AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Pēc 50 gadu pārtraukuma - zilspārnu smiltājsisenis atkal Latvijā

Šogad Gada kukaiņa 2013 godā ir raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens. Kopā ar vides plānošanas speciālistu Kasparu Liepiņu, apsekojot Kaļņa ezera apkārtnes mežus Gulbenes novadā, šogad atrasta otra "zilspārnaino" siseņu suga - zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus caerulans.

Latvijas Sarkanās grāmatas 1998.gada izdevumā (kas ir jaunākais informācijas avots par abām minētajām siseņu sugām) gan raibspārnu, gan zilspārnu siseņu kartes izskatās līdzīgi tukšas. Gada kukaiņa 2013 akcijas laikā raibspārnu smiltājsisenis atrasts vairākās vietās Latvijā, tomēr zilspārnu smiltājsisenim šī atradne Latvijas valsts mežos pagaidām ir vienīgā atradne Latvijā pēdējo 50 gadu laikā un vienīgā atradne Latvijas ziemeļaustrumu daļā.

Pēc mūsu pašreizējām zināšanām, zilspārnu smiltājsisenis apdzīvo atklātas, sausas, galvenokārt smilšainas vietas ar retu augāju - kāpas un virsājus. Tā kā šī siseņu suga nespēj veikt tālus pārlidojumus, tad visticamāk zilspārnu smiltājsisenis šeit ir dzīvojis jau ilgstoši un izmantojis gan dabiskos, gan cilvēka darbības rezultātā izveidojušos smiltājus. Kaļņa ezera apkārtnes mežos zilspārnu smiltājsisenis atrasts trīs gadus vecā izcirtumā, nu jau priežu jaunaudzē. Spriežot pēc vairākiem desmitiem novēroto siseņu, sugai šobrīd te ir piemēroti dzīves apstākļi. Tā kā dabiski veidojušies smiltāji un virsāji Latvijā (iekšzemē) ir ļoti reti sastopami, tad ar smiltājiem saistītās kukaiņu sugas lielākoties ir atkarīgas no cilvēka darbības (ceļmalas, mineralizētās (ugunsdrošības) joslas, karjeri, izcirtumi). Priedēm augot, sisenim būs jāmeklē jauna dzīves vieta.

No meža apsaimniekošanas viedokļa, šī meža masīva apsaimniekošana ir sava veida izaicinājums. Izaicinājums tādēļ, ka šeit ir sastopamas gan abas (!) retās un aizsargājamās siseņu sugas, kuras ir atkarīgas no smiltāju (ceļmalu, izcirtumu-jaunaudžu) esamības, gan retās un aizsargājamās vaboļu sugas - skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium un Šneidera mizmīlis Boros schniederi, kuras ir atkarīgas no veco priežu mežu (ar sausokņiem un kritalām) klātbūtnes.

Latvijas siseņu un sienāžu fauna salīdzinoši ar citām kukaiņu grupām ir labi apzināta. Tos ir pētījis jau pasaulslavenais lībiešu izcelsmes entomologs Kārlis Princis (1893.-1978.), kuram šogad apritētu 120 gadu jubileja. Tomēr joprojām ir pieejama tikai fragmentāra informācija par reto, tai skaitā abu "zilspārnaino" siseņu sugu izplatību un sastopamību. Tādēļ ikviens ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu šīs interesantās kukaiņu sugas izpētē, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā www.dabasdati.lv vai nosūtot to Mārtiņam Kalniņam uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Raibsparnu smiltajsienis Zilsparnu smiltajsisenis

Raibspārnu smiltājsisenis (kreisajā pusē) un zilspārnu smiltājsisenis (labajā pusē) Kaļņa meža masīvā.

Sphingonotus caerulans

Zilspārnu smiltājsiseņa izplatība pēc Latvijas Sarkanās grāmatas (1998.g.) datiem.

Klimata pārmaiņu liecinieks – lapseņveida zirneklis

  AS “Latvijas valsts meži” (LVM) bezmugurkaulnieku eksperts Mārtiņš Kalniņš atklāj, ka viens no uzskatāmiem pierādījumiem klimata pārmaiņām ir, piemēram, lapseņveida...

Lasīt vairāk »
Dzīvība meža degumos

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, apsekojot apmēram 1,5 ha lielu degumu Zentenes pagasta mežos, īsā laikā atrada vairākas īpaši...

Lasīt vairāk »
Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
Ošu pļavraibeņi kuplā skaitā un lielā krāšņumā

Karstais laiks ir īsti pa prātam aizsargājamai tauriņu sugai – ošu pļavraibenim Euphydryas maturna. Saulkrastu apkārtnes mežos, ejot pa meža ceļu, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5 lapas