AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Pirmās pavasara bisītes

murkelis

Pavasara saules stari silda zemi un plaukstošie koku pumpuri gatavojas savam neizbēgamajam plaukšanas un zaļošanas sprādzienam. Vērīgākie dabas draugi saklausa no siltajām zemēm atlidojošos putnus, kāds sastop pirmo zalkti, bet kāds – pamana pirmās bisītes jeb murķeļus.

Latvijas mežos pavasarī atrodamas divas bisīšu sugas: parastā bisīte (Gyromitra esculenta) un dižā bisīte (Gyromitra gigas). No šīs sēnu ģints sausos smilšainos priežu mežos jau aprīlī var atrast parasto bisīti.

Parastās bisītes augļķermeņi ir ar 2 – 10 cm garu un platu sarkanbrūnu cepurīti. Tās daivas vairāk vai mazāk pieaugušas pie kātiņa, veidojot viļņainas krokas, kas pēc savas struktūras atgādina smadzenes. Kātiņš 3 – 9 cm garš un 1,5 – 3 cm resns, pelēkbalts, iedzeltens vai iesārts, vāji pūkains, resns, nekārtni cilindriski saspiests. Sēnes mīkstums ir vaskveida konsistences.

murkelis2

Pavasara sēnes murķeļus jeb bisītes daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām lieto pārtikā. Kurzemes muižās pirms Pirmā pasaules kara šī sēne tika vākta un lietota uzturā visai iespaidīgos daudzumos.  Arī Somijā šo sēņu mērce ir atzīt apar īstu delikatesi.

Literatūrā par šo sēni atrodamas visai pretrunīgas ziņas. “Senāk tika uzskatīts, ka bisītēs ir indīga viela – helvelskābe, kas sēnes vārot, iztvaiko. 20. gadsimtā ķīmiķi atklāja, ka nekāda helvelskābe neeksistē, bet šajās sēnēs ir ļoti indīgs alkaloīds – giromitrīns, kas vārot nesadalās,” skaidro LVM Vides plānošanas speciāliste Guna Baltiņa. Daļa giromitrīns sadalās pus gada laikā, glabājot žāvētās sēnes nenoslēgtā traukā, taču ne viss.  

Tāpēc speciālisti iesaka atturēties no šo sēņu lietošanas uzturā.

 

Jaunmoku pils muzejā izstrādāts audiogids četrās valodās!

  Pateicoties VKKF mērķprogrammai Jaunmoku pils saņēma atbalstu projekta “Pieejamības pilnveidošana un audiogidu ieviešana Jaunmoku pils muzejā” realizēšanai. 2020.gada nogalē...

Lasīt vairāk »
LVM Vijciema čiekurkaltē žāvē čiekurus

Vēsturiskās LVM Vijciema čiekurkaltes krāsnī deg uguns un teju 100 gadus vecajās iekārtās šprakšķēdami žāvējas čiekuri. Augstvērtīgās sēklas, kas tiek iegūtas no AS “Latvijas...

Lasīt vairāk »
Konkursa „mammadaba ūdeņos” 2020 rezultāti

Šajā sezonā, no 2020.gada 15.augusta līdz 2020.gada 30.novembrim, tika izsludināts AS “Latvijas valsts meži” (LVM) organizēts konkurss „mammadaba ūdeņos”. Dalībai konkursā tika...

Lasīt vairāk »
Daugavpils apkaimes mežā izveidots plašākais orientēšanās poligons Latgalē

Orientēties mežā var jebkurā gadalaikā – tā ir iespēja, kā papildināt brīvā laika pavadīšanas iespējas dabā. Daugavpils Jaunās Forštates mežā atklāts lielākais orientēšanās...

Lasīt vairāk »
mammadaba žurnāls "Meža terapija" aicina smelties spēku dabā

Dabā gājējiem sarūpēts mammadaba ziemas žurnāls “Meža terapija”, kas šoreiz veltīts veselības un imunitātes stiprināšanai. Egļu un priežu skuju dziedinošais spēks, jauni...

Lasīt vairāk »
Iecienītākajās LVM tūrisma vietās jāievēro stingrāki piesardzības pasākumi

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem papildu ierobežojumiem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) iecienītākajās tūrisma vietās un torņos līdz 2021. gada 11. janvārim jālieto...

Lasīt vairāk »
Latgales pusē atrasts iepriekš nemanīts dižakmens

  Mežs sniedz iespēju ne vien atpūsties svaigā gaisā, bet arī atklāt daudz jauna un vēl nezināma. Latgales pusē, piemēram, uzmanību izpelnījies līdz šim neviena nepamanīts...

Lasīt vairāk »
Pēc Ziemassvētku eglītes uz valsts mežu (video padoms)

Ziemassvētki jau nākamnedēļ, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kur meklēt svētku eglīti. Ne mazums ģimeņu dodas uz Latvijas valsts mežiem, lai pārvestu mājās meža smaržas...

Lasīt vairāk »
Jauns piedzīvojums dabā gājējiem – Zvirgzdes Baltā kāpa

Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona Vecumnieku novadā ir atklāta jauna tūrisma vieta – Zvirgzdes Baltā kāpa. Tā ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, tāpēc šai...

Lasīt vairāk »
Zīmējumu konkurss "Mana svētku egle"

Jau izsenis par Ziemassvētku simbolu tiek uzskatīta egle. Par godu Ziemassvētkiem, tā tikusi posta īpašā svētku rotā. Tā ir viena no vecākajām koku sugām, kas zināma vairāk nekā 150...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5/6/7/8 lapas