Osu mežā ar Diānu Margu

AS „Latvijas valsts meži” eksperti Diānu Margu twitter konkursa uzvarētāji satika dabas parkā „Driksnas sils”.

„Šodien mēs darbosimies Driksnas silā. Paiesim pa osu nogāzi, iepazīsim aizsargājamo biotopu, meklēsim dažādus retus un aizsargājamus augus, apskatīsim vietu, kur jau ir veikta biotopu kopšana, kā arī paši praktiski kopsim osu mežu, lai tajā mītošajām aizsargājamām sugām būtu vairāk gaismas un tās justos labāk,” stāsta AS „Latvijas valsts meži” vides eksperte Diāna Marga.

DSC 0338

Osu meži Latvijā

Dabas parks „Driksnas sils” ir īpaši aizsargājama teritorija, kuras izcilākā vērtība ir gaišie priežu meži, kas aug uz osiem. Osu meži Latvijā ir viens no retākajiem biotopiem. Tie aizņem 0,02 % no valsts teritorijas. Stāvo nogāžu dēļ tautā osu mežus dēvē arī par „āža muguru”. Osi izplatīti visās ledāja zemienēs un augstienēs pa visu Latvijas teritoriju, bet vairāk ir koncentrēti Austrumlatvijā un Vidzemē. „Šobrīd zinātnieki izpētījuši, ka osi Latvijā ir vairāk, nekā mēs iepriekš domājām,” stāsta Diāna. Pats garākais ir Andrupenes oss, kas sasniedz 58 km., toties pasaulē garākais oss atrodas Kanādā un tas vijas 800 km garumā. Šajā gadījumā teritorija veidojusies, grupējoties vairākām garām osu rindām.

Osu veidošanās

Osi ir zemledāja apstākļos veidojušies upju tuneļi no ledāju kušanas tekošo ūdeņu sanestajiem nogulumiem – smilts, grants un oļiem.  Tas ir no dažiem desmitiem metru līdz 8–10 km garš valnis vai paugurota grēda, kas stiepjas paralēli ledāja kustības virzienam. Dabā tas ir kā garš kalns ar divām nogāzēm. Ir dienvidu nogāze, kur aug retās un sauli mīlošās sugas – meža silpurene, smiltāja neļķe, zāļlapu smiltenīte, Ruiša pūķgalve un uz tām mītošās tauriņu sugas – un ziemeļu nogāze, kur ir vairāk sastopamas ēnmīļu sugas. Šodien uz osiem aug mežs.

Biotopu kopšanas pasākumi

Katru gadu visās mežsaimniecībās tiek veikti biotopu kopšanas pasākumi. Piemēram, 2014. gadā AS „Latvijas valsts meži” izkopa 290 ha. Tiek kopti aizsargājamie biotopi, medņu riesti, kā arī biotopu kopšana var tikt veikta kādas konkrētas sugas aizsardzībai. Kopšanas mērķis ir padarīt dzīvotni labāku sugām, kas tur mīt. „Mūsu kā ekspertu viens no uzdevumiem ir doties mežā, ieraudzīt aizsargājamos biotopus, piefiksēt tos īpašā sistēmā, nodrošinot sugu un biotopu aizsardzību, un nepieciešamības gadījumā ieplānot arī biotopa kopšanas pasākumus Lai uzturētu un ilgtermiņā saglabātu īpaši aizsargājama meža biotopa – Skujkoku meži uz osveida reljefa formām – struktūru un pilnvērtīgas funkcijas dabas parkā „Driksnas sils” tika izkopti 7,5 ha aizsargājamā biotopa.,” stāsta eksperte.

Ir dažādi biotopu kopšanas veidi, šajā biotopā ir veikta otrā stāva, pameža un paaugas egles ciršana.

Priežu sausos mežus negatīvi ietekmē augsnes bagātināšanās, aizaugšana ar eglēm un tai sekojošā reto sugu izzušana, kam īpaši nepieciešama saules gaisma. Biotopu saglabāšanai nepieciešama apsaimniekošana – otrā stāva, paaugas un pameža egļu nociršana, lai izkoptu skraju, gaišu priežu mežu. Ciršanas atliekas no meža tiek izvāktas vai sadedzinātas. Šāda biotopu kopšana rada jaunas dzīves vietas gaismu mīlošām sugām, sekmē daudzveidīga sugu sastāva veidošanos un ir svarīga ar osiem saistīto sugu ilglaicīgai pastāvēšanai.

Twitter konkursa uzvarētāji devās mežā ar interesi un meklēja aizsargājamās sugas. Viņiem paveicās, jo uz viena no osiem atrada divas aizsargājamo silpureņu sugas – meža un pļavas silpureni –, kuras bija iespēja salīdzināt un ar ekspertes palīdzību izzināt. Noslēgumā kopīgi tika sakopta osa nogāze, kur nesen bija uzdīgusi ļoti reta, tikai osu mežos augoša suga – Ruiša pūķgalve, kas šogad pēc tik rūpīgas kopšanas talkas ziedēs īpaši krāšņi.

DSC 0373

“Prieks, ka varēju ņemt dalību šajā notikumā, kur īpaši gribu teikt paldies Diānai par izsmeļošajām atbildēm un interesanto dienas gaitu. Iepazinu biotopus, kuriem ikdienā būtu pagājusi garām”, gandarīta ir twitter konkursa uzvarētāja Andra.