AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, elektroniskais pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Bebru blusa, kas nav blusa

AE D 005397

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne tikai. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākā daļa bebru mednieku IR redzējuši “bebru blusu”. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākā daļa kukaiņu pētnieku NAV redzējuši bebru blusvaboli.

Platypsylla castoris Platypsylla castoris

Bebru blusvabole palielinājumā (no augšpuses – attēlā pa kreisi, no apakšpuses – attēlā pa labi)

Blusa vai vabole?

Bebru blusvabole Platypsyllus castoris ir viena no kailvaboļu Leiodidae dzimtas vabolēm. Lai gan šī vabole zinātniekiem ir pazīstama jau kopš 1869. gada, kad to kā zinātnei jaunu sugu aprakstīja holandiešu izcelsmes entomologs Konrāds Kornēliuss Ritsema (Coenraad Cornelius Ritsema, 1846-1929), tomēr par tās izplatību un dzīvesveidu ir zināms maz. Ir zināms, ka vabole ir sastopama ziemeļu puslodē Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Skatoties bebru blusvaboles izplatību Eiropā pēc Fauna Europea datiem, varētu domāt, ka tā ir ļoti reti sastopama vabole. Tomēr papētot zinātniskos rakstus, kļūst skaidrs, ka vabole ir sastopama arī citās valstīs – Beļģijā, Krievijā, Lielbritānijā, Somijā un citur.

bebrublusas izplatiba

Bebru blusvaboles izplatību Eiropā pēc Fauna Europea datiem

Ko bebru blusvabole dara kažokā

Bebru blusvabole dzīvo bebru kažokā, taču ir zināms, ka tā var dzīvot arī ūdru kažokos. (Iespējams, ka arī ūdru kažokos tā ir tikpat bieži sastopama kā bebru kažokos. Taču tā kā ūdri vairumā valstu ir aizsargājami, tad arī informācijas par ūdru kažoku iemītniekiem ir maz.) Bebru blusvabole barojas ar atmirušajiem ādas audiem un iespējams arī ar ķermeņa šķidrumiem, kas izdalās no ādas vai brūcēm. No bebra uz bebra tā pārvietojas dzīvniekiem saskaroties, jo vabolei nav spārnu un ir reducētas acis – tā orientējas pēc ķermeņa temperatūras un, iespējams, smaržas. Par vaboļu skaitu uz viena dzīvnieka drošu ziņu nav, bet dažos bebra kažokos Latvijā atrastas 3-15 vaboles.

Bebru blusvabole Latvijā

Runājoties ar medniekiem Latvijā, kļūst skaidrs – kur ir bebri, tur ir redzēta arī “bebru blusa”. Tomēr zinātniski korekti dokumentēti bebru blusvaboles atradumi ir labi ja desmit. Iemesli tam ir dažādi – reti kurš kukaiņu pētnieks ir bebru mednieks, kukaiņu ir daudz un šī ir tikai viena no ~15 000 Latvijā zināmajām kukaiņu sugām, mednieka acīs blusa paliek blusa – labāk tālāk no acīm… Un vēl. Ne katru bebra kažokā pamanīto “blusu” droši var uzskatīt par bebru blusvaboli. Pētījumi ASV, Kanādā un Polijā liecina, ka bebru kažokus var apdzīvot visai raiba sabiedrība – utis, blusas, ērces, bruņērces. Bet satraukumam nav pamata – tās nav tās pašas utu, blusu vai ērču sugas, kas dažkārt mēdz par saimnieku izvēlēties mūsu kaķi, suni vai mūs pašus.

Ja arī Tu gribi zināt, kas dzīvoja Tava bebra kažokā vai dot ieguldījumu dabas izpētē – liec dažas vai visas noķertās “blusas” kādā traukā un sūti LVM ekspertam Mārtiņam Kalniņam (tel. 26457974 vai e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)!

 

Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
Neparastais atradums – milzu apaļpūpēdis

Pavasaris neierastu pārsteigumu sagādājis LVM vides plānošanas speciālistam un vecākajam vides ekspertam Mārtiņam Kalniņam. Pildot darba pienākumus, eksperts Ukru gāršas tuvumā...

Lasīt vairāk »
Kas kopīgs Latvijas un tropu mežiem?

Kas gan var būt kopīgs Latvijas un tropu mežiem? Latvijas meži ir šeit, bet tropu meži ir tur, tālu dienvidos. Mums ziemā mēdz būt sniegs, bet tur nav. Mums šeit ir odi, ērces un pa...

Lasīt vairāk »
Īpatnējais atradums – “matainais” liellūpas vīngliemezis

Tie, kuri bērnības dienas pavadījuši laukos, iespējams ir saskārušies ar vecvecāku uzticēto uzdevumu – salasīt visus atrodamos gliemežus. Tie ir parka vīngliemeži, un bieži vien šī...

Lasīt vairāk »
Meklējot zaļo upjuspāri

Lai gan Latvija uz citu pasaules valstu fona var šķist pavisam neliela, arī mūsu valsts mērogā sugu izplatība mēdz krasi atšķirties. Viens no šādiem piemēriem ir zaļā upjuspāre jeb...

Lasīt vairāk »
Lidvāverei pa pēdām

Jau vairākus gadus LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi dodas meklēt jeb monitorēt lidvāveres. Monitoringa metode ir vienkārša un reizē sarežģīta -...

Lasīt vairāk »
Zirnekļi gaida rudeni mežā

Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos, ik dienas mūs pārsteidz un lutina ar saviem jaundarinājumiem. Tā piemēram, pastaigājoties pa AS “Latvijas valsts meži” izveidoto Kalnansu...

Lasīt vairāk »
Kukaiņu pasaule

Mežs ir pilns pārsteigumu, ja ir vēlme izzināt, saprast un atrast. Tāds arī ir AS „Latvijas valsts meži” organizēto vides aktivitāšu mērķis – ļaut zinātkārajiem izzināt. „Mēs...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas