Rūdīšanās imunitātei un spirdzinājumam #paliecmājās gaumē

peldet ezeraLaikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija un iedzīvotāji aicināti ievērot stingrus piesardzības pasākumus ikdienas dzīvē, arvien vairāk cilvēku velta uzmanību veselībai, imunitātes stiprināšanai un aktivitātēm brīvā dabā. Jau vairāk nekā trīs gadus Santa novērtē ieguvumus, ko sniedz regulāra rūdīšanās, bet katra reize, kad ķermenis sastopas ar vēso ūdeni – ir kā pirmā reize!

Santa sevi raksturo kā smaidīgu, pozitīvu divdesmitpiecgadīgu jaunieti no Lubānas. Santas darbs ir arī viņas vaļasprieks – grāmatvedība. “Kolēģes teic, ka esmu gudra, kārtīga un neatlaidīga, jo nepadodos pirmo grūtību priekšā. Man patīk izaicinājumi. Brīvajā laikā dejoju tautas deju kolektīvā. Jau trīs gadus esmu aizrāvusies arī ar rūdīšanos. Manā skatījumā tā ir diezgan ekstrēma nodarbe,” par saviem vaļaspriekiem teic Santa.

Viens no iemesliem, lai uzsāktu regulāru rūdīšanos, bijusi Santas vēlme uzlabot dzīves kvalitāti, pārvaldīt iekšējo stresa līmeni un uzlabot imunitāti. “Sāku pakāpeniski – kontrastdušas, peldēšanās līdz vēlam rudenim, ledus vannas, 21 dienas izaicinājums Rūdīšanās skolā. 2019. gada 2. martā Baltijas jūrā sāku ziemas peldes. Pēc aukstās jūras nobaudīšanas “āķis bija lūpā”! Vēl arvien nopeldos aukstajos ūdeņos un rīkoju koppeldes Visagala un Salas ezerā,” stāsta Santa.

Pieredze Alpos: kas riskē, tas vinnē jeb pārspēj pats sevi

Rūdīšanās nav tikai aukstums, tas ir arī karstums. Kas riskē, tas pārspēj pats sevi. Rūdīšanās skolā Alpos Santa izzināja savu ķermeni, prātu, sajūtas un emocijas: “Kāpu kalnos tikai vienos šortos un kreklā, par spīti tam, ka laikapstākļi bija ļoti dažādi: vienā dienā karsts, otrā auksts, vējains vai lietains. Turklāt kalna virsotnē laikapstākļi krasi atšķīrās no tā, kāds laiks bija kalna lejā vai takas sākumā. Uzkāpu visās ceļojuma ietvaros paredzētajās Alpu virsotnēs, no tām augstākā bija Monte Vago Al Vach virsotne, (3058 m.v.j.). Kas neriskē, tas nevinnē. Kārtējo reizi sanāca sev pierādīt to, ka es varu daudz sasniegt, ja vien ir gribasspēks un drosme.”

peldet santa2

Prāts saka NĒ, ķermenis – JĀ

Tā kā Santas darba vieta atrodas Murmastienē, katru dienu nākas braukt garām LVM tūrisma un atpūtas centram "Ezernieki" Lubānas novadā un Salas ezeriņam. “Esmu iemīļojusi Ezernieku Salas ezeriņu. Gan skaista dabas ainava, gan dzidrs un maģisks ūdens, kā arī sakopta apkārtne. Šogad pāris reizes esmu noorganizējusi kopīgu iemērkšanos šajā ezerā rūdīšanās piekritējiem. Šī gada ziema ir īpaši draudzīga rūdītājiem, jo ledus praktiski nav bijis jācērt un jāzāģē. Bet aukstuma ziņā, es pat gribētu, lai ūdens būtu bijis aukstāks nekā tas ir šoziem,” stāsta Santa.

Santa novērojusi, ka grūtākais, ar ko jāsastopas, dodoties aukstā peldē, ir cilvēka prāts: tas grib izdomāt visādas atrunas un iemeslus, lai nebrauktu un nedarītu, bet ir jādomā par pēcgaršu – sajūtas pēc peldes ir tā vērtas: “Ja man tas nepatiktu un nesagādātu baudu, es to nedarītu. Galvenais ir aizbraukt līdz ezeram un noģērbties, tad jau vairs nav variantu. Jānomierina elpošana, jāiesildās ar vingrinājumiem un jālien iekšā ūdenī.” Arī pēc peldes iesaka pavingrot un sasildīties ķermeņa temperatūras pašregulācijā.

Santa ir pārliecināta, ka sekmīgam rūdīšanās procesam nepieciešama veselīga motivācija: “Sajūtas, kad pēc aukstās peldes ķermeni sāk “durstīt” mazas adatiņas ir bezgala interesantas. Prāts kļūst skaidrāks, ķermenis atdzīvojas un rodas papildu enerģija. Uz tikšanos ezerā!”