AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Katrai pūcei savu māju

Lielo dobumu mežā nekad nav bijis par daudz. Gan agrāk, kad Latvijā bija tikai ~20% meža un ļaužu prātos nokaltis (dobumains) koks bija slims koks, gan arī tagad, kad mežs ir krietni vairāk un ļaužu prāti gudrāki. Man ziema ir laiks, kad līdztekus daudzajiem citiem "ikdienas" un "kārtējiem" darbiem, darbojos ap pūču mājām - būriem. Kā tas notiek?

Zināšanas. Tas ir sākums. Jāuzzina, kas pūču būros dzīvo, cik liels būris vajadzīgs. Latvijā pūču būrus izmanto četras pūču sugas: meža pūce Strix aluco, urālpūce Strix uralensis, bikšainais apogs Aegolius funereus un apodziņš Glaucidium passerinum. Bikšainais apogs un apodziņš ir augumā mazas pūču sugas, tādēļ dobumu trūkums šīs sugas ietekmē mazāk. Līdz ar to visvērtīgāk būrus ir gatavot meža pūcei un urālpūcei. Pirms sākt izgatavot būri ir jāzina, ka meža pūce vislabprātāk izvēlēsies būri lauku ainavā, mežmalās, nelielos meža puduros, bet urālpūces ir lielu meža masīvu apdzīvotājas. Šīs un citas zināšanas esmu ieguvis lasot grāmatas, konsultējoties ar citiem putnu pētniekiem un darot (reizēm arī kļūdoties).

Puce uralpuce1 Puce uralpuce2

Būris. Arī tas ir sākums. Būru izmērus un dažādus izgatavošanā noderīgus padomus atrast nav grūti - tie ir pieejami gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Galvenā atziņa - būris ir jātaisa izturīgs, izvēloties atbilstošus materiālus tā, lai tas kalpotu 10-15 gadus. Būru izmēri ir nozīmīgi, bet tos var nedaudz variēt - arī dabā nav standartizmēra dobumu! Un vēl - būrī ir jāieber ~10 cm zāģu skaidas, kūdru vai vienkārši meža zemsedzi, jo pūces nekādu ligzdas materiālu uz būri (dobumu) nenes. "Mani" būri ir tapuši dažādos laikos un veidos - sākot ar paša veidotiem būriem no salasītiem dēļu galiem un dobtiem celmiem, līdz Rīgas Zooloģiskā dārza Putnu dienās darinātajiem, kur galvenokārt esmu bijis padomdevēja un saliekto naglu izvilcēja lomā. Pirmie būri tapa 2005.gadā, lielākā daļa no tiem vēl arvien ir kokos un pūču apdzīvoti.

Buru klope 2 Buru klope 3
Buru klope 1

Izvietošana. Šķiet, šī ir grūtākā daļa. (To netieši apliecina arī zoodārza pūču būru "statistika". Ja lielāko daļu no zīlīšu un strazdu būriem aiznes un izliek dabā to gatavotāji, tad tikai retais uzņemas arī izlikt pūču būri.) Pūču būris ir jāliek 6-10 metru augstumā (bet nevajag to censties uzvilkt līdz koka galotnei). Vislabāk to ir atbalstīt uz kāda zara un piesiet ar vairākām mīkstām stieplēm. Var izmantot arī naglas, bet tās nedrīkst iedzīt līdz galam. Ik pēc 3-4 gadiem vēlams būra stiprinājumus pārbaudīt un, ja nepieciešams, uzlabot. Būris un tā skreja nedrīkst būt aizsegti ar zariem (tie jāapzāģē), lai pūces varētu brīvi pielidot pie būra. Vienmēr ir jāatceras arī par savu drošību, tādēļ kāpjot kokā ir jāizmanto drošības josta! Arī palīgi (kaut vai klusējoši atbalstītāji) ir noderīgi.

Buru liksana 3 Buru liksana 2
Feb1906 043

Rezultāti. Ir! Pūces tajos ligzdo. Un arī tas savā ziņā ir sākums. Ja būris ir izlikts, par to ir arī jārūpējas. Vismaz reizi dažos gados jāpārbauda, vai ir kas remontējams. Bet ja gribas pārliecināties vai būris ir apdzīvots, tas jādara pēc ligzdošanas (maija beigas-jūnijs), jo pūces ir jutīgas pret traucējumiem. Ne visi izliktie būri tiek apdzīvoti un ne katru gadu (tas atkarīgs no sīko grauzēju daudzuma attiecīgajā gadā). Ja būris atrodas māju tuvumā un tajā dzīvo meža pūce, to dzirdēsiet un, iespējams, redzēsiet. Pūču mazuļi dobumu atstāj vēl neprazdami lidot, tādēļ tos reizēm var atrast uz zemes. Ja mazuli "neizglābj" cilvēks vai nenoķer kāds plēsējs, tas pats uzrāpjas atpakaļ kokā. (Nenesiet pūču mazuļus uz zoodārzu! Vienkārši uzsēdiniet uz kāda zara!) Tā kā biologam pavasaris un vasara ir ļoti saspringts laiks, tad es pūču būru apsekošanu veicu ziemā.

Puce mezapuce2

Pieredzējušākie pūču pētnieki saka, ka labākais pūču būru izvietošanas laiks ir rudens, jo pūces ligzdošanas vietas izvēlas jau ziemā. Es saku - labākais pūču būru izvietošanas laiks ir tad, kad mums ir laiks!

LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
Neparastais atradums – milzu apaļpūpēdis

Pavasaris neierastu pārsteigumu sagādājis LVM vides plānošanas speciālistam un vecākajam vides ekspertam Mārtiņam Kalniņam. Pildot darba pienākumus, eksperts Ukru gāršas tuvumā...

Lasīt vairāk »
Kas kopīgs Latvijas un tropu mežiem?

Kas gan var būt kopīgs Latvijas un tropu mežiem? Latvijas meži ir šeit, bet tropu meži ir tur, tālu dienvidos. Mums ziemā mēdz būt sniegs, bet tur nav. Mums šeit ir odi, ērces un pa...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas