AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, elektroniskais pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Bebru blusa, kas nav blusa

AE D 005397

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne tikai. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākā daļa bebru mednieku IR redzējuši “bebru blusu”. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākā daļa kukaiņu pētnieku NAV redzējuši bebru blusvaboli.

Platypsylla castoris Platypsylla castoris

Bebru blusvabole palielinājumā (no augšpuses – attēlā pa kreisi, no apakšpuses – attēlā pa labi)

Blusa vai vabole?

Bebru blusvabole Platypsyllus castoris ir viena no kailvaboļu Leiodidae dzimtas vabolēm. Lai gan šī vabole zinātniekiem ir pazīstama jau kopš 1869. gada, kad to kā zinātnei jaunu sugu aprakstīja holandiešu izcelsmes entomologs Konrāds Kornēliuss Ritsema (Coenraad Cornelius Ritsema, 1846-1929), tomēr par tās izplatību un dzīvesveidu ir zināms maz. Ir zināms, ka vabole ir sastopama ziemeļu puslodē Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Skatoties bebru blusvaboles izplatību Eiropā pēc Fauna Europea datiem, varētu domāt, ka tā ir ļoti reti sastopama vabole. Tomēr papētot zinātniskos rakstus, kļūst skaidrs, ka vabole ir sastopama arī citās valstīs – Beļģijā, Krievijā, Lielbritānijā, Somijā un citur.

bebrublusas izplatiba

Bebru blusvaboles izplatību Eiropā pēc Fauna Europea datiem

Ko bebru blusvabole dara kažokā

Bebru blusvabole dzīvo bebru kažokā, taču ir zināms, ka tā var dzīvot arī ūdru kažokos. (Iespējams, ka arī ūdru kažokos tā ir tikpat bieži sastopama kā bebru kažokos. Taču tā kā ūdri vairumā valstu ir aizsargājami, tad arī informācijas par ūdru kažoku iemītniekiem ir maz.) Bebru blusvabole barojas ar atmirušajiem ādas audiem un iespējams arī ar ķermeņa šķidrumiem, kas izdalās no ādas vai brūcēm. No bebra uz bebra tā pārvietojas dzīvniekiem saskaroties, jo vabolei nav spārnu un ir reducētas acis – tā orientējas pēc ķermeņa temperatūras un, iespējams, smaržas. Par vaboļu skaitu uz viena dzīvnieka drošu ziņu nav, bet dažos bebra kažokos Latvijā atrastas 3-15 vaboles.

Bebru blusvabole Latvijā

Runājoties ar medniekiem Latvijā, kļūst skaidrs – kur ir bebri, tur ir redzēta arī “bebru blusa”. Tomēr zinātniski korekti dokumentēti bebru blusvaboles atradumi ir labi ja desmit. Iemesli tam ir dažādi – reti kurš kukaiņu pētnieks ir bebru mednieks, kukaiņu ir daudz un šī ir tikai viena no ~15 000 Latvijā zināmajām kukaiņu sugām, mednieka acīs blusa paliek blusa – labāk tālāk no acīm… Un vēl. Ne katru bebra kažokā pamanīto “blusu” droši var uzskatīt par bebru blusvaboli. Pētījumi ASV, Kanādā un Polijā liecina, ka bebru kažokus var apdzīvot visai raiba sabiedrība – utis, blusas, ērces, bruņērces. Bet satraukumam nav pamata – tās nav tās pašas utu, blusu vai ērču sugas, kas dažkārt mēdz par saimnieku izvēlēties mūsu kaķi, suni vai mūs pašus.

Ja arī Tu gribi zināt, kas dzīvoja Tava bebra kažokā vai dot ieguldījumu dabas izpētē – liec dažas vai visas noķertās “blusas” kādā traukā un sūti LVM ekspertam Mārtiņam Kalniņam (tel. 26457974 vai e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)!

 

Kukaiņu šķirošana

Kukaiņu (un arī citu bezmugurkaulnieku) pētnieka darbs ir interesants un daudzveidīgs. Līdz ar mūžam mainīgo dabu, tam ir jāmainās līdzi. Pavasarī, vasarā jāspēj izsekot līdzi dažādo...

Lasīt vairāk »
Katrai pūcei savu māju

Lielo dobumu mežā nekad nav bijis par daudz. Gan agrāk, kad Latvijā bija tikai ~20% meža un ļaužu prātos nokaltis (dobumains) koks bija slims koks, gan arī tagad, kad mežs ir krietni vairāk...

Lasīt vairāk »
Šodien sākas Latvijas Universitātes 71. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes ikgadējā zinātniskā konference, ir telpa un laiks, kurā satiekas zinātnieki, pasniedzēji, studenti un citi interesenti, lai pastāstītu par savu pētījumu...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas