Ziemassvētku dāvana - ūdensrijējs

Ziemassvētku laikā esam saņēmuši dāvanu – ģeologa Daiņa Ozola apstiprinājumu, ka Latvijas valsts mežos esam atraduši jaunu, līdz šim nezināmu ūdensrijēju.

Skaistā novembra darba dienā, kad ūdens bija visur – grāvjos, bebrainēs, uz skujām, gaisā, uz biksēm, zābakos – biologam (it īpaši hidrobiologam), tas nav traucēklis, lai apskatītu dažādus meža nogabalus. Kāpjot pāri nelielam strautiņam, novēroju ko savādu. Netālā upīte bija pa labi no manis, bet nesapratu, kāpēc strauts tek pa kreisi? Un kāpēc vispār tek? Es taču redzu, ka pa gabaliņu tālāk ir neliela ieplaka, kurai visapkārt ir paugurs! Gāju skatīties.

Pieejot pie nelielās ieplakas dzirdama ūdens čalošana. Pieeju tuvāk un redzu, ka zem divu egļu saknēm ūdens ietek pazemē. Ūdensrijējs! Lai arī dabā līdz šim nebiju nevienu ūdensrijēju redzējis, tomēr lasītais bija pietiekami labi saglabājies atmiņā, lai nebūtu šaubu, kas tas ir. Šaubas jeb pārdomas gan vēlāk radās. Mana specialitāte taču ir kukaiņi, putni un ūdens kā dzīves vide. Šis tomēr ir ģeoloģisks veidojums, tādēļ, lai būtu zinātniski korekti, tas ir jāapstiprina ģeologam.

Apsekojot ūdensrijēju decembra vidū, Dainis Ozols izmērīja, ka pazūdošā strautiņa debits (caurplūdums) ir apmēram 6 litri sekundē, kā arī tuvākajā apkārtnē neatrada vietu, kur strauts varētu izplūst virszemē.

Ūdensrijēji ir Latvijā reti sastopami ģeoloģiski veidojumi. Līdzīgi objekti atrodas tikai dažviet Daugavas krastos, Gaujienas, Ieriķu un Līgatnes apkārtnē. Arī jaunatrastais ūdensrijējs atrodas Līgatnes apkārtnē, taču apvidū, kur līdz šim nebija novēroti ūdensrijējus veidojoši ģeoloģiskie procesi. Jaunatrasto ūdensrijēju varētu saukt par Sinepju ūdensrijēju, jo tas atrodas tikai nepilna kilometra attālumā no Sinepju mājām.

Interesanti, ka tieši šogad kāds cits ūdensrijējs ir nominēts gada ģeoloģiskajam objektam – Korkuļu ūdensrijējs, kas atrodas Daugavas kreisā krasta pietekas Lauceses (Lauces) upītes tuvumā netālu no Jaunjelgavas – Jēkabpils šosejas, iepretim Aizkraukles pilsētai.