AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Kā dzīvot spārei vasarā - plānojam ziemā

Resnvēdera purvuspāre Leucorrhinia caudalis ir viena no Latvijā sastopamajām spāru sugām, kas tiek uzskatīta par apdraudētu un ir iekļauta dažāda līmeņa sugas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos visā Eiropā. Pagājušajā gadā Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta „Sugas aizsardzības plāna izstrādāšana un ieviešanas uzsākšana resnvēdera purvuspārei Leucorrhinia caudalis” ietvaros tika izstrādāts sugas aizsardzības plāns un uzsākta šī plāna ieviešana.

Resnvēdera purvuspāre

Attēlā: resnvēdera purvuspāre.

Kas ir sugas aizsardzības plāns?

Lai aizsargātu dzīvnieku un augu sugas, nepietiek tikai ar to, ka vienu vai otru sugu nosauc par aizsargājamu un ieraksta aizsargājamo sugu sarakstā. Lai sugu varētu aizsargāt, ir jāzina sugas dzīvesvietas un dzīvesveids, jāsaprot, kas, kur un kā šo sugu apdraud (vai var apdraudēt). Kad šīs lietas ir skaidras, tad ir jāsaplāno pasākumi, kas, kur un kādā veidā ir jāveic, lai novērstu apdraudējumu. Sugas aizsardzības plāns ir tāda kā rokasgrāmata, kur visas iepriekš minētās lietas tiek īsi, bet precīzi aprakstītas.

Kā dzīvo resnvēdera purvuspāre?

Resnvēdera purvuspāre Latvijā visbiežāk sastopama augiem bagātos (eitrofos) ezeros, retāk augiem bagātos, purvainos (diseitrofos) ezeros un vecupēs. Raksturīgi, ka vietās, kur dzīvo resnvēdera purvuspāre, parasti ir labi izveidojušās visas – virsūdens, peldlapu un iegrimušo – ūdensaugu joslas. Resnvēdera purvuspāre ir plēsējs – tās kāpuri dzīvo ūdenī, bet pieaugušie dzīvnieki uz sauszemes un barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem. Pašlaik Latvijā resnvēdera purvuspāre ir konstatēta visā valsts teritorijā. Tomēr, salīdzinot sugas vēsturiskos un mūsdienu izplatības datus, var secināt, ka ir samazinājies sugas novērojumu skaits, kas varētu liecināt par iespējamo sugas populācijas samazināšanos Latvijā.

Resnvēdera purvuspāres dzīvotne - augiem bagāts purvains ezers

Attēlā: resnvēdera purvuspāres dzīvotne – augiem bagāts, purvains (diseitrofs) ezers.

Kas apdraud resnvēdera purvuspāri?

Resnvēdera purvuspāri ietekmējoši faktori ir dabiskie ienaidnieki un svešzemju sugas (piemēram, zivs – rotans), kolekcionēšana, ekstremāli laika apstākļi, indīgās vielas vidē un populāciju minimālais lielums. Tomēr gandrīz visi šie faktori resnvēdera purvuspāri ietekmē maz vai vidēji. Svešzemju sugas un populāciju minimālais lielums, iespējams, var būt arī ar lielu ietekmi. Sugas biotopa izzušanai ir maza ietekme, jo līdz šim tas ir noticis tikai atsevišķās vietās. Līdzīgi vērtējama arī biotopu fragmentācija (atradņu izolācija), dzīvotņu apsaimniekošana (ūdenstilpju tīrīšana) un dzīvotņu piekrastes joslas neapsaimniekošana (aizaugšana). Kā jau ar daudzām sugām, nav viena, galvenā ietekmējošā faktora, tomēr, ja vairākas negatīvās lietas kombinējas, tām var būt liela ietekme uz sugas populācijas stāvokli Latvijā. (Tomēr par daudzām lietām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – trūkst informācijas.)

Kā novērst draudus?

