Agrārreforma Jaunmoku muižā

Jaunmoku pils muzejā no 12. septembra apskatāma izstāde „Agrārreforma Jaunmoku muižā”, kuras mērķis ir ieskicēt vēsturiski nozīmīga, politiski un ekonomiski sarežģīta notikuma – Agrārreformas, izpausmes Jaunmoku muižas piemērā, ilustrējot to ar Agrārreformas gaitā tapušo plānu, dokumentu un fotogrāfiju palīdzību,  kā arī sniedzot vizuālo priekšstatu par 1920. gadā atdalīto īpašumu stāvokli mūsdienās.

Izstādes atvēršana iezīmē Agrārreformas likuma 1. daļas „Par Valsts zemes fonda nodibināšanu” pieņemšanas 94. gadskārtu. Tajā apskatāmi no muižas atdalīto saimniecību dokumenti un zemes plāni (Latvijas Valsts Vēstures arhīva materiāli), kā arī Latvijas Lauksaimniecības muzeja un Jaunmoku pils muzeja krājuma materiāli un fotogrāfijas no privātpersonu kolekcijām.

Iepazīt Jaunmoku muižas sarežģīto vēsturi Agrārreformas gaitā aicinām novadniekus, novada vēstures pētniekus, skolēnus un visus interesentus. Izstāde „Agrārreforma Jaunmoku muižā” Jaunmoku pils muzejā atvērta katru dienu no 12. septembra līdz 31. oktobrim.

Agrārreformu jaunizveidotajā Latvijas valstī sāka realizēt 1920. gadā un pabeidza 1937. gadā. Īpašniekiem atņēma 3 396 815 ha zemes, ieskaitot tos Valsts Zemes fondā, bet iepriekšējam zemes īpašniekam atstāja 50 ha  neatsavināmo daļu.  Agrārā reforma skāra arī Tukuma apriņķa Tumes pagasta Jaunmoku muižu 1325,48 ha platībā, kuru Ada Freimane (neprecēta Sniķere) iegādājās, saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, 1920. gada 27. maijā no Valtera un Dorotejas Ungerniem-Šternbergiem. Muižu drīkstēja dalīt, pārdot. Tieslietu ministrijas atļauju muižas iegādei A. Freimane saņēma 1920. gada 23. septembrī, t.i. laikā starp Agrārreformas likuma 1. daļas pieņemšanu un spēkā stāšanos. Tanī pašā dienā iesniedza lūgumu Tukuma-Talsu zemesgrāmatu nodaļā par pirkšanas un pārdošanas līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā. No muižas atdalīja 9 īpašumus,  pārdeva radiem un paziņām, tādā veidā kādu laiku paturot kontroli par muižas teritoriju.

Sarežģītāka situācija veidojās ar muižas centru un neatsavināmo daļu. 1921 gada 23. novembrī kā neatsavināmo daļu ierādīja Vilim Freimanim pārdotās „Rotkaļu” mājas, atceļot to pārdošanu. Savukārt Tukuma apriņķa zemes ierīcības komiteja atbalstīja muižas centra piešķiršanu, kas sakrita ar A. Freimanes interesēm priekšzīmīgas saimniecības veidošanai. Nenoteiktība zemes piešķiršanas jautājumā kavēja kredītu ņemšanas iespēju un saimniecības attīstību. Neatsavināmo daļu koroborēja 1926. gada decembrī  ar platību 106,78 ha.

Neraugoties uz tiesiskajām problēmām zemes jautājumos A. Freimane veiksmīgi piedalījās Zemgales Lauksaimniecības Centrālbiedrības rīkotajā 1. latviešu organizāciju lauksaimniecības, mājturības un rūpniecības izstādē Tukumā 1926. gadā un eksportēja piena pulveri uz Eiropu.

Jaunmoku pils muzeja darba laiks katru dienu no 9.00 līdz 17.00. Papildus informācija www.jaunmokupils.lv

Sagatavoja Ingrīda Vistopola,

Jaunmoku pils muzeja krājuma glabātāja.