AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Krynickillus melanocephalus Vilce gliemezis

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas ir samērā neliels, 3,5–5 cm garš, pelēcīgs gliemezis ar melnu galvu. Bet kādēļ būtu pievēršama uzmanība šim, ārēji necilajam dzīvniekam?

Melngalvas mīkstgliemeža dabiskā izplatība ir Kaukāza reģions, Krima, Turcijas ziemeļaustrumi un Irānas ziemeļi, bet kopš pagājušā gadsimta beigām tas ir sācis izplatīties Eiropā un 1997. gadā pirmo reizi konstatēts arī Latvijā. Eiropas valstīs tā ir atzīta par svešzemju sugu un Latvijā – par invazīvu sugu.

Melngalvas mīkstgliemezis izplatās galvenokārt ar cilvēku starpniecību – ar augu stādiem – to izplatīšanos veicina gan tirgotāji, gan pircēji. Latvijā līdz šim nav ziņu bar būtiskiem melngalvas mīkstgliemeža postījumiem, taču citās valstīs tas atzīmēts kā dažādu kultūraugu – salātu, kāpostu, ķirbju, kabaču un zemeņu kaitēklis.

Savvaļā melngalvas mīkstgliemezis ir sastopams mitrās vietās zem akmeņiem, kritalām un zemsedzē lapkoku mežos. Latvijā suga ir sastopama galvenokārt cilvēka apdzīvoto vietu tuvumā – dārzos, parkos, kapsētās un citur, bet nereti arī dabiskos biotopos mežos un zālājos upju ielejās. Olas dēj mitrās vietās augsnē, kur tās vai jau jaunie eksemplāri pārziemo. Pieauguša dzīvnieka stadiju tie sasniedz jūlija beigās un rudenī pēc olu izdēšanas mirst.

Nav ziņu par melngalvas mīkstgliemeža dabiskajiem ienaidniekiem. Iespējams, ka viens no tiem ir ezis. Bet svešo sugu izplatīšanās nereti apdraud gan vietējās sugas, gan kultūraugus. Tādēļ svešās sugas, kas kļūst vai var kļūt invazīvas ir jāierobežo. Melngalvas mīkstgliemeža ierobežošanas pasākumi nav vienkārši – jāveic augsnes un komposta kaudžu agrotehniskā apstrāde, var izmantot gliemežu lamatas ar ēsmu (piemēram, alu), taču visefektīvākais veids ir regulāra gliemežu savākšana ar rokām. Lai gan pastāv arī indes (moluskicīdi), kas gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos un tādējādi izraisot to nāvi, tomēr to lietošana nav ieteicama, jo indes iznīcina visus gliemežus, kā arī var ietekmēt daudzu citu organismu, tai skaitā cilvēka, veselību.

Krynickillus melanocephalus karte

Attēls: Melngalvas mīkstgliemeža izplatība Latvijā (karte sagatavota pēc www.dabasdati.lv un citiem, nepublicētiem materiāliem).

Redzēji melngalvas mīkstgliemezi arī Tu? Ziņo www.dabasdati.lv un neļauj tam izplatīties tālāk!

 

 

Slīteres kukaiņu nakts

Jūlija pēdējā sestdienā, 27. jūlijā plkst. 21:00 Dundagas novadā pie Šlīteres bākas notiks Slīteres Nacionālā parka 90 gadu jubilejai veltīts pasākums „Slīteres Kukaiņu nakts”....

Lasīt vairāk »
Spāru masveida lidojums Latvijā 2013 - kopsavilkums

Pēc šopavasar novērotajiem spāru bariem dažādās Latvijas vietās un izplatītā aicinājuma ziņot par tiem, saņemti vairāk kā 50 ziņojumi no dažādām Latvijas vietām. Iegūtie ziņojumi...

Lasīt vairāk »
Spāru masveida lidojumi

Pēdējās nedēļas laikā vairākās vietās Latvijā ir novērota interesanta parādība - spāru masu lidojumi. Lai gan tādi Latvijā ir dokumentēti jau kopš 1784. gada, tomēr informācijas...

Lasīt vairāk »
Pali, plūdi, palienes

"Ūdeņi bija pamodušies un meklēja sev ceļa. Jo tas ir to liktenis, ka tie baidās palikt vieni un, cīnīdamies ar visādām pretvarām, grib saplūst kopā." Tā tālajā 1933. gadā grāmatā...

Lasīt vairāk »
Ar praulgrauzi prātā

6. aprīlis. Sigulda. Plkst. 5:45. Pamošanās. Plkst. 6:05. Izbraukšana uz Slīteri. Apmēram tā iesākās šīs rīts man un dažādās Latvijas vietās un laikos vēl divdesmit cilvēkiem....

Lasīt vairāk »
7. Starptautiskā zinātniskā konference „Research and conservation of biological diversity in Baltic Region"

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts aicina zinātniekus, pētniekus, kā arī studentus, kuru intereses saistītas ar dažādām bioloģijas jomām piedalīties 7....

Lasīt vairāk »
Kukaiņu šķirošana

Kukaiņu (un arī citu bezmugurkaulnieku) pētnieka darbs ir interesants un daudzveidīgs. Līdz ar mūžam mainīgo dabu, tam ir jāmainās līdzi. Pavasarī, vasarā jāspēj izsekot līdzi dažādo...

Lasīt vairāk »
Katrai pūcei savu māju

Lielo dobumu mežā nekad nav bijis par daudz. Gan agrāk, kad Latvijā bija tikai ~20% meža un ļaužu prātos nokaltis (dobumains) koks bija slims koks, gan arī tagad, kad mežs ir krietni vairāk...

Lasīt vairāk »
Šodien sākas Latvijas Universitātes 71. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes ikgadējā zinātniskā konference, ir telpa un laiks, kurā satiekas zinātnieki, pasniedzēji, studenti un citi interesenti, lai pastāstītu par savu pētījumu...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas