AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Šogad Lieldienās sajūta kā Ziemassvētkos

Tāpat kā Ziemassvētkos arī Lieldienu brīvdienās mana ģimene dodas uz laukiem, apciemot visus radus un atpūsties no pilsētas burzmas. Ziemassvētku piesaukšana ne bez iemesla, jo sniega šajos svētkos bija vairāk nekā var vēlēties.

Izbraucām mēs Lielās piektdienas rītā un, kā jau ar mazu bērnu, ne gluži ieplānotajā laikā. Neskatoties uz to, ap pulksten vienpadsmitiem bijām jau ceļa jūtīs, mašīna pilna ar suņiem, bērniem un līdzi ņemamām mantām. Sajūtas pacilājošas un mazliet satraucošas, vai tik viss ir paņemts. Tā kā lauku apciemošana notiek vismaz ar trīs mēnešu intervālu, tad pa to laiku jau ir sakrājies, kas kādam jāaizved, kāda dāvana jānodod un pa ceļam vēl jānopērk. Atpūta iestājas tikai nonākot gala mērķī – Kārsavā, bet vēl jāapciemo Diānas vecāki un māsas ģimene Jumpravā. Pirmais ceļa posms prasa savu pusotru stundu, tāpēc mašīnā tiek spēlētas visvisādas vārdu spēles un sacerētas divrindes. Kā piemēram: Braucam mēs uz Kārsavu, ka tik nesajaukt ar Krāslavu. Par laimi, Luīze mašīnā labi guļ un pamostas tikai uz ēšanas laiku. Diemžēl Farelam šādi pārbraucieni tā arī nav iepatikušies, viņš trīc, elso un gadās arī, pievemj auto.

Jumpravā mūs mīļi sagaida un cienā ar karstām pusdienām, mēs papļāpājam, bērni paspēlējas, pa māju meklē olas un našķus. Šoreiz ārā nekas netiek slēpts un vēl jau arī nav īstā diena.  Tad nu dodamies mēs tālāk, lai pa tumsu nav jābrauc.

Nākamā diena jau liecina par brīvdienām, pamošanās mierīga un nesteidzīga. Kopīgas brokastis ar sen neredzētiem mīļiem cilvēkiem un sarunas par visiem notikumiem, kopš pēdējās tikšanās reizes. Pusdienas laikā ar brālēnu vēl paspējām treniņu uztaisīt, bet pēcpusdienā onkulis jau kurināja pirti. Sievietes krāso olas, un bērni ar izvēles brīvību piedalās olu krāsošanā vai rotaļās. Diena paskrēja nemanot, un vakarā kopā ar Diānu un Luīzi devāmies pirtī. Luīzei tā jau bija otrā pirts reize. Meitenes nomazgājās pirmās, bet es vēl uzkavējos un, pēc kārtīgas izkarsēšanās, norīvējos ar sniegu. Man ļoti patīk šie pirtošanās kontrasti, atjaunojas viss ķermenis. Svētdienas rītā bija atnācis zaķis un apsēdies ar olu groziņu pie pašiem mājas vārtiņiem, tas beigās izrādījās bija ģimenes draugu roku darbs – balts ģipša zaķis ar zelta olām groziņā. Bērniem par prieku zaķis olas šoreiz bija atstājis labi redzamās vietās, pie mājas logiem puķu kastēs. Silti saģērbušies visi devās laukā zaķi apskatīt un olas uzmeklēt.

lieldienas

Citus gadus Lieldienas priecēja ar siltu pavasara sauli, uzziedējušiem pirmajiem ziediem un rīta tēju tad varēja dzert uz mājas sliekšņa. Šogad pagalms izskatījās kā ap Ziemassvētkiem un auto bija apsnidzis ar divdesmit centimetru biezu sniega kārtu. Tas mūs tomēr neatturēja doties visiem pastaigā uz vietējām šūpolēm, pa ceļam kārtīgi izpikojoties. Šūpoles šeit nebija tik lielas un augstas, kādas es atceros no savas bērnības, bet bērniem ar to bija gana. Atceros, kā bērnībā ar tēvu vienu gadu atradām šūpoles, kas slējās divstāvu mājas augstumā, iestiprinātas starp divām priedēm, un šūpošanās amplitūda šķiet sasniedz liela kuģa apmērus. Bet iespējams, ka vienkārši es biju tik mazs un atmiņās viss palicis tik liels.

lieldienas2

Mūsu Lieldienu brīvdienas beidzās mazliet vēlāk nekā citiem, jo atļāvāmies vēl vienu dienu veltīt atpūtai. Garā pastaigā pa sniegoto Kārsavu sev un citiem par prieku izveidojām olu no sniega, kā par piemiņu tik baltām Lieldienām. Lai nāk pavasaris!