Laiks skaitīt, svērt un apgredzenot zivjērgļu mazuļus

Otrdiena, 5. jūlijs, 2016

Jūlijs ir laiks, kad aptuveni mēnesi vecie zivjērgļu mazuļi ir kļuvuši pietiekami spēcīgi un dodas savā pirmajā lidojumā. Tas ir laiks, kad arī LVM vides eksperts Aigars Kalvāns dodas putnu monitoringā, lai saskaitītu, nosvērtu un apgredzenotu mazos zivjērgļu mazuļus.

Eksperts norāda, ka uzņēmuma teritorijā ligzdo aptuveni 80% Latvijas zivjērgļu populācijas. Esošās ligzdas tiek apzinātas, lai noteiktu ligzdošanas sekmes. Pērn konstatētas 123 apdzīvotas ligzdas, no kurām 7 bija tieši  jaunizveidotās ligzdas. Pēdējos gados visā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, novērojams zivjērgļu skaita pieaugums.

Zivjērgļi mīt purvos, pārsvarā uz saliņām vai purva malā. Daļa ligzdu atrodamas arī jaunaudzēs, izcirtumos – ekoloģiskajos kokos, bebrainēs, arī vecos mežos. Lielākais ligzdojošo zivjērgļu pāru skaits ir pie Lubānas un Usmas ezera.

LVM vides eksperti putnus apgredzeno, lai iegūtu informāciju par putnu uzvedību, kā arī to galvenajiem migrācijas ceļiem. Dažos gadījumos jau izaugušie zivjērgļu mazuļi savas ģimenes veidošanai izvēlas vīt ligzdas tieši savā dzimtajā pusē. Tāpat ir novēroti putni, kas mērojuši pat 200 km garu ceļu. 

Zivjērgļiem tiek piešķirti divi gredzeni - viens gredzens ir gatavots no alumīnija, uz tā ir rakstīts numurs un valsts, savukārt otrs ir krāsu gredzens. Šāda sistēma tiek lietota, lai, atpazīstot, putni nebūtu speciāli jāķer - gredzenu var pēc krāsām "nolasīt" no attāluma, izmantojot teleskopu vai ar fotoaparātu uzņemot fotogrāfijas.

Ligzda tiek veidota galvenokārt priežu galotnē, jo koka kuplais vainags nodrošina stabilitāti. Ligzdas ir lielas – būvēšanai tiek izmantoti samērā gari un rupji žagari. No iekšpuses ligzdu izklāj ar sūnām, ķērpjiem, ūdenszālēm un salmiem. Vasarā, kad karsti, zivjērgļi veldzei izmanto slapjas sfangu sūnas.

“Zivjērgļu ligzdām klāt var tikt tikai pieredzējuši kāpēji, izmantojot speciālu aprīkojumu – kāpšļus un speciālus stiprinājumus”, stāsta pieredzējušais putnu pētnieks, norādot, ka zivjērgļu tēviņš ligzdu būvē vismaz 3,5 m augstā kokā.

Diemžēl ir gadījumi, kad ligzda lielā vējā nogāžas, tādēļ ornitologi būvē mākslīgās platformas. “Šobrīd puse no zivjērgļu populācijas būvē ligzdas uz šīm platformām. Mākslīgo platformu veidošanai ir vēl viens pozitīvs aspekts – tā mēs putnus piesaistām konkrētai vietai. Nodrošinām šīs teritorijas aizsardzību, jo zivjērgļi parasti atgriežas vecajās ligzdās, arī jaunie putni ligzdas veido dzimtās vietas tuvumā 10–20 km rādiusā”, novērojis LVM zivjērgļu pētnieks A.Kalvāns.

Zivjērgļu ģimenē lomas ir sadalītas stingri - tēviņš, ir tas, kurš izvēlas ligzdas vietu un rūpējas par ēdienu, bet mātīte ir atbildīga par ligzdas sargāšanu. Jau pats zivjērgļa vārds liecina par putna ēdienkarti – dažādas zivis, bet pārsvarā ērgļa maltīte Latvijā sastāv no karpas, līdakas, brekša – zivīm, kas apgrozās ūdens virspusē. Lai maltīte nav tālu jāmeklē, ligzdvieta ir tuvu (5-7 km) barošanās vietai.

Ērgļu monitorings tika uzsākts pagājušā gadsimta 80. gados, kad Latvijas teritorijā uzturējās ap 100 pāriem putnu. Monitoringu pārtrauca 90. gadu vidū un atsāka pēc krietna pārtraukuma 2007. gadā. Šobrīd savas mājas sabūvējuši aptuveni 200 putnu pāru, tātad putnu populācija šo gadu laikā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes.