AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Durvis vaļā - zivīm un skābeklim!

Ar Rietumvidzemes mežsaimniecības darbinieku talku ir noslēgusies Zaķupītes tīrīšana no upē sakritušajiem kokiem un koku sanesumiem apmēram 3 km garā posmā. Pirms darbu uzsākšanas tika apzinātas upē esošās dabas vērtības (piemēram, biezā perlamutrene, platspīļu vēzis) un attīrāmās vietas (~50 sakritušo koku koncentrācijas un sanesumu vietas). Lai gan ūdenī iekritušie koki kalpo par barības vielām un slēptuvi dažādiem ūdens dzīvniekiem, sakrītot upē pārāk daudz kokiem, tie sadaloties patērē skābekli, veido koku sanesumus, kas savukārt veicina krastu izskalošanos, sanešu uzkrāšanos un straujteču izzušanu.

Straujteces un krāces ir vietas, kur ūdens bagātinās ar skābekli. Skābeklis ir ne vien "pirmās nepieciešamības prece" ūdens dzīvniekiem, bet arī elements, kas veicina upes pašattīrīšanos. Apmēram 10 m2 upju straujteces spēj attīrīt viena cilvēka radīto organisko piesārņojumu. Tātad, iztīrot upi no sakritušajiem kokiem un koku sanesumiem, ūdens bagātinās ar skābekli, palielinās upes pašattīrīšanās spējas, uzlabojas zivju nārsta vietu kvalitāte. Taču tīrot ir svarīgi nepārcensties un saglabāt daļu iekritušo koku kā kukaiņu dzīves vietas un paslēptuves zivīm.

Upes kvalitāte ir svarīga ne tikai tiem dzīvniekiem, kas dzīvo upē, bet arī tiem, kas dzīvo tās krastos - putniem, sikspārņiem, ūdriem. Kāpēc? Daļa kukaiņu, piemēram, strautenes, viendienītes, makstenes kāpura stadijā dzīvo ūdenī, bet pieaugušie kukaiņi - ārpus ūdens. Līdz ar to tā ir papildus barība kukaiņēdājiem putniem, sikspārņiem. Savukārt ūdrs "ir ieinteresēts", lai upē būtu zivis, gliemenes un arī lielāku kukaiņu kāpuri. Ūdens un meža vide ir cieši saistītas un sniedz ekosistēmu pakalpojumus (tīru ūdeni, ainavu, krāsu, skaņu, smaržu sajūtas) arī katram no mums.

Zakjupite 16092013 003 Zakjupite 16092013 002

Zaķupītē izveidojušies koku sanesumi un sakritušie koki. Koku sanesums (labajā pusē) pilnībā nosprostojis upi un upe sāk izskalot krastus.

Zakupite

Upē sakritušo koku un koku sanesumu koncentrācijas vietas pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas.

Zakjupite28092013 006 Zakjupite28092013 008

Zaķupītes posms pirms un pēc tīrīšanas. Izvākti koki, kas veidoja koku sanesumus, bet saglabāti stumbru gali un celms kā zivju un citu ūdens dzīvnieku slēptuves.

Zakjupite16102013 023

Liela koku sanesuma likvidēšana.

Zakjupite28092013 020

Platspīļu vēzis - suga, kas apdzīvo ar skābekli bagātas un tīras ūdenstilpes.

 

Klimata pārmaiņu liecinieks – lapseņveida zirneklis

  AS “Latvijas valsts meži” (LVM) bezmugurkaulnieku eksperts Mārtiņš Kalniņš atklāj, ka viens no uzskatāmiem pierādījumiem klimata pārmaiņām ir, piemēram, lapseņveida...

Lasīt vairāk »
Dzīvība meža degumos

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, apsekojot apmēram 1,5 ha lielu degumu Zentenes pagasta mežos, īsā laikā atrada vairākas īpaši...

Lasīt vairāk »
Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
Ošu pļavraibeņi kuplā skaitā un lielā krāšņumā

Karstais laiks ir īsti pa prātam aizsargājamai tauriņu sugai – ošu pļavraibenim Euphydryas maturna. Saulkrastu apkārtnes mežos, ejot pa meža ceļu, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5 lapas