AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Dzērve – garkaklains, garspārnains, garkājains, garknābjains putns

dzerve img 0396 1

Dzērve ir viena no raksturīgākajiem Latvijas purvu putniem. Pie mums sastopamo dzērvi (Grus grus) reizumis dēvē arī par pelēko dzērvi. Ne tāpēc, lai izceltu šī putna spalvu krāsojuma pamattoni, bet tāpēc, lai nerastos pārpratumi, jo ārpus Latvijas mīt arī citu sugu dzērves, piemēram, vainagdzērve, dzērve–skaistule, baltā dzērve.

“Pavasarī, veicot aizsargājamo putnu monitoringu, jau vairākus gadus apsekoju vienu no vistu vanaga (Accipiter gentilis)  ligzdām Akmensraga iecirknī. Gadu atpakaļ pa ceļam uz ligzdu pamanīju pelēkās dzērves ģimenīti. Izrādījās, ka turpat ir dzērvju sarūpētā ligzda, kura bija izklāta ar sausām niedrēm un iedobītē bija izdētas divas olas. Šogad atgriezos šajā vietā, lai noskaidrotu, vai atkal gaidāma sastapšanās ar šiem gracioziem putniem. Pašus nesatiku gan, bet ligzdu gan bija paspējuši uzbūvēt,” stāsta LVM  Vides plānošanas speciāliste Solvita Reine.

dzerves ligzda2018 copy

Kas gan prātā šiem putniem, kad tie ierodas Latvijā un kur ligzdo, un kad dzērves vislabāk var saklausīt un novērot?

Dzērve – visu gājputnu simbols

Lielākā daļa no Latvijā ligzdojošajām dzērvēm ziemo Eiropas dienvidos, bet daļa Āfrikā – Nīlas augštecē. Latvijā tās atgriežas marta nogalē, aprīļa sākumā. Rudens ceļojumu uz siltajām zemēm šie gājputni iesāk agri –jau augusta beigās. Vairākums no tām dzērvēm, kuras Latvijā redzam rudens un pavasara ceļošanas periodos, ir caurceļotājas – nav vietējās.

Šopavasar pirmie atlidojušo vai caurlidojošo dzērvju kliedzieni Latvijā atskanēja ļoti agri – jau februārī.  

Migrāciju laikā dzērves lido, izkārtojušās glītos kāšos, retāk slīpās rindās. Tas ir īpašs pielāgojums enerģijas taupīšanai.

Ceļo dzērves, bieži sasaukdamās. Viņu viegli atpazīstamie kliedzieni saklausāmi, pirms vēl redzes laukā parādās pašas kliedzējas.

dzerves img 0095 1

Ligzdošana

Ceļojošo putnu bari parasti piezemējas gadu no gada vienās un tajās pašās vietās, jo īpaši, ja tur dāsni atrodams ēdiens – dabiska vai arī lauksaimnieku negribot “piedāvāta” (iesēta) barība.

Pavasaros dzērves dejo – lēkā, klanās, savdabīgi tekalē. Dzērvju dejas gandrīz allaž pavada kaismīgi kliedzieni.

Atlikām graciozi izdancojušās, skaļi izklaigājušās, mājup atlidojušās dzērves slapjās, grūti pieejamās vietās darina perēkļus.

Pateicoties daudzajām bebru jaunradītajām dzērvju ligzdošanai piemērotām teritorijām, pēdējos gadu desmitos dzērvju skaits ir ievērojami pieaudzis. Šos agrāk retos putnus tagad var uzskatīt par parastiem mūsu faunas pārstāvjiem. Lēš, ka tagad Latvijā ligzdojošo dzērvju pāru skaits mērāms tūkstošos.

dzerves img 0095 6

Divas zaļganbrūni raibumotas olas

Dzērves izveido stabilus monogāmus pārus uz visu mūžu. To šie lidoņi dara savas dzīves trešajā, ceturtajā gadā. Katram pārim ir sava ligzdošanas vieta, kurā, ja vien tā nav izmainījusies, perēklis tiek ierīkots vairākkārt. Ligzdu taisa abi pāra putni.

Dējumā parasti ir tikai divas olas, atsevišķos gadījumos – trīs. Perē galvenokārt mātīte. Perēšanas periods ilgst apmēram mēnesi. 

Dzērvēni izšķiļas, tērpti dzeltenbrūnā pūku jeb dūnu tērpā. Drīz vien viņi atstāj ligzdas apvidu, lai mātes un tēva uzraudzībā dotos pasaulē. Turpmāk dzērves dzīvo ģimenēs, kas sastāv no mātes, tēva un diviem (retāk viena vai trim) mazuļiem.

Vasarā dzērvju ģimenes var ieraudzīt gan aizaugušos mitrājos, gan pļavās, uz laukiem, krūmājos, mežos un izcirtumos.

Līdz rudenim parasti nodzīvo tikai viens no izperētajiem dzērvēniem, dažreiz neizdzīvo neviens. Retumis vecākiem tomēr paveicas izlolot divus pēcnācējus.

 

Ģimenes festivāls "Meža stāsti Kangaros" aicina doties dabā

Ģimeņu festivāls “Meža stāsti Kangaros”. 11. maijs, dabas liegums “Lielie Kangari”, Ropažu novadā “Uzzināt. Iepazīt. Saudzēt.” – ar šādu devīzi ikviens tiek aicināts...

Lasīt vairāk »
Lazdonas pamatskolas skolēni talko Smeceres silā

Jau daudzus gadus Lazdonas pamatskolas skolēni un skolotāji aktīvi iesaistās AS "Latvijas valsts meži" rīkotajās Meža dienās, kuru ietvaros tiek savākti dabā izmestie atkritumi. 25....

Lasīt vairāk »
Izvēlies savu ceriņu!

Vairāk nekā 20 dažādu šķirņu ceriņi no Dobeles dārzkopības institūta un citi LVM kokaudzētavās izaudzētie dekoratīvo koku stādi ikviena saimnieka dārzam, izglītojoša lekcija par...

Lasīt vairāk »
Norvēģijas ainavas Valda Opmaņa gleznās

  Līdz 2.jūnijam Jaunmoku pils Torņa zālē apskatāma Valda Opmaņa  (1944-2018) darbu izstāde “Norvēģijas ainavas”. ...

Lasīt vairāk »
Un atkal salido putni Jaunmokās

26. aprīlī no pulksten 10 visi lidojošo putnu draugi aicināti darboties, vērot un saņemt atbildes uz visiem jautājumiem par putniem Putnu dienās! Kā pierasts, šajā dienā LVM Jaunmoku...

Lasīt vairāk »
Pirmās pavasara bisītes

Pavasara saules stari silda zemi un plaukstošie koku pumpuri gatavojas savam neizbēgamajam plaukšanas un zaļošanas sprādzienam. Vērīgākie dabas draugi saklausa no siltajām zemēm...

Lasīt vairāk »
Lieldienas Jaunmokās

  Jaunmoku pilī 21. aprīlī no pulksten 12.00 līdz 15.00 norisināsies Lieldienu aktivitātes. Mīļi aicināti kopā ar mums atzīmēt šos saulainos pavasara svētkus, kuru laikā būs...

Lasīt vairāk »
Klāt mammadaba atklātais spiningošanas čempionāts

  Plaukstot koku pumpuriem, sarosās arī spiningotāji – laiks jauniem izaicinājumiem un rekordlomiem! Jau pavisam drīz – 11. maijā LVM Kaņieru ezerā tiks dots starts iecienītajām...

Lasīt vairāk »
Senioru diena LVM Jaunmoku pilī

21. martā plkst. 14 LVM Jaunmoku pilī norisināsies Senioru diena. Tās ietvaros paredzēta dokumentālās filmas “100 gadi esības vējos” par godu Latvijas simtgadei un tās vienaudžiem...

Lasīt vairāk »
LVM Kalsnavas arborētumā aicina audzēt kokaugus

Vai Tavā skolas pagalmā jau jūtama pavasara rosība, un klases vai mājas palodzes jau zaļo? Vai arī Tu vēlies padarīt pagalmu vēl krāšņāku? Aicinām ikvienu, kam patīk rosīties...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5 lapas