AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Spāru masveida lidojumi

Pēdējās nedēļas laikā vairākās vietās Latvijā ir novērota interesanta parādība - spāru masu lidojumi. Lai gan tādi Latvijā ir dokumentēti jau kopš 1784. gada, tomēr informācijas par masveida lidojumiem ir samērā maz. Bieži šādi lidojumi sākas tieši spāru masveida izlidošanas vietās, tomēr masveida lidojumus cilvēki reizēm jauc ar vietām, kurās uzturas (barojas, atpūšas, sargā teritoriju) daudz spāres. Spāru masveida lidojumi atšķiras ar to, ka spāru bari lido kādā noteiktā virzienā. Iemesli kāpēc spāres masveidā ceļo, nav līdz galam skaidri. Viens no iemesliem varētu būt, ka, lai izvairītos no savstarpējas konkurences, spārēm "ieslēdzas ceļošanas reflekss". Tādējādi liela daļa izlidojušo spāru dodas meklēt jaunu dzīves telpu.

Šogad masveida lidojumos ir devusies plankumainā spāre Libellula quadrimaculata. Šī suga ir Latvijā plašāk izplatītā un biežāk sastopamā spāru suga. Tās kāpuri attīstās gandrīz jebkurā stāvošā vai lēni tekošā ūdenstilpē. Lielie, seklie piejūras ezeri – Papes, Liepājas, Engures, Kaņiera, Babītes ezeri ir ļoti piemēroti plankumaino spāru attīstībai, un tādēļ šo ezeru tuvumā plankumainās spāres bieži ir sastopamas lielā skaitā. Ja iepriekšējā gadā ir bijuši spārēm piemēroti laika apstākļi vairošanās laikā un nākamajā gadā pavasaris (siltais laiks) ir iestājies vēlu, ūdens uzsilis ātri un spāru izlidošanas laikā ir silts, bez lieliem vējiem un lietusgāzēm, tad spāru izlidošana var notikt ļoti īsā laikā.

Plankumaina spare1 Plankumaina spare2

Plankumainā spāre Libellula quadrimaculata.

Spāres ir plēsīgi kukaiņi un pieaugušās spāres barojas galvenokārt ar mušām, odiem un citiem kukaiņiem. Arī spāru kāpuri ir plēsīgi – tie barojas galvenokārt ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, reizēm arī ar zivju mazuļiem. Tai pašā laikā spāru kāpuri ir arī nozīmīgs barības objekts lielākām zivīm.

Līdzīgi kā 1949. gada vēstulē - arī šobrīd ir aktuāli zināt kas, kur, kad ir lidojis. Ja redzat lidojot spāres un jums šķiet, ka tas varētu būt masveida lidojums, lūdzu:

1) paskaitiet, cik spāres aizlido, piemēram 20 m platā joslā 5 minūšu laikā;

2) cikos lidojums sākās, beidzās un cikos skaitījāt;

3) kurā virzienā spāres lidoja (atsevišķi eksemplāri var lidot dažādos virzienos, bet, ja tas ir masveida, lidojums, tad vairums spāru lidos kādā noteiktā virzienā);

4) nofotografējiet kādu no šīm spārēm;

5) uzrakstiet par redzēto: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Spāru masveida lidojumi ir grūti pētāmi, jo tie ir neprognozējami un prasa daudz novērojumus dažādās vietās (valstīs). Tikai saliekot kopā dažādu novērotāju datus, var izdarīt secinājumus no kurienes uz kurieni spāre ir lidojusi.

1949.06.07 VisvaldisStrautzels dz1907 1949 4

Putnu pētnieka Visvalža Strautzeļa 1949. gada novērojuma apraksts par spāru masveida lidojumu.

1949.09.22 aicinajums par sparem

Putnu pētnieka Harija Mihelsona aicinājums pastāstīt par citiem, līdzīgiem spāru masveida lidojumu novērojumiem.

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas