Ik gadu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis veic mazo ērgļu monitoringu Latvijā un apgredzeno mazos ērgļus, lai varētu tos atpazīt turpmākajos gados un izsekotu mazo ērgļu ligzdošanas sekmēm un paradumiem mūsu mežos.
LVM eksperts ar mazo ērgļu pētījumiem nodarbojas jau vairākus gadu desmitus: “Monitorings ir bioloģisko datu ieguves sistēma, kurā ir divi svarīgi punkti. Pirmkārt, vienota metodika un, otrkārt, ilgstošs periods, kad putnu novērošana tiek veikta,” skaidro Uģis Bergmanis.
Latvijā kā ligzdotājas ir sastopamas sešas ērgļu sugas – mazais ērglis, ļoti reti sastopamais – vidējais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis un čūsku ērglis. Visbiežāk sastopams ir mazais ērglis, kas parasti ligzdo pieaugušos jauktu koku vai lapu koku mežos, lizdas būvē galvenokārt eglēs, bērzos, apsēs un ozolos.
Ērgļu gredzenošana tiek veikta vienlaicīgi ar ligzdošanas sekmju pārbaudi. Ja ligzdā tiek konstatēts jaunais ērglēns, tas tiek apgredzenots ar Latvijas gredzenošanas centrāles gredzenu, kā arī ar oranžu alumīnija gredzenu putna atpazīšanai no attāluma.
Jauno putnu gredzenošana notiek jūlija vidū, kad tie ir praktiski pieauguši. Turpretim pieaugušie ērgļi tiek gredzenoti augusta sākumā, kad pļavas ir nopļautas, labības lauki nokulti, tādējādi ir vieglāk piekļūt ar apvidus automašīnu, pievedot ķeršanas aprīkojumu ligzdošanas rajonam. Pieaugušo ērgļu ķeršanā kā pievilinātājputns tiek izmantots dzīvs pieradināts jūras ērglis un liels tīkls. Ligzdojošie mazie ērgļi, aizstāvot savu teritoriju un jauno ērgli, uzbrūk jūras ērglim, aizstāvot savus medību laukus, un iepinas tīklā. Arī pieaugušie ērgļi tiek gredzenoti ar krāsainajiem gredzeniem.
"Ērglis var uzbūvēt ligzdu trīs dienās," saka LVM eksperts. Ērglis bieži maina savas ligzdas ar vēl kādu plēsīgo putnu sugu – peļu klijānu –, tāpēc grūtākais visā monitoringā ir saprast, kur ērglis ligzdo. Peļu klijāns atlido uz Latviju agrāk un pirmais izvēlas sev ligzdu. Kad mazais ērglis atlido un konstatē, ka viņa ligzda jau ir aizņemta, viņš vai nu būvē jaunu ligzdu, vai arī izmanto kādu jau gatavo. Ligzdošanas ilglaicību noteiktā teritorijā nosaka meža piemērotība vairāku ligzdu būvei, kā arī piemērotas medību teritorijas ligzdas tuvumā.
Ziemā, iestājoties salam, meža zvēri meklē piemērotas barošanās un nakšņošanas vietas.
Meža cūku iecienītas nakšņošanas vietas ir purvu malas, jo īpaši salas purvā – tās...
Atsaucoties madoniešu lūgumam pēc palīdzības, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis sadarbībā ar pašvaldību uzbūvēja jaunu ligzdu balto stārķu...
23. jūnijā LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis kopā ar Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem palīdzēja glābt no ligzdas izvēlušos jūras ērgļu mazuli.
Mazākais no diviem...
8. jūniju ikviens, kas cītīgi vērojis tiešsaistes kameras AS “Latvijas valsts meži” vides izglītības un izpētes projektu “Putni un zvēri purvā” un “Mazie ērgļi” ietvaros,...
Jau vairāk nekā mēnesi visiem dabas draugiem iespējams sekot līdzi mazo ērgļu pārim, kas spītējot aukstumam, sagaidījuši pirmo olu. Ērgļi vijuši ligzdu Ziemeļlatgales reģiona...
“Pazīstot zvēru pēdas un zinot to paradumus, piesnigušos mežus, laukus, pļavas un ūdensteču krastus var lasīt kā grāmatu – kur meža cūku bars šķērsojis stigu, kur vilku tēvs...
2016. gada sezonā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir veikusi īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnā stārķa – ikgadējo ligzdošanas...
Veicot klinšu ērgļu monitoringu, Austrumlatvijas purvos tika konstatēta divu pāru sekmīga ligzdošana – katrā ligzdā tika apgredzenots viens jaunais ērglis. Par ligzdas apdzīvotību...
Pavasaris ir laiks, kad varam ļauties putnu vērošanai un nesteidzīgām pastaigām Latvijas valsts mežos, kurus piedzied skanīgās putnu balsis. Pateicoties AS “Latvijas valsts meži”...
Daba māca, tāpēc jo īpaši svarīgi ir savām acīm redzēt, vērot un izzināt. Tāds arī ir AS „Latvijas valsts meži” (LVM) organizēto vides aktivitāšu mērķis – ļaut interesentiem...