AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Mammadaba eksperts

Nosūtot pieteikumu Jūs iesniedzat savus personas datus.

Pārzinis: AS “Latvijas valsts meži”.

Kontaktinformācija: Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004, e-pasts: lvm@lvm.lv, tālrunis 67610015.

Datu apstrādes mērķis: Nodrošināt saņemtā jautājuma apstrādi un atbildes sagatavošanu.

Papildus informācija par datu apstrādi pieejama Privātuma politikā.

Mārtiņš Kalniņš
Mārtiņš Kalniņš
AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts vāc informāciju par retajām un aizsargājamām kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugām Latvijā.
Uzdod jautājumu ekspertam

Gada kukainis 2014 – Mannerheima īsspārnis

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2014 ir izvēlējusies Mannerheima īsspārni Oxyporus mannerheimii. Šī vabole apdzīvo dažādas cepurīšu sēnes un piepes, un kā reta, apdraudēta suga ir iekļauta gan Eiropas nozīmes, gan Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Mannerheima īsspārnis ir 7-9 mm gara, spoži melna vabole ar slaidu ķermeni un saīsinātiem segspārniem. Vabolei ir relatīvi liela, gandrīz četrstūraina galva ar lieliem, labi saskatāmiem žokļiem. Šī suga ir nosaukta somu kukaiņu pētnieka Kārļa Gustava Mannerheima (1797-1854) vārdā, kura mazdēls Kārlis Gustavs Emīls Mannerheims (1867-1951) savukārt vēlāk kļuva par sesto Somijas prezidentu. Latvijā ir sastopamas vēl divas Mannerheima īsspārnim līdzīgas šīs ģints sugas, taču to krāsojums ir atšķirīgs.

GadaKukainis 3attels

Tipiska Gada kukaiņa apdzīvota, liela, veca baravika. Foto: Kristaps Vilks

Mannerheima īsspārnis sastopams vidēji mitros, ēnainos lapkoku un jauktos mežos, tai skaitā arī jaunos mežos, kur to var ieraudzīt uz dažādām sēnēm, galvenokārt baravikām un bērzu bekām, retāk – piepēm. Tur tas pārtiek no pāraugušiem (veciem) sēņu augļķermeņiem, ar lielajiem žokļiem tajos izgraužot tumši iekrāsotas ejas. Šīs sēnes parasti jau apdzīvo arī sēņodiņu kāpuri - "tārpi".

GadaKukainis 1attels

Mannerheima īsspārnis tuvplānā no priekšpuses. Foto: Kristaps Vilks

Līdz šim Mannerheima īsspārnis Latvijā konstatēts aptuveni 10 vietās - Cēsu, Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas un Rīgas apkārtnē. Tomēr visticamāk suga ir sastopama biežāk, jo tā barība - sēnes ir atrodamas gandrīz katrā mežā. Lai noskaidrotu, cik reti vai bieži Mannerheima īsspārnis ir sastopams Latvijā, ziņojiet arī Jūs! Ziņojumu (vēlams ar foto) var ievietot dabas novērojumu dienasgrāmatā dabasdati.lv vai nosūtot to Mārtiņam Kalniņam uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Klimata pārmaiņu liecinieks – lapseņveida zirneklis

  AS “Latvijas valsts meži” (LVM) bezmugurkaulnieku eksperts Mārtiņš Kalniņš atklāj, ka viens no uzskatāmiem pierādījumiem klimata pārmaiņām ir, piemēram, lapseņveida...

Lasīt vairāk »
Dzīvība meža degumos

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, apsekojot apmēram 1,5 ha lielu degumu Zentenes pagasta mežos, īsā laikā atrada vairākas īpaši...

Lasīt vairāk »
Uzmanību! Melngalvas mīkstgliemezis!

Rudens ir laiks, kad cilvēki biežāk pamana un meklē atbildes uz jautājumu – kas tas par gliemezi? Viens no šādiem gliemežiem ir melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus. Tas...

Lasīt vairāk »
Sarkanblaktis nerada draudus

Jauni atklājumi un negaidītas tikšanās, atpūšoties pie dabas, nav nekas neparasts, jo īpaši ogu un sēņu laikā. Šovasar jauna sastapšanās Alūksnes parkā ar vēl neiepazītiem sarkanas...

Lasīt vairāk »
Ošu pļavraibeņi kuplā skaitā un lielā krāšņumā

Karstais laiks ir īsti pa prātam aizsargājamai tauriņu sugai – ošu pļavraibenim Euphydryas maturna. Saulkrastu apkārtnes mežos, ejot pa meža ceļu, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš...

Lasīt vairāk »
LVM vides eksperts atgādina – savvaļas dzīvnieku mazuļi nav jāglābj

Maijs un jūnijs mežos iezīmē mazuļu laiku – arī lapsām. Nereti pie āpša vai jenotsuņu alām, ko lapsu ģimene izvēlējusies par mājām, sastopami rotaļājamies mazie lapsēni. LVM...

Lasīt vairāk »
Interesanti atradumi Piebalgas mežos

Veicot putnu ligzdu monitoringu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, LVM vides speciālisti Piebalgas mežos pamanīja divas retas sugas. Pirmais atradums bija taurenis...

Lasīt vairāk »
Pie Burtnieka ezera atrasta ilgi meklētā jūras ērgļa ligzda

Attēls: Jūras ērgļa mazuļi no Burtnieka ezera ligzdas 04.06.1955. (Foto: Ģirts Kasparsons no Ruslana Matroža arhīva) Ar panākumiem vainagojusies LVM ekspertu vairākus gadus ilgusī jūras...

Lasīt vairāk »
Kurš lidvāveru būrim pārveidojis ieeju?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug kustība un rosība arī mežā. Arvien skaļāk dzirdamas lidoņu dziesmas, arvien biežāk novērojama rosība putnu būrīšos un dobumos, kur norit ligzdas...

Lasīt vairāk »
Bebru blusa, kas nav blusa

Rudens un ziema – tas daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5 lapas