Vecie ozoli meža biezoknī

Netālu no Istras upes augošie ozolu meži ir Latvijas īpaši aizsargājamais biotops un Eiropas Savienības aizsargājamais biotops 9160 – Ozolu meži, tas arī atbilst dabiskajiem meža biotopiem. Pēc mežaudzes var secināt, ka pirms kādiem 100 gadiem tur bijušas parkveida pļavas ar atsevišķiem ozoliem. Ozoli patiešām ir diženi, to vecums ir apmēram 220 gadu un koku apkārtmērs – no 2,40 līdz 3,80 metriem.

Diana Marga projekts2

Vides speciālistes Maija Ārente un Diāna Marga mēra ozola apkārtmēru

Ozolu meži Latvijā sastopami ļoti reti, galvenokārt Latvijas dienvidrietumu daļā. Austrumu daļā biotops sastopams ļoti fragmentāri nelielās platībās kopā ar parasto liepu.

Netālu no Istras upes augošo ozolu mežu bioloģiskā vērtība ir ļoti augsta, to rada bioloģiski vecie ozoli un liepas, kas ir žuburaini ar dobumiem un atsevišķiem nokaltušiem zariem, liela izmēra kritalas dažādās sadalīšanās pakāpēs, sausokņi, dzeņveidīgo sakalti koki un gāršas tipa zemsedze ar veģetācijā raksturīgo pavasara aspektu. Tas rada dzīves vidi ļoti daudzām īpaši aizsargājamām un retām epifītiskajām ķērpju un sūnu sugām. Te aug sīkpunktainā artonija (Arthonia byssacea), iesarkanā bacīdija (Bacidia rubella), pumpurainā akrokordija (Acrocordia gemmata) u. c.

Šajos ozolu mežos ir jau nostabilizējušās meža videi raksturīgās augu sabiedrības un uz dažādu paaudžu koku stumbriem ir liela ēnu un gaisa mitrumu mīlošu sugu (epifītu) daudzveidība, dažas no tām ir īpaši aizsargājamas sugas un vēl ir sugas, kurām veidojami mikroliegumi, tādēļ vienīgais apsaimniekošanas veids šajā biotopā ir neiejaukšanās, kad biotops tiek atstāts dabiskai attīstībai.

Izcērtot starp vecajiem ozoliem ieaugušās liepas un apses, mēs varam zaudēt ļoti retas, ēnu un mitrumu mīlošas sugas, kas atradušas sev mājvietu uz diženo ozolu stumbriem.