AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Krynickillus melanocephalus Vilce gliemezis

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas ir samērā neliels, 3,5–5 cm garš, pelēcīgs gliemezis ar melnu galvu. Bet kādēļ būtu pievēršama uzmanība šim, ārēji necilajam dzīvniekam?

Melngalvas mīkstgliemeža dabiskā izplatība ir Kaukāza reģions, Krima, Turcijas ziemeļaustrumi un Irānas ziemeļi, bet kopš pagājušā gadsimta beigām tas ir sācis izplatīties Eiropā un 1997. gadā pirmo reizi konstatēts arī Latvijā. Eiropas valstīs tā ir atzīta par svešzemju sugu un Latvijā – par invazīvu sugu.

Melngalvas mīkstgliemezis izplatās galvenokārt ar cilvēku starpniecību – ar augu stādiem – to izplatīšanos veicina gan tirgotāji, gan pircēji. Latvijā līdz šim nav ziņu bar būtiskiem melngalvas mīkstgliemeža postījumiem, taču citās valstīs tas atzīmēts kā dažādu kultūraugu – salātu, kāpostu, ķirbju, kabaču un zemeņu kaitēklis.

Savvaļā melngalvas mīkstgliemezis ir sastopams mitrās vietās zem akmeņiem, kritalām un zemsedzē lapkoku mežos. Latvijā suga ir sastopama galvenokārt cilvēka apdzīvoto vietu tuvumā – dārzos, parkos, kapsētās un citur, bet nereti arī dabiskos biotopos mežos un zālājos upju ielejās. Olas dēj mitrās vietās augsnē, kur tās vai jau jaunie eksemplāri pārziemo. Pieauguša dzīvnieka stadiju tie sasniedz jūlija beigās un rudenī pēc olu izdēšanas mirst.

Nav ziņu par melngalvas mīkstgliemeža dabiskajiem ienaidniekiem. Iespējams, ka viens no tiem ir ezis. Bet svešo sugu izplatīšanās nereti apdraud gan vietējās sugas, gan kultūraugus. Tādēļ svešās sugas, kas kļūst vai var kļūt invazīvas ir jāierobežo. Melngalvas mīkstgliemeža ierobežošanas pasākumi nav vienkārši – jāveic augsnes un komposta kaudžu agrotehniskā apstrāde, var izmantot gliemežu lamatas ar ēsmu (piemēram, alu), taču visefektīvākais veids ir regulāra gliemežu savākšana ar rokām. Lai gan pastāv arī indes (moluskicīdi), kas gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos un tādējādi izraisot to nāvi, tomēr to lietošana nav ieteicama, jo indes iznīcina visus gliemežus, kā arī var ietekmēt daudzu citu organismu, tai skaitā cilvēka, veselību.

Krynickillus melanocephalus karte

Attēls: Melngalvas mīkstgliemeža izplatība Latvijā (karte sagatavota pēc www.dabasdati.lv un citiem, nepublicētiem materiāliem).

Redzēji melngalvas mīkstgliemezi arī Tu? Ziņo www.dabasdati.lv un neļauj tam izplatīties tālāk!

 

 

Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
Neparastais atradums – milzu apaļpūpēdis

Pavasaris neierastu pārsteigumu sagādājis LVM vides plānošanas speciālistam un vecākajam vides ekspertam Mārtiņam Kalniņam. Pildot darba pienākumus, eksperts Ukru gāršas tuvumā...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas