Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Krynickillus melanocephalus Vilce gliemezis

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas ir samērā neliels, 3,5–5 cm garš, pelēcīgs gliemezis ar melnu galvu. Bet kādēļ būtu pievēršama uzmanība šim, ārēji necilajam dzīvniekam?

Melngalvas mīkstgliemeža dabiskā izplatība ir Kaukāza reģions, Krima, Turcijas ziemeļaustrumi un Irānas ziemeļi, bet kopš pagājušā gadsimta beigām tas ir sācis izplatīties Eiropā un 1997. gadā pirmo reizi konstatēts arī Latvijā. Eiropas valstīs tā ir atzīta par svešzemju sugu un Latvijā – par invazīvu sugu.

Melngalvas mīkstgliemezis izplatās galvenokārt ar cilvēku starpniecību – ar augu stādiem – to izplatīšanos veicina gan tirgotāji, gan pircēji. Latvijā līdz šim nav ziņu bar būtiskiem melngalvas mīkstgliemeža postījumiem, taču citās valstīs tas atzīmēts kā dažādu kultūraugu – salātu, kāpostu, ķirbju, kabaču un zemeņu kaitēklis.

Savvaļā melngalvas mīkstgliemezis ir sastopams mitrās vietās zem akmeņiem, kritalām un zemsedzē lapkoku mežos. Latvijā suga ir sastopama galvenokārt cilvēka apdzīvoto vietu tuvumā – dārzos, parkos, kapsētās un citur, bet nereti arī dabiskos biotopos mežos un zālājos upju ielejās. Olas dēj mitrās vietās augsnē, kur tās vai jau jaunie eksemplāri pārziemo. Pieauguša dzīvnieka stadiju tie sasniedz jūlija beigās un rudenī pēc olu izdēšanas mirst.

Nav ziņu par melngalvas mīkstgliemeža dabiskajiem ienaidniekiem. Iespējams, ka viens no tiem ir ezis. Bet svešo sugu izplatīšanās nereti apdraud gan vietējās sugas, gan kultūraugus. Tādēļ svešās sugas, kas kļūst vai var kļūt invazīvas ir jāierobežo. Melngalvas mīkstgliemeža ierobežošanas pasākumi nav vienkārši – jāveic augsnes un komposta kaudžu agrotehniskā apstrāde, var izmantot gliemežu lamatas ar ēsmu (piemēram, alu), taču visefektīvākais veids ir regulāra gliemežu savākšana ar rokām. Lai gan pastāv arī indes (moluskicīdi), kas gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos un tādējādi izraisot to nāvi, tomēr to lietošana nav ieteicama, jo indes iznīcina visus gliemežus, kā arī var ietekmēt daudzu citu organismu, tai skaitā cilvēka, veselību.

Krynickillus melanocephalus karte

Attēls: Melngalvas mīkstgliemeža izplatība Latvijā (karte sagatavota pēc www.dabasdati.lv un citiem, nepublicētiem materiāliem).

Redzēji melngalvas mīkstgliemezi arī Tu? Ziņo www.dabasdati.lv un neļauj tam izplatīties tālāk!