AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Notikusi 9. Baltijas terioloģijas konference

No 16. līdz 18. oktobrim Daugavpilī norisinājās 9. Baltijas terioloģijas konference (terioloģija - zinātnes nozare ar zīdītājdzīvniekiem). Konferencē piedalījās gandrīz 100 dalībnieki no 11 valstīm. Konferencē aplūkoto tēmu loks bija tikpat dažāds kā dalībnieki - no brūno lāču bioģeogrāfijas Eiropā līdz jenotsuņu ģentētiskajai daudzveidībai Lietuvā, no meža ziemeļbriežu izplatības ceļiem Karēlijā līdz smago metālu daudzumam briežu un stirnu ragos...

Baltijas terioloģijas konferences tradīcija sākās 1990. gadā, kad Igaunijas terioloģijas biedrība noorganizēja pirmo konferenci. Tās dalībnieki nolēma šāda veida konferences organizēt reizi trijos gados, katru reizi savā valstī. Konferences mērķis ir regulāri pulcēt zīdītājdzīvnieku pētniekus un citus interesentus, lai apmainītos ar aktuālo informāciju par zīdītājdzīvniekiem Baltijas valstīs un blakus esošajās teritorijās. Tikšanās klātienē dod lielisku iespēju dalīties ar sasniegumiem, diskutēt par sarežģījumiem pētījumos un to risinājumiem, kā arī plānot nākotnes pētījumus.

Vulpes vulpes Slitere31032007 052

Dažas atziņas no nolasītajiem ziņojumiem:

...briežu, stirnu ragi ir izmantojami kā labi indikatori vidē esošo smago metālu konstatēšanai. Taču kāpēc vidē ir bijis, piemēram, daudz svina 1953. gadā vai daudz arsēna 1957. gadā - jautājums paliek atklāts...

...mākslīgi veidotās mežacūku barošanās vietas negatīvi ietekmē uz zemes ligzdojošos putnus un šis efekts saglabājas pat divus gadus pēc barošanas pārtraukšanas...

...uz briežiem esošās ērces un kaulmušas (briežutis) var būt daudzu slimību ierosinātāju pārnēsātājas, taču to inficētība ir samērā neliela...

...ūdru skaits Somijā pieaug...

...skudras ir nozīmīga brūno lāču barības sastāvdaļa vasarās. Pētījuma laikā tika atrasta jauna skudru suga Igaunijas faunai...

...Urālos 50 % aļņu nāves cēlonis ir malumedības. Kas notiktu ja malumedības pārtrauktu? Tam sekotu vilku skaita pieaugums, bet pašlaik vilki ir 25-30% nāves cēlonis stirnām un mežacūkām. Vai tas nozīmē, ka malumedību pārtraukšana palielinātu stirnu un mežacūku mirstību?

...vēja ģeneratoru lāpstiņu ārējā daļa kustas ar ātrumu 360 km/h, kas ir par nāves cēloni 10-12 sikspārņiem pie viena ģeneratora gada laikā. Vācijā ir ~30 000 vēja turbīnu. 10x30 000 = 300 000 beigtu sikspārņu. Bet risinājums ir ļoti vienkāršs - ja vēja ātrums ir mazāks par 6 m/s un gaisa temperatūra vairāk par +10 grādiem - no saulrieta līdz saullēktam turbīna ir jāaptur...

...Baltijā ir jauna zīdītāju suga - zeltainais šakālis. Igaunijā nošauti četri šakāļi, Latvijā arī nošauti četri. Igaunijā ir nofotografēti vēl citi. Vairāk par šakāļiem Eiropā www.goldenjackal.eu...

...Lietuvā kopā ar jenotsuņiem ir sākuši dzīvot arī jenoti...

Lai piedalītos konferencē nav obligāti jābūt zinātniekam. Ir jābūt interesei! Uz tikšanos nākošajā konferencē!

Papildus informācija par konferenci pieejama Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta mājas lapā: http://lms.biology.lv/

 

Dzīvība meža degumos

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, apsekojot apmēram 1,5 ha lielu degumu Zentenes pagasta mežos, īsā laikā atrada vairākas īpaši...

Lasīt vairāk »
Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
Ošu pļavraibeņi kuplā skaitā un lielā krāšņumā

Karstais laiks ir īsti pa prātam aizsargājamai tauriņu sugai – ošu pļavraibenim Euphydryas maturna. Saulkrastu apkārtnes mežos, ejot pa meža ceļu, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5 lapas