AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Krynickillus melanocephalus Vilce gliemezis

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas ir samērā neliels, 3,5–5 cm garš, pelēcīgs gliemezis ar melnu galvu. Bet kādēļ būtu pievēršama uzmanība šim, ārēji necilajam dzīvniekam?

Melngalvas mīkstgliemeža dabiskā izplatība ir Kaukāza reģions, Krima, Turcijas ziemeļaustrumi un Irānas ziemeļi, bet kopš pagājušā gadsimta beigām tas ir sācis izplatīties Eiropā un 1997. gadā pirmo reizi konstatēts arī Latvijā. Eiropas valstīs tā ir atzīta par svešzemju sugu un Latvijā – par invazīvu sugu.

Melngalvas mīkstgliemezis izplatās galvenokārt ar cilvēku starpniecību – ar augu stādiem – to izplatīšanos veicina gan tirgotāji, gan pircēji. Latvijā līdz šim nav ziņu bar būtiskiem melngalvas mīkstgliemeža postījumiem, taču citās valstīs tas atzīmēts kā dažādu kultūraugu – salātu, kāpostu, ķirbju, kabaču un zemeņu kaitēklis.

Savvaļā melngalvas mīkstgliemezis ir sastopams mitrās vietās zem akmeņiem, kritalām un zemsedzē lapkoku mežos. Latvijā suga ir sastopama galvenokārt cilvēka apdzīvoto vietu tuvumā – dārzos, parkos, kapsētās un citur, bet nereti arī dabiskos biotopos mežos un zālājos upju ielejās. Olas dēj mitrās vietās augsnē, kur tās vai jau jaunie eksemplāri pārziemo. Pieauguša dzīvnieka stadiju tie sasniedz jūlija beigās un rudenī pēc olu izdēšanas mirst.

Nav ziņu par melngalvas mīkstgliemeža dabiskajiem ienaidniekiem. Iespējams, ka viens no tiem ir ezis. Bet svešo sugu izplatīšanās nereti apdraud gan vietējās sugas, gan kultūraugus. Tādēļ svešās sugas, kas kļūst vai var kļūt invazīvas ir jāierobežo. Melngalvas mīkstgliemeža ierobežošanas pasākumi nav vienkārši – jāveic augsnes un komposta kaudžu agrotehniskā apstrāde, var izmantot gliemežu lamatas ar ēsmu (piemēram, alu), taču visefektīvākais veids ir regulāra gliemežu savākšana ar rokām. Lai gan pastāv arī indes (moluskicīdi), kas gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos un tādējādi izraisot to nāvi, tomēr to lietošana nav ieteicama, jo indes iznīcina visus gliemežus, kā arī var ietekmēt daudzu citu organismu, tai skaitā cilvēka, veselību.

Krynickillus melanocephalus karte

Attēls: Melngalvas mīkstgliemeža izplatība Latvijā (karte sagatavota pēc www.dabasdati.lv un citiem, nepublicētiem materiāliem).

Redzēji melngalvas mīkstgliemezi arī Tu? Ziņo www.dabasdati.lv un neļauj tam izplatīties tālāk!

 

 

Kā dzīvot spārei vasarā - plānojam ziemā

Resnvēdera purvuspāre Leucorrhinia caudalis ir viena no Latvijā sastopamajām spāru sugām, kas tiek uzskatīta par apdraudētu un ir iekļauta dažāda līmeņa sugas aizsardzību regulējošajos...

Lasīt vairāk »
Ziemassvētku dāvana - ūdensrijējs

Ziemassvētku laikā esam saņēmuši dāvanu – ģeologa Daiņa Ozola apstiprinājumu, ka Latvijas valsts mežos esam atraduši jaunu, līdz šim nezināmu ūdensrijēju. Skaistā novembra darba...

Lasīt vairāk »
Notikusi 9. Baltijas terioloģijas konference

No 16. līdz 18. oktobrim Daugavpilī norisinājās 9. Baltijas terioloģijas konference (terioloģija - zinātnes nozare ar zīdītājdzīvniekiem). Konferencē piedalījās gandrīz 100 dalībnieki...

Lasīt vairāk »
Sisenis autostāvvietā

Iepriekšējo gadu Gada kukaiņa 2013 godā bija raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens. Meklējām un atradām! Atradām kāpās, atradām priežu jaunaudzēs, atradām uz meža ceļiem,...

Lasīt vairāk »
Šodien izlido spāres!

Šodien, 15.maijā, vairākās vietās Vidzemē novērotas pirmās izlidojušās spāres! Šis ir īpašs gads, jo tik agri nav novērota izlidošana pat vairākām no spāru sugām. Salīdzinot ar...

Lasīt vairāk »
Ceļojošās ciltis

Šī gada 2. maijā apsekoju ziemā atrastās lielās putnu ligzdas mežos. Pārbraucot no viena meža masīva uz citu, uz ziemāju lauka Pāles apkārtnē pamanīju gulbju pāri. Jau bez binokļa...

Lasīt vairāk »
Gada kukainis 2014 – Mannerheima īsspārnis

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2014 ir izvēlējusies Mannerheima īsspārni Oxyporus mannerheimii. Šī vabole apdzīvo dažādas cepurīšu sēnes un piepes, un kā reta,...

Lasīt vairāk »
Pēc 50 gadu pārtraukuma - zilspārnu smiltājsisenis atkal Latvijā

Šogad Gada kukaiņa 2013 godā ir raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens. Kopā ar vides plānošanas speciālistu Kasparu Liepiņu, apsekojot Kaļņa ezera apkārtnes mežus Gulbenes...

Lasīt vairāk »
Durvis vaļā - zivīm un skābeklim!

Ar Rietumvidzemes mežsaimniecības darbinieku talku ir noslēgusies Zaķupītes tīrīšana no upē sakritušajiem kokiem un koku sanesumiem apmēram 3 km garā posmā. Pirms darbu uzsākšanas tika...

Lasīt vairāk »
Rudenī pētām kukaiņus!

Šomēnes saņēmu jautājumu par kukaiņu pētīšanu rudenī - priecājos par ļaužu interesi! Ziņoju, ka kukaiņu pētīšanai gadalaikam nav izšķiroša loma – pētniecība iespējama visa...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas