LVM aicina dabā gājējus ievērot valstī noteiktās prasības ārkārtējās situācijas laikā un arī pārējās atpūtas vietās ievērot noteikto distanci vienam no otra un, pieaugot sausumam mežā, būt uzmanīgiem ar uguni.
Pirmās pavasara bisītes
- Piektdiena, 12. aprīlis, 2019
Pavasara saules stari silda zemi un plaukstošie koku pumpuri gatavojas savam neizbēgamajam plaukšanas un zaļošanas sprādzienam. Vērīgākie dabas draugi saklausa no siltajām zemēm atlidojošos putnus, kāds sastop pirmo zalkti, bet kāds – pamana pirmās bisītes jeb murķeļus.
Latvijas mežos pavasarī atrodamas divas bisīšu sugas: parastā bisīte (Gyromitra esculenta) un dižā bisīte (Gyromitra gigas). No šīs sēnu ģints sausos smilšainos priežu mežos jau aprīlī var atrast parasto bisīti.
Parastās bisītes augļķermeņi ir ar 2 – 10 cm garu un platu sarkanbrūnu cepurīti. Tās daivas vairāk vai mazāk pieaugušas pie kātiņa, veidojot viļņainas krokas, kas pēc savas struktūras atgādina smadzenes. Kātiņš 3 – 9 cm garš un 1,5 – 3 cm resns, pelēkbalts, iedzeltens vai iesārts, vāji pūkains, resns, nekārtni cilindriski saspiests. Sēnes mīkstums ir vaskveida konsistences.
Pavasara sēnes murķeļus jeb bisītes daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām lieto pārtikā. Kurzemes muižās pirms Pirmā pasaules kara šī sēne tika vākta un lietota uzturā visai iespaidīgos daudzumos. Arī Somijā šo sēņu mērce ir atzīt apar īstu delikatesi.
Literatūrā par šo sēni atrodamas visai pretrunīgas ziņas. “Senāk tika uzskatīts, ka bisītēs ir indīga viela – helvelskābe, kas sēnes vārot, iztvaiko. 20. gadsimtā ķīmiķi atklāja, ka nekāda helvelskābe neeksistē, bet šajās sēnēs ir ļoti indīgs alkaloīds – giromitrīns, kas vārot nesadalās,” skaidro LVM Vides plānošanas speciāliste Guna Baltiņa. Daļa giromitrīns sadalās pus gada laikā, glabājot žāvētās sēnes nenoslēgtā traukā, taču ne viss.
Tāpēc speciālisti iesaka atturēties no šo sēņu lietošanas uzturā.
Kurzemē smilšainās kāpās un atklātās vietās sausos priežu mežos zied smiltāja neļķe (Dianthus arenarius L.). Tā ir vienīgā savvaļas neļķe, kurai piemīt spēcīgs un izteikts...
Lasīt vairāk »
Šobrīd Kurzemes mežmalās un ceļmalās krāšņi zied parastie slotzari (Sarothamnus scoparius), tautā saukti arī par “zaķu kārkliem”. Dodoties mežā, var iepazīt ne vien jaunus...
Lasīt vairāk »
Lielākā Latvijas savvaļas orhideja – dzeltenā dzegužkurpīte – šogad ir pilnos ziedos. Līdz šim LVM Vidusdaugavas reģiona teritorijā dzegužkurpītes nebija manītas, jo tie ir augi,...
Lasīt vairāk »
Vasaras saulgrieži ir tautas ticējumiem un tradīcijām bagāti svētki. Jaunais mammadaba vasaras žurnāls “Paliec mežā” sniedz idejas jaunām tradīcijām, kuras var sākt iedibināt jau...
Lasīt vairāk »
23. jūnijā lielus un mazus Jāņa bērnus aicina uz jestru Līgo vakara koncertu un individuālu līgošanu Jaunmoku pils parkā. Plkst. 19:00 nebēdnīgas, jestras tautas dziesmas un ziņģes...
Lasīt vairāk »
Iecienīti tūrisma objekti, purva takas, koka skatu torņi, laipas, labiekārtotas atpūtas vietas ar koka galdiem un soliem – tās ir vairāk nekā 300 tūrisma vietas, ko regulāri uztur un...
Lasīt vairāk »
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Ziemeļkurzemes reģionā pabeigti atjaunošanas darbi tūristu iecienītajā dabas takā “Kaltenes kalvas” un atpūtas vietā “Zilokalnu avots”. Darbi...
Lasīt vairāk »
"Daba mūs pārsteidz un lutina!" pārliecināta AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides plānošanas speciāliste Diāna Marga. Apsekojot teritoriju LVM Ziemeļlatgalē netālu no Krišjāņiem...
Lasīt vairāk »
Darbs mežā ik dienas sniedz iespēju novērtēt Latvijas dabas skaistumu un atklāt arien jaunas vērtības. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Rietumvidzemes reģionā, Tūjas apkārtnē LVM...
Lasīt vairāk »
No šodienas, 22. maija, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotās purva takas, kurās ir iespējams organizēt apļveida kustību, atkal gaida apmeklētājus. Ņemot vērā spēkā...
Lasīt vairāk »