Sugas aizsardzības plānā aprakstīti resnvēdera purvuspāres aizsardzības pasākumi likumdošanas un dabas aizsardzības plānošanas, sugas un tās dzīvotnes aizsardzības, izpētes un monitoringa jomās, kā arī informēšanas un izglītības jomā. Daļa no aprakstītajiem pasākumiem attiecināmi uz bezmugurkaulnieku vai pat sugu un biotopu aizsardzības jomu kopumā. Lūk, daži piemēri veicamajiem pasākumiem:

·         Resnvēdera purvuspāres atradņu datu kopas sagatavošana un nodošana dabas datu pārvaldības sistēmai "OZOLS" un AS "Latvijas valsts meži" datu bāzei – dabas aizsardzības speciālistiem, teritoriju plānotājiem, atļauju izdevējiem, apsaimniekotājiem, kontrolējošajām institūcijām nav pieejama kvalitatīva un pilnīga informācija par resnvēdera purvuspāres atradnēm. Tikai zinot precīzas sugas atradnes, var plānot un realizēt atbilstošu sugas atradņu aizsardzību.

·         Eksperimentāla jaunu dzīvotņu veidošana – pašlaik nav pieredzes jaunu dzīvotņu veidošanā, un vietās, kur mazas populācijas ir savstarpēji nodalītas, pastāv lielāki riski šo populāciju izzušanai. Izveidojot jaunas dzīvotnes starp populācijām, šīs populācijas var apvienot un tādējādi padarīt noturīgākas pret tās negatīvi ietekmējošiem faktoriem.

Jaunas dzīvotnes veidošana - parasto elšu audzes veidošana

Attēlā: jaunas dzīvotnes veidošana – parasto elšu audzes veidošana.

·         Monodominantu (vienveidīgu) niedru audžu apsaimniekošana resnvēdera purvuspāres atradnēs – daļā resnvēdera purvuspāru atradņu vienveidīgu niedru audžu izveidošanās rezultātā ir nelielas vai nav vispār iegrimušo ūdensaugu un peldaugu joslas, kas limitē spāru populācijas lielumu atradnē.

·         Resnvēdera purvuspāres vēsturiski zināmo atradņu pārbaude un jaunu atradņu meklēšana – Latvijā pašreiz ir apzināta tikai daļa no iespējamā resnvēdera purvuspāres atradņu skaita, un neapzinātās atradnes ir pakļautas bojāejas riskam. Nav aktuālu datu par sugu sastopamību daudzās vēsturiskajās atradnēs, kas neļauj spriest par populācijas stāvokli ilgākā laika periodā.

·         Apmācības spāru sugu aizsardzībā ieinteresētajām personām un institūcijām – zināšanas par spāru sugu aizsardzības aspektiem pašlaik ir zemā līmenī, kas savukārt rada riskus resnvēdera purvuspāres un citu spāru sugu aizsardzībai, kā arī neveicina jaunu speciālistu vai interesentu veidošanos un attīstību.

Kāda saistība ir resnvēdera purvuspārei ar mežu un AS "Latvijas valsts meži"?

Resnvēdera purvuspāre nav tipiska mežu suga, taču biežāk apdzīvo ūdenstilpes, kas atrodas meža ainavā. Mežu apsaimniekošana ietekmē ūdeņu un to piekrastes zonu kvalitāti. Jaunaudzes, stigas un ceļi spārēm kalpo kā barošanās un pārvietošanās vietas. Lielākā daļa spāru, īpaši izmēros mazākās sugas, mežiem pāri vai cauri nelido (mežu masīvi ir dabiska barjera). AS "Latvijas valsts meži" apsaimnieko ne tikai mežus, bet arī pļavas, purvus un ūdenstilpes. Un gandrīz 30 atradnes (no ~115 atradnēm) ir konstatētas tieši AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajās zemēs.

Resnvēdera purvuspāres izplatība Latvijā

Attēlā: resnvēdera purvuspāres izplatība Latvijā.

Līdz šim izstrādātos sugas aizsardzības plānus var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, sadaļā Dati / Sugu aizsardzības plāni. (Resnvēdera purvuspāres sugas aizsardzības plāns tur tiks ievietots pēc tam, kad to apstiprinās Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrs.)

Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
Neparastais atradums – milzu apaļpūpēdis

Pavasaris neierastu pārsteigumu sagādājis LVM vides plānošanas speciālistam un vecākajam vides ekspertam Mārtiņam Kalniņam. Pildot darba pienākumus, eksperts Ukru gāršas tuvumā...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas