Adrese: AS "Latvijas valsts meži" Vaiņodes 1, Rīga, LV –1004, Latvija
Tālr.: 67610015
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pirmās pavasara bisītes
- Piektdiena, 12. aprīlis, 2019
Pavasara saules stari silda zemi un plaukstošie koku pumpuri gatavojas savam neizbēgamajam plaukšanas un zaļošanas sprādzienam. Vērīgākie dabas draugi saklausa no siltajām zemēm atlidojošos putnus, kāds sastop pirmo zalkti, bet kāds – pamana pirmās bisītes jeb murķeļus.
Latvijas mežos pavasarī atrodamas divas bisīšu sugas: parastā bisīte (Gyromitra esculenta) un dižā bisīte (Gyromitra gigas). No šīs sēnu ģints sausos smilšainos priežu mežos jau aprīlī var atrast parasto bisīti.
Parastās bisītes augļķermeņi ir ar 2 – 10 cm garu un platu sarkanbrūnu cepurīti. Tās daivas vairāk vai mazāk pieaugušas pie kātiņa, veidojot viļņainas krokas, kas pēc savas struktūras atgādina smadzenes. Kātiņš 3 – 9 cm garš un 1,5 – 3 cm resns, pelēkbalts, iedzeltens vai iesārts, vāji pūkains, resns, nekārtni cilindriski saspiests. Sēnes mīkstums ir vaskveida konsistences.
Pavasara sēnes murķeļus jeb bisītes daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām lieto pārtikā. Kurzemes muižās pirms Pirmā pasaules kara šī sēne tika vākta un lietota uzturā visai iespaidīgos daudzumos. Arī Somijā šo sēņu mērce ir atzīt apar īstu delikatesi.
Literatūrā par šo sēni atrodamas visai pretrunīgas ziņas. “Senāk tika uzskatīts, ka bisītēs ir indīga viela – helvelskābe, kas sēnes vārot, iztvaiko. 20. gadsimtā ķīmiķi atklāja, ka nekāda helvelskābe neeksistē, bet šajās sēnēs ir ļoti indīgs alkaloīds – giromitrīns, kas vārot nesadalās,” skaidro LVM Vides plānošanas speciāliste Guna Baltiņa. Daļa giromitrīns sadalās pus gada laikā, glabājot žāvētās sēnes nenoslēgtā traukā, taču ne viss.
Tāpēc speciālisti iesaka atturēties no šo sēņu lietošanas uzturā.
Pateicoties VKKF mērķprogrammai Jaunmoku pils saņēma atbalstu projekta “Pieejamības pilnveidošana un audiogidu ieviešana Jaunmoku pils muzejā” realizēšanai. 2020.gada nogalē...
Lasīt vairāk »
Vēsturiskās LVM Vijciema čiekurkaltes krāsnī deg uguns un teju 100 gadus vecajās iekārtās šprakšķēdami žāvējas čiekuri. Augstvērtīgās sēklas, kas tiek iegūtas no AS “Latvijas...
Lasīt vairāk »
Šajā sezonā, no 2020.gada 15.augusta līdz 2020.gada 30.novembrim, tika izsludināts AS “Latvijas valsts meži” (LVM) organizēts konkurss „mammadaba ūdeņos”. Dalībai konkursā tika...
Lasīt vairāk »
Orientēties mežā var jebkurā gadalaikā – tā ir iespēja, kā papildināt brīvā laika pavadīšanas iespējas dabā. Daugavpils Jaunās Forštates mežā atklāts lielākais orientēšanās...
Lasīt vairāk »
Dabā gājējiem sarūpēts mammadaba ziemas žurnāls “Meža terapija”, kas šoreiz veltīts veselības un imunitātes stiprināšanai. Egļu un priežu skuju dziedinošais spēks, jauni...
Lasīt vairāk »
Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem papildu ierobežojumiem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) iecienītākajās tūrisma vietās un torņos līdz 2021. gada 11. janvārim jālieto...
Lasīt vairāk »
Mežs sniedz iespēju ne vien atpūsties svaigā gaisā, bet arī atklāt daudz jauna un vēl nezināma. Latgales pusē, piemēram, uzmanību izpelnījies līdz šim neviena nepamanīts...
Lasīt vairāk »
Ziemassvētki jau nākamnedēļ, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kur meklēt svētku eglīti. Ne mazums ģimeņu dodas uz Latvijas valsts mežiem, lai pārvestu mājās meža smaržas...
Lasīt vairāk »
Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona Vecumnieku novadā ir atklāta jauna tūrisma vieta – Zvirgzdes Baltā kāpa. Tā ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, tāpēc šai...
Lasīt vairāk »
Jau izsenis par Ziemassvētku simbolu tiek uzskatīta egle. Par godu Ziemassvētkiem, tā tikusi posta īpašā svētku rotā. Tā ir viena no vecākajām koku sugām, kas zināma vairāk nekā 150...
Lasīt vairāk »