AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Spāru masveida lidojums Latvijā 2013 - kopsavilkums

Pēc šopavasar novērotajiem spāru bariem dažādās Latvijas vietās un izplatītā aicinājuma ziņot par tiem, saņemti vairāk kā 50 ziņojumi no dažādām Latvijas vietām. Iegūtie ziņojumi ļauj secināt par trīs migrāciju vietām-ceļiem.

Pirmais spāru migrācijas vilnis konstatēts Kurzemē, Mazirbes apkārtnē jau 20. maijā, kad spāres novērotas lidojam ZA virzienā. Spāru migrācija šeit novērota arī vēlāk, kad gar piekrasti spāres migrējušas ZA virzienā (uz Kolku) un tad tālāk DA virzienā (uz Roju).

Otrs migrācijas vilnis konstatēts Kurzemē - Ventspils-Liepājas posmā. Ventspilī spāru migrācija sākusies 28. maijā un turpinājusies līdz 3. jūnijam. Šeit spāres lidojušas DDR virzienā - gar piekrasti Liepājas virzienā.

Visvairāk ziņojumu saņemts par trešo spāru migrācijas vilni Vidzemē. Arī šeit spāru migrācija sākusies 28. maijā un turpinājusies līdz 4. jūnijam. Vislielākā migrācijas intensitāte bijusi 1.-2. jūnijā Ainažu-Salacgrīvas apkārtnē un 2.-3. jūnijā Rīgas un Salaspils apkārtnē. Migrācijas virziens - D. Ogres un Salaspils apkārtnē novērota spāru migrācija DR un DA virzienā. Atšķirības migrācijas virzienā iespējams izskaidrojamas ar novērojuma vietu ainavā - pļava vai cita atklāta vieta, ko spāres izmanto kā migrāciju ceļus vai mežs kā šķērslis, no kā spāres cenšas izvairīties.

Migrējošās spāres novērotas galvenokārt dienas laikā, no plkst. ~10:00-13:00, mazāk pēcpusdienās. Dažos gadījumos spāru migrācija novērota arī vakarā (ap plkst. 22:00-23:00) un naktī (ap plkst. 01:00). Mēģinot sajūtas par spāru daudzumu pārvērst konkrētākos skaitļos, Tūjas apkārtnē veikta spāru uzskaite. Ņemot vērā spāru lidošanas laiku un intensitāti, aplēsts, ka 2. jūnijā 5 km platā joslā izlidojušas aptuveni 7 200 000 spāres. Protams, veiktie aprēķini ir aptuveni, jo spāru migrācija nebija vienmērīga, tomēr iegūtais skaitlis liecina par migrējošo spāru lielo skaitu.

Plankumainā spāre Libellula quadrimaculata bija galvenā migrējošā suga. Līdz ar šo sugu nelielā skaitā novērota arī kāda no smaragdspāru Cordulia/Somatochlora sugām, mazā purvuspāre Leucorrhinia dubia un iespējams arī agrā dižspāre Brachytron pratense.

Pēc citu valstu spāru pētnieku sniegtajām ziņām, Eiropā plankumainās spāres masveida migrācijas novērojamas apmēram ik pa desmit gadiem, pēc vēliem, bet straujiem pavasariem. Latvijā šī ir bijusi lielākā reģistrētā spāru migrācija vismaz pēdējo 50 gadu laikā.

Paldies visiem, kas ziņoja par spāru novērojumiem!

Sparu migracija karte

Spāru migrācijas vietas un lidošanas virzieni 2013.gada maijā-jūnijā

Sparu migracija Vilis Pavlovs

Spāru migrācija Zvejniekciema apkārtnē. (Foto: Vilis Pavlovs)

Libellula quadrimaculata

Plankumainā spāre Libellula quadrimaculata

Brachytron pratense

Agrā dižspāre Brachytron pratense

Cordulia aenea

Agrā smaragdspāre Cordulia aenea

Leucorrhinia dubia

Mazā purvuspāre Leucorrhinia dubia

Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
Jauna māja praulgrauzim

Lapkoku praulgrauzis. Šo nosaukumu ir dzirdējuši daudzi. Bet daudziem atmiņā labāk palicis Dabas koncertzālēs dzirdētais – Osmoderma eremita. Zinātniskais nosaukums gan ir mainīts –...

Lasīt vairāk »
Atrasta jau piektā lēcveida vīngliemeža mītne Latvijā

Nedēļās nogalē LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš veicis negaidītu atklājumu. Staigājot uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, eksperts atradis jaunu lēcveida vīngliemeža...

Lasīt vairāk »
Deguma vietās atgriežas dzīvība

Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas