Iepazīt virsājus Ādažu poligonā

Piektdiena, 16. oktobris, 2015

Piejūras kāpas katram asociējas ar kādām atmiņām. Tās var būt bērnības atmiņas, kur ikdiena ir pagājusi dauzoties pa baltajām smiltīm, vai atmiņas par sauļošanos kāpās, kur ir patīkams aizvējš. Tomēr AS „Latvijas valsts meži” ekspertei Ievai Rovei pastaiga pa kāpām ir kas vairāk. Šis ir stāsts par virsājiem, kur Mammadaba twitter konkursa uzvarētāji kopā ar eksperti devās uz Ādažu poligonu, lai skatītos uz augu pasauli un iepazītu sausos un slapjos virsājus.

Virši – tas ir ainavu komplekss, kurā sastopamas retas augu un dzīvnieku sugas, kas veidojas ugunsgrēku vai mežu nociršanas rezultātā kūdrainās vai smilšainās augsnēs. Tie uzturas atklātā ainavā ar atsevišķiem kokiem un zemu augošu veģetāciju. Ādažu poligons ir lielākā virsāju platība ne vien tikai Latvijā, bet Baltijā, kur tieši periodisku militāro aktivitāšu rezultātā ir saglabājušies tiem tīkami apstākļi. Tiem ir divējāda daba, proti, ir sausie virsāji, kuri, pakāpeniski krājot barības vielas, veido uz kāpu smiltīm tādu kā „sedziņu” un ir mitrie virsāji, kur piedalās arī sfagnu sūnu sugas.

„Interesanti, ka virsājiem mitrā laikā mainās toņi. Augiem šeit patīk sausums un temperatūras maiņa. Virsāji labprāt uzturas nabadzīgā vidē, bet, kad barības vielas ir vairāk, nekā tiem vajag, virsāji aiziet prom, dodot vietu citam veģetācijas tipam” stāsta Ieva.

Virsis ir sīkkrūms, kas tiek atzīts par mazu kokaugu. Tiem ir četras vecuma attīstības fāzes – sākumā tas ir maziņš krūms, tad tas aug, pēc tam nobriest, bet tad pakāpeniski atmirst.

„To, ka virsi vajag dedzināt, jo tad tas atjaunojoties no sēklām, mēs pārliecinājāmies paši, jo poligonā atradām vietu, kura pirms laika bija degusi, un tajā vietā sākuši augt jauni virši,” pārsteigta ir twitter konkursa uzvarētāja Kristīne.

Pastaigā ieraudzījām gan Cetraria aculeata, Cladonia floerkeana, iesirmo kāpsmildzeni Corynephorus canescens, čemuraino mauragu Hieracium umbellatum, iesirmo sarmenīti Racomitrium canescens, dzegužlinu Polytrichum juniperinum.

Vides dienu noslēdzot, dalībniece Jovita ir priecīga: „Tagad, protams, esot vietā, kur ir virsāji sākšu domāt, cik tie ir veci vai jauni, jo tagad apmēram zinu pazīmes pēc kurām noteikt vai virsājs ir jauns vai vecs. Pirmo reizi redzēju to ka virši atjaunojas pēc degšanas, īstenībā nemaz nezināju, ka tie pēc degšanas spēj atjaunoties.”

 Galerija:

Virsāji

Atvērt galeriju