skolu slēdzu un pilnībā pievērsos ielu vingrošanai kā jaunas sporta kustības iedzīvināšanai Latvijā.

No šīs salsas pieredzes esmu ieguvis ne tikai dejotprasmi, bet arī izpratni par deju kā komunikāciju. Tā uzrunā ikvienu, sniedz socializēšanās iespējas un sniedz pozitīvas emocijas visiem, kas dejā iesaistās. Nav tādu, kas negrib dejot, bet gan ir tādi, kas nespēj sevi pārvarēt vai uzveikt bailes no neizdošanās. Tajā brīdī sākas atrunas, ka „īsti veči“ nedejo utt. Salsa noteikti ir deja, lai atbrīvotos no šī kompleksa, jo tā ir salīdzinoši vienkārša ar skaidri zināmiem noteikumiem, kurus ievērojot, pat amatieris var izskatīties pēc profesionāļa, izmantojot dažas deju viltības. Vīrietis, kurš spēj dejot, iemanto personības kvalitātes, kas vēl vairāk pasvītro viņa vīrišķību. 

Protams, ja runa ir par profesionālu dejošanu, tad ar šīm viltībām ir par maz. Labam dejotājam tomēr svarīga ir kustības izpratne, plastika, ritma izjūta, koordinācija, līdzsvars, fiziskie dotumi, attieksme pret partneri un, protams, ieguldītais laiks.

Jebkurā gadījumā, ja tas būtu manos spēkos, dejošanu padarītu par obligāto mācību priekšmetu skolās, jo caur deju mēs iemācāmies iepazīt, saprast un cienīt otru cilvēku. Uzdejosim?