AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Kukaiņu šķirošana

Kukaiņu (un arī citu bezmugurkaulnieku) pētnieka darbs ir interesants un daudzveidīgs. Līdz ar mūžam mainīgo dabu, tam ir jāmainās līdzi. Pavasarī, vasarā jāspēj izsekot līdzi dažādo kukaiņu dažādajiem attīstības un aktivitātes posmiem, jāpaspēj savākt materiāls. Rudens un ziema galvenokārt "šķirojot" ievākto materiālu. Šo "šķirošanu" var sadalīt vairākās daļās.

Šķirošana

Kā norit šķirošana, tas atkarīgs no tā, kā ievāktais materiāls tiek glabāts. Ja konservējošais šķīdums uzliets visam, kas bija lamatās vai citā paraugā, tad vispirms jāizlasa kukaiņi (vai tikai interesējošās kukaiņu grupas) no lapām, gružiem, reizēm arī pa kādai pelei vai cirslim. Ja pļauts ar entomoloģisko tīkliņu - tad izkaltētie kukaiņi jāatdala no augu sēklām. Tālāk materiālu sagrupē pa taksonomiskām vienībām - vaboles (skrejvaboles, lapgrauži, koksngrauži...), plēvspārņi (skudras, jātnieciņi, palapsenes...), tauriņi (pūcītes, lācīši, gartaustkodes...) un tā tālāk. Tālāk sagrupēto materiālu sagatavo noteikšanai - uzdur uz (entomoloģiskajām !) adatām, uzlīmē uz speciālām plāksnītēm.

A 3 materialsA 4 materials

 

 

 

Noteikšana

Vairumā pētījumu ir svarīgi noteikt katru ievākto kukaini līdz sugai. Dažreiz tas ir viegli, jo suga no citām sugām ir viegli atšķirama pēc noteikta krāsojuma, formas, izmēra un citām pazīmēm. Reizēm šīs pazīmes ir redzamas bez palielinājuma. Tomēr daudzi kukaiņi atšķiras pēc mazāk izteiktām pazīmēm - taustekļu posmiņu skaita, matiņu, sariņu krāsas, garuma, kāju nagu garuma, izliekuma, atsevišķu sejas daļu krāsojuma un neskaitāmām citām pazīmēm. Daudzus kukaiņus var atpazīt tikai izpreparējot to dzimumorgānus (arī tad, ja kukainis ir tikai pāris milimetrus garš).

A 1 spareA 2 spare

 

Divu dažādu spāru sugu sejas daļu krāsojuma atšķirības.

Datu analizēšana

Kad sugas noteiktas un eksemplāru skaits saskaitīts, var sākt analizēt datus. Tāpat kā šķirošana un noteikšana, arī datu analizēšana var būt gan samērā vienkārša, gan sarežģīta. Pētot faunu (sugu sastāvu) reizēm pietiek saprast - suga ir/nav sastopama pētītajā teritorijā, varbūt jauna suga Latvijas faunai, pastāvīgi apdzīvo vai tikai ieklejojusi pētītajā biotopā. Procesu jeb norišu pētījumi ir sarežģītāki. Piemēram, lai saprastu kā mainās kukaiņu sugu skaits un sastāvs pļavā, mežā, upē atkarībā no apsaimniekošanas veida, intensitātes, ir jāņem vērā (jāmēra) daudz un dažādi citi apstākļi (meteoroloģiskie apstākļi, cilvēka darbības ietekme, citu sugu ietekme), kas var ietekmēt pētījumu rezultātus. Iegūtie rezultāti jāsalīdzina ar citu pētnieku iegūtajiem rezultātiem, jāprot izskaidrot atšķirības.

Rezultātu publicēšana

Ja iegūtos secinājumus, nedara zināmus citiem, tad ieguldītajam darbam ir visai maza vērtība. Tādēļ gandrīz visi pētnieki (sākot no studentiem līdz profesoriem) ziņo par savu pētījumu (novērojumu) rezultātiem gan vietējās, gan starptautiskās konferencēs, raksta un publicē rakstus. Tās ir arī vietas, kur smelties idejas, gūt iedvesmu vai vienkārši parunāties.

A 5 konference SpanijaA 6 konference Skotija

Dažādi pētnieki, pētījumi, konferences... Kreisajā pusē - 7. Eiropas saldūdeņu zinātnes simpozijs (Spānija); labajā pusē - 3. Eiropas dabas aizsardzības kongress (Skotija)

Kāpēc?

Bieži tiek uzdots jautājums - kāpēc ir jāpēta kukaiņi? Un atkal - atbilde var būt tikpat daudzveidīga, kā pats pētīšanas process. Lai mums būtu ko ēst! (Liela daļa pārtikas tiek iegūta no augiem, kuru pastāvēšana ir atkarīga apputeksnētājiem kukaiņiem. Bites kā apputeksnētāji ir nozīmīgas, taču nebūt ne vienīgās.) Lai mūsu dzīvi padarītu košāku! (Krāsainie tauriņi un sienāžu sisināšana nav vai nav vienāda katrā zālājā.) Lai būtu ko ēst putniem un zivīm! Lai mūsu vide būtu tīrāka, lai mēs lietderīgāk pavadītu laiku un tā joprojām. Droši vien ir interesanti gan plankings, gan milkings, gan uzzināt kā darbojas transformeri, ko nozīmē Dao un De. Bet tomēr - kukaiņi var dot vairāk. Pētnieku vidū klejo jau sen autoru zaudējusi, bet vēl aizvien aktuāla un trāpīga frāze: Zinātne ir tāpat kā sekss - tā var dot praktiskus rezultātus, bet ne jau tikai tāpēc mēs ar to nodarbojamies...

A 7 sfings

Kazrožu sfings Deilephila elpenor

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
Ošu pļavraibeņi kuplā skaitā un lielā krāšņumā

Karstais laiks ir īsti pa prātam aizsargājamai tauriņu sugai – ošu pļavraibenim Euphydryas maturna. Saulkrastu apkārtnes mežos, ejot pa meža ceļu, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas