AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Pali, plūdi, palienes

"Ūdeņi bija pamodušies un meklēja sev ceļa. Jo tas ir to liktenis, ka tie baidās palikt vieni un, cīnīdamies ar visādām pretvarām, grib saplūst kopā." Tā tālajā 1933. gadā grāmatā "Straumēni" rakstīja Edvarts Virza. Šobrīd, skatoties un klausoties dažādās ziņas par to kur un kas applūdis, šķiet, ka pali un plūdi nes tikai ļaunumu. Jā, nenoliedzami, tie nodara kaitējumu cilvēkiem, bet kāpēc un vai tikai ļaunumu?

Rakjupes paliene2

Pali ir upes gada cikla dabiska sastāvdaļa (parasti noteiktā sezonā un vietā), kad, ceļoties ūdens līmenim, parasti notiek upei piegulošo teritoriju - palieņu applūšana. Palienē, uzkrājoties palu ūdeņu sanesumiem, veidojas palieņu jeb aluviālās augsnes, kam ir augsta auglība.

Mitrajās un auglīgajās pļavās veidojas piemēroti augšanas apstākļi daudzām augu sugām - gan simtiem "parastu" sugu, gan arī tādām retām un skaistām sugām kā Sibīrijas skalbēm, jumstiņu gladiolām, krāsu zeltlapēm un citām. Gandrīz tikai palieņu pļavās ir atrodami aizvēsturiskajiem dzīvniekiem līdzīgie vairogčaulvēži.

Vairogcaulvezis

Vairogčaulvēzis

Palieņu pļavu ozolus apdzīvo viena no Eiropā visvairāk aizsargātākajām kukaiņu sugām - lapkoku praulgrauzis. Seklajos, siltajos applūdušo pļavu ūdeņos nārsto līdakas un barojas citas zivis, bet krastmalās dzied zaļie krupji.

Zalais krupis

Zaļais krupis

Palienes apdzīvojošos putnus var iedalīt divās "interešu grupās". Pirmo grupu veido zosis, pīles, gulbji un dažādi tārtiņveidīgie putni, kam plašie un seklie ūdeņu klajumi nodrošina labas atpūtas un barošanās vietas migrācijas laikā. Atsevišķās palienēs vienlaikus sapulcējas pat 25-30 tūkstoši migrējošo ūdensputnu. Otro grupu veido putni, kas apdzīvo palienes pēc ūdeņu aizplūšanas. Palieņu pļavas ir vienīgais dzīvei piemērotais biotops ķikutam. Savukārt griežu ligzdošanas blīvums palieņu pļavās ir lielāks, nekā citās vietās. Palieņu pļavas ir nozīmīga dzīves vide arī ķīvītēm, mērkaziņām un kā barošanās vieta arī mazajam ērglim.

Rakjupes paliene

Paskatieties uz paliem! Palu ūdeņi nav tikai posts. Pali ir arī iespējas! Iespējas redzēt vairāk, izbaudīt citas sajūtas. Palu laika tūrisms un ūdenstūrisms kļūst aizvien populārāki. Putnu vērotāji nelaiž garām nevienu iespēju pavērot putnus palienēs. Daudzas mazās upītes jau ir iegājušas atpakaļ krastos. Ūdens līmenis krītas arī Gaujā. Bet palu ūdeņi vēl ir! Paskatieties uz paliem!

Vairāk par paliem, plūdiem un palienēm lasiet:

Putni palieņu pļavās

http://www.ldf.lv/upload_file/28450/PalienuPutni.pdf

Pali, plūdi, palienes

http://www.ldf.lv/upload_file/28450/PaliPludiPalienes.pdf

Palieņu pļavu atjaunošana

http://www.ldf.lv/upload_file/28450/Palienu_plavu_atjaunosana.pdf

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas