Noslēdzies lielākais dabas aizsardzības kongress Eiropā

No 2. līdz 6. augustam Montpeljē (Francija) noritēja 27. Starptautiskais dabas aizsardzības kongress (27th International Congress for Conservation Biology) un 4. Eiropas dabas aizsardzības kongress (4th European Congress for Conservation Biology). Tas līdz šim bija lielākais šāda veida pasākums – vairāk nekā 900 prezentāciju un 740 plakātu, ko prezentēja ap 2000 delegātu no 98 valstīm. Katru dienu norisinājās 10 paralēlās sesijas.

Kongresā bija četri ziņotāji ar ziņojumiem no Latvijas: Mārtiņš Kalniņš (AS „Latvijas valsts meži”), Guntis Brūmelis (Latvijas Universitāte), Solvita Rūsiņa (Latvijas Universitāte) un Zane Pīpkalēja (Biedrība „Zaļā upe”). Skatoties no malas, bija prieks un lepnums, ka visi ziņojumi no Latvijas izraisīja interesi kongresa dalībniekiem – bija jautājumi un diskusijas gan prezentāciju laikā, gan arī pēc tam.

Viena no plaši aplūkotajām tēmām bija teritoriju bez ceļiem (roadless areas) vai ar zemu satiksmes intensitāti samazināšanās pasaulē. No vienas puses, ceļu tīkli veicina attīstību, no otras puses, tie samazina bioloģisko daudzveidību un rada papildus slogu ekonomikai. Tikpat daudzveidīgi kā ceļi bija arī ziņojumi par tiem – no vispārīgiem apskatiem par ceļu tīklu veidošanu, to uzskaiti, līdz ļoti konkrētiem, par ceļu plānojumu nacionālajā parkā, dzīvnieku pāreju efektivitāti, lielo zīdītāju bojāeju u.c. Sava veida „baltais zvirbulis” bija ziņojums par pētījumiem Zviedrijā, kur konstatēts, ka ceļu aizsargjoslās ir sastopami vairāki simti retu un apdraudētu sugu, un ceļu aizsargjoslām ir būtiska nozīme šo sugu saglabāšanā.

2 attels

Attēlā: Pasaules bezceļu teritoriju karte – sarkanā krāsa nozīmē ļoti blīvu ceļu tīklu, zilā krāsa – ļoti retu ceļu tīklu

Vēl viena pasākumā plaši aplūkota tēma bija ekosistēmu pakalpojumi. Daži secinājumi ir patiešām interesanti, piemēram, mēs biežāk izvēlamies nevis to, ko mums vajag, bet to, ko gribas. Ilustrējot to ar reālu piemēru, mums vajag labas kvalitātes dzeramo ūdeni, taču mēs izvēlamies nevis pēc kvalitātes un pat ne pēc zemākās cenas, bet pēc, piemēram, iepakojuma! Vai cits piemērs – cilvēki visbiežāk iet pastaigāties uz parku, lai izvestu pastaigā suni. Tai pašā laikā pētījumā, kāpēc cilvēki spēlē datorspēli WordCraft un kurā spēles zonā viņiem visvairāk patīk uzturēties, tika konstatēts, ka cilvēki tādējādi grib pabūt vieni uz vislabāk jūtas spēles zonā, kur attēlota pļava ar dažādu sugu kokiem un citiem augiem.

Diezgan plaši tika apskatīta arī Latvijā plašu rezonansi ieguvusī mežu dedzināšana. Lai gan ziņojumi skāra gan dabas aizsardzības, gan sociālās, gan ekonomiskās intereses, nevienā no pētījumiem nebija konstatēti dedzināšanas negatīvie aspekti (maz efektīvi – jā, bet negatīvi – nē). Kontekstā ar mežu degumu pētījumiem un to rezultātiem, patīkams pārsteigums bija 2015. gada grāmata "Kā strādā dabas aizsardzība" (What Works in Conservation). Šī grāmata ir kā liels satura rādītājs par vairāk nekā 4000 pētījumiem par dabas aizsardzības pasākumiem. Grāmatā atrodami galvenie secinājumi par pētījumiem un to novērtējumu pēc ticamības un efektivitātes. Atrodot interesējošu jautājumu, ir iespējams ātri uzzināt, cik pētījumi par šo tēmu ir analizēti, kāds ir iegūtais rezultāts un tā ticamība. Ja ir interese lasīt vairāk – ir pieejami arī analizēti raksti.

5 attels

Attēlā: Prezentācija par mežu aizsardzības izmaiņām 50 gadu laikā

Kongresa tēma – „Misija – bioloģiskā daudzveidība: izvēlēties jaunus ceļus dabas saglabāšanai” – ir nepārprotama. Ir nepieciešami jauni ceļi, jo, lai gan dabas aizsardzībai kaut vai tepat Latvijā ir vairāk nekā 100 gadi, ir desmitiem gadu veci izaicinājumi, kas nav zaudējuši aktualitāti, un rodas arī jauni. Un, kā kongresa atklāšanā atzina visi klātesošie, dabas saglabāšana ir dzīvesveids un kopiena!