AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, elektroniskais pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Jauna māja praulgrauzim

Osmoderma 1

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts – Osmoderma eremita nu ir kļuvusi par Osmoderma barnabita. Taču būtība nav mainījusies – tā ir liela, ap 3 cm gara vabole, kas apdzīvo lapu koku dobumus un pārtiek no jau atmirušās koksnes. Un vēl – patīkami smaržo pēc muskusa!

Lapu koku dobumi, īpaši jau saules apspīdēti – tā ir lapkoku praulgrauža mājvieta, ko šī vabole var apdzīvot gadu desmitiem. Un tikai 10-15 % no dobumu apdzīvojošajiem praulgraužiem dodas jaunu dobumu meklējumos. Taču vabole nav pārāk laba lidotāja, visbiežāk neaizlido tālāk par 300-500 metriem. Tikai dažos gadījumos konstatēti eksemplāri, kas aizlidojuši 1 vai 2 kilometru attālumā. Taču dobumu skaits samazinās – tos nozāģē rekonstruējot autoceļus, kā potenciāli bīstamus tos nozāģē arī parkos, mājvietas un citur. Par bīstamību var diskutēt, bet fakts paliek – dobumaino koku skaits samazinās.

Osmoderma 2

Ja koks ir nozāģēts, nereti var redzēt no tā izbirušus tumšas krāsas praulus, kuros atrodami maijvaboļu kāpuriem līdzīgi kāpuri. Tomēr tā kā maijvaboļu kāpuri dzīvo tikai augsnē, bet lapkoku praulgrauža un marmora rožvaboļu kāpuri tikai koku dobumos, tad var droši teikt – tie ir vienas vai abu aizsargājamo sugu kāpuri. Ja tuvumā negadās neviens entuziasts un kāpurus vai kūniņas nesavāc, tos apēd putni, ciršļi vai citi dzīvnieki. Ja tomēr kāds entuziasts gadās – tad kāda garāža, pagrabs vai pat balkons var uz laiku pārtapt par patversmi dažiem vai līdz pat 200-300 kāpuriem.

Osmoderma 3

Lai palīdzētu lapkoku praulgrauzim, šī gada pavasarī AS “Latvijas valsts meži” uzsāka mākslīgo dobumu veidošanu un uzstādīšanu Augstrozes pilskalnā un tā apkārtnē. Tā ir vieta, kur lapkoku praulgraužu apdzīvotie koki ir gājuši bojā, bet jauni dobumi vēl tikai sāk veidoties.

Osmoderma 4

Mākslīgie dobumi, kas izskatās pēc ļoti lieliem pūču būriem un gandrīz līdz augšai ir pildīti ar prauliem, ir izmēģināti Zviedrijā, taču Latvijā tādi tiek uzstādīti pirmo reizi. Arī būru konstrukcija ir savādāka nekā citur pasaulē. Piemēram, būris ir gatavots no 5 cm bieziem dēļiem, lai samazinātu temperatūras svārstību ātrumu būra iekšienē un paildzinātu būra kalpošanas ilgumu. Būra tilpums ļauj tajā gan dzīvot praulgraužiem, gan ligzdot meža pūcēm, lielajām gaurām vai meža pīlēm.

Osmoderma 5Osmoderma 5

Šie būri un bojāgājušo koku stumbru nogrizēņi ir vietas, uz kuriem pārvietot no bojā gājušajiem kokiem savāktos kāpurus. Lai novērtētu šī pasākuma sekmes – vai praulgrauži tos atrod arī paši, vai tajos attīstās kāpuri, cik daudz laika un darba ir nepieciešams būru uzraudzībai (piemēram, praulu papildināšanai) u.c. – to rādīs turpmākie gadi, taču viens solis ir sperts!

Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
Neparastais atradums – milzu apaļpūpēdis

Pavasaris neierastu pārsteigumu sagādājis LVM vides plānošanas speciālistam un vecākajam vides ekspertam Mārtiņam Kalniņam. Pildot darba pienākumus, eksperts Ukru gāršas tuvumā...

Lasīt vairāk »
Kas kopīgs Latvijas un tropu mežiem?

Kas gan var būt kopīgs Latvijas un tropu mežiem? Latvijas meži ir šeit, bet tropu meži ir tur, tālu dienvidos. Mums ziemā mēdz būt sniegs, bet tur nav. Mums šeit ir odi, ērces un pa...

Lasīt vairāk »
Īpatnējais atradums – “matainais” liellūpas vīngliemezis

Tie, kuri bērnības dienas pavadījuši laukos, iespējams ir saskārušies ar vecvecāku uzticēto uzdevumu – salasīt visus atrodamos gliemežus. Tie ir parka vīngliemeži, un bieži vien šī...

Lasīt vairāk »
Meklējot zaļo upjuspāri

Lai gan Latvija uz citu pasaules valstu fona var šķist pavisam neliela, arī mūsu valsts mērogā sugu izplatība mēdz krasi atšķirties. Viens no šādiem piemēriem ir zaļā upjuspāre jeb...

Lasīt vairāk »
Lidvāverei pa pēdām

Jau vairākus gadus LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi dodas meklēt jeb monitorēt lidvāveres. Monitoringa metode ir vienkārša un reizē sarežģīta -...

Lasīt vairāk »
Zirnekļi gaida rudeni mežā

Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos, ik dienas mūs pārsteidz un lutina ar saviem jaundarinājumiem. Tā piemēram, pastaigājoties pa AS “Latvijas valsts meži” izveidoto Kalnansu...

Lasīt vairāk »
Kukaiņu pasaule

Mežs ir pilns pārsteigumu, ja ir vēlme izzināt, saprast un atrast. Tāds arī ir AS „Latvijas valsts meži” organizēto vides aktivitāšu mērķis – ļaut zinātkārajiem izzināt. „Mēs...

Lasīt vairāk »
Noslēdzies lielākais dabas aizsardzības kongress Eiropā

No 2. līdz 6. augustam Montpeljē (Francija) noritēja 27. Starptautiskais dabas aizsardzības kongress (27th International Congress for Conservation Biology) un 4. Eiropas dabas aizsardzības...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas