AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Kapteinis mednis

Saulainā pavasara rītā Mammadaba twitter konkursa uzvarētāji devās uz Ropažiem, kur bija norunāta tikšanās ar AS „Latvijas valsts meži” vides ekspertu Mārtiņu Kalniņu. Dienas tēma – medņi, bet uzdevums – sekot Mārtiņam pa pēdām.

„Piebraucām pie viena no mikroliegumiem, kur uzsākas piedzīvojums, kas pārsniedz iecerēto, jo mežā mēs iegūstam emocijas, ko ikdienā nevar atrast. Spožā skudra, Šneidera mizmīlis, zivju ērgļu planējums, ķirzaka, kā arī trīs medņi, tas ir tikai redzamais ieguvums. Neredzamais – svaigs gaiss, labas emocijas un eksperts, kas par savu lietu stāsta ar degošām acīm. Tas iedvesmo,” stāsta twitter konkursa uzvarētāja Ilze.

FullSizeRender3

Attēlā:Zem priežu mizas Šneidera mizmīlis neatrodas, toties tur ir viens sprakšķis un divi piepju melnuļi.

FullSizeRender2

Attēlā: Pļavas ķirzakas mātīte – pļavas ķirzakas ir bieži sastopamas saulainās vietās, taču arī parastās sugas ir jāsargā

 

Pirms mēs devāmies mežā, noklausījāmies nelielu prezentāciju par medņiem.

Mednis ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas sver aptuveni 3,5-5 kg un kura spārnu plētums var sasniegt 90 cm. Mednis ziemā barojas galvenokārt ar priežu skujām un dzinumiem, bet vasarā ēd melleņu un zileņu lapas un ogas, spilvju dzinumus, kā arī kukaiņus un to kāpurus. Neskatoties uz to, ka putns labprāt uzturas priežu mežos ar labu pār redzamību, viņam tomēr ir vajadzīgas arī dažas eglītes, zem kurām paslēpties, piemēram, no vanaga. „Mednis ir viena no aizsargāmajām sugām un mūsu pienākums ir panākt, lai šīs sugas saglabājas.  Ieraudzīt mežā medni – tas ir piedzīvojums,” stāsta Mārtiņš. Daudzi atceras zaļās vārnas, kas senākos laikos sēdēja uz katra staba, bet šobrīd ir retums.

FullSizeRender

Attēlā: Spilvju jaunie dzinumi – medņu pavasara barība

2011.gadā tika uzsākta medņu riestu inventarizācija, lai saprastu, kur tie dzīvo un, kāds varētu būt to esošo medņu skaits Latvijas teritorijā. Šobrīd var teikt, ka Latvijas valsts mežos atrodas 90% no visiem medņu riestiem. Ir medņu riesti, kas atrodas pavisam tuvu pie Rīgas, bet ir riesti, kas atrodas ļoti nomaļās vietās, piemēram Igaunijas pierobežā. Latvijas valsts mežos identificētas gandrīz 300 riesta vietas un vēl aptuveni 70-80 potenciālās riesta vietas.

 „Novērojām, ka daudzās vietās medņi vairs nedzīvo mikroliegumos, bet ārpus liegumiem un medņu riesta centrs ir nobīdījies uz atklātu mežu nogabaliem”, stāsta biologs. Tā dēļ LVM ir pieņēmis lēmumu par iepriekšminēto nogabalu apsaimniekošanu, lai atjaunotu medņu dzīvotni. Tika izstrādātas vadlīnijas, kas nosaka, kas, kad un kā ir veicams, lai atjaunotu medņu dzīvotņu kvalitāti, piemēram,vienā gadā drīkst apsaimniekot ne vairāk kā 30 % no kopējās dzīvotnes platības. Apkopojot arī dažādu valstu pieredzi, secinājām, ka medņu riesta teritorijā (ārpus riesta centra), kailcirtes var būt 1 ha platībā, kas savukārt dod iespēju atjaunot priežu audzes, kas citādāk gandrīz nav iespējams.

 „Ir runa par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu. Klasiski apsaimniekošana ir saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir iegūt koksni. Mārtiņš runā par apsaimniekošanu, kuras mērķis ir uzlabot medņu dzīvotni. Tā ir atšķirīga apsaimniekošana, skaidro LVM vecākais eksperts Kaspars Riže. Katram nogabalam var būt dažādi apsaimniekošanas mērķi – tā var būt dabas aizsardzība, aizsardzība ar nebūtisku koksnes ieguvi u.c. Protams, arī koksnes ražošanas cirsmās ir jāievēro dabas aizsardzības prasības, piemēram jāatstāj ekoloģiskie koki vai to grupas.

FullSizeRender11

„Mednim vajag justies kā kapteinim uz klāja”, stāsta Mārtiņš, tādēļ ir veikta apsaimniekošana, kura rezultātu kopā ar twitteristiem apskatīs Mārtiņš, kas ir arī viens no viņa uzdevumiem – sekot līdzi notikumiem. Paralēli veikto medņa riesta apsaimniekošanas darbu apskatei tika paveikts vēl kāds mazs darbiņš. Visiem klātesošajiem tika izdalīti grābekļi un cimdi. Kādā vietā zem nozāģēto egļu zariem un citām ciršanas atliekām aug viens no staipekņiem – vālīšu staipeknis. Tā kā šis, relatīvi mazais staipeknis nevar izspraukties cauri nobirām un cīņā ar sūnām ir zaudētājs, tad mēs attīram palielu laukumu, kur šim augam augt nākotnē. “Ja reiz ir izveidota kāda teritorija dabas aizsardzībai, tad ir jācenšas, lai šī teritorija sargātu iespējami vairāk sugas un biotopus. Piemēram, šajā medņu mikroliegumā aug triju sugu aizsargājamie staipekņi, dzīvo tādas vaboļu sugas kā Šneidera mizmīlis un lielā krāšņvabole, arī garlūpas racējlapsene, zilspārnu sisenis un noteikti vēl citas sugas.”

Reizi mēnesī Mammadaba twitter konkursa uzvarētājiem ir ekskluzīva iespēja piedalīties AS Latvijas valsts mežu veidotajā vides dienā kopā ar kādu no vides ekspertiem.

Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
Neparastais atradums – milzu apaļpūpēdis

Pavasaris neierastu pārsteigumu sagādājis LVM vides plānošanas speciālistam un vecākajam vides ekspertam Mārtiņam Kalniņam. Pildot darba pienākumus, eksperts Ukru gāršas tuvumā...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas