AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Dzērve – garkaklains, garspārnains, garkājains, garknābjains putns

dzerve img 0396 1

Dzērve ir viena no raksturīgākajiem Latvijas purvu putniem. Pie mums sastopamo dzērvi (Grus grus) reizumis dēvē arī par pelēko dzērvi. Ne tāpēc, lai izceltu šī putna spalvu krāsojuma pamattoni, bet tāpēc, lai nerastos pārpratumi, jo ārpus Latvijas mīt arī citu sugu dzērves, piemēram, vainagdzērve, dzērve–skaistule, baltā dzērve.

“Pavasarī, veicot aizsargājamo putnu monitoringu, jau vairākus gadus apsekoju vienu no vistu vanaga (Accipiter gentilis)  ligzdām Akmensraga iecirknī. Gadu atpakaļ pa ceļam uz ligzdu pamanīju pelēkās dzērves ģimenīti. Izrādījās, ka turpat ir dzērvju sarūpētā ligzda, kura bija izklāta ar sausām niedrēm un iedobītē bija izdētas divas olas. Šogad atgriezos šajā vietā, lai noskaidrotu, vai atkal gaidāma sastapšanās ar šiem gracioziem putniem. Pašus nesatiku gan, bet ligzdu gan bija paspējuši uzbūvēt,” stāsta LVM  Vides plānošanas speciāliste Solvita Reine.

dzerves ligzda2018 copy

Kas gan prātā šiem putniem, kad tie ierodas Latvijā un kur ligzdo, un kad dzērves vislabāk var saklausīt un novērot?

Dzērve – visu gājputnu simbols

Lielākā daļa no Latvijā ligzdojošajām dzērvēm ziemo Eiropas dienvidos, bet daļa Āfrikā – Nīlas augštecē. Latvijā tās atgriežas marta nogalē, aprīļa sākumā. Rudens ceļojumu uz siltajām zemēm šie gājputni iesāk agri –jau augusta beigās. Vairākums no tām dzērvēm, kuras Latvijā redzam rudens un pavasara ceļošanas periodos, ir caurceļotājas – nav vietējās.

Šopavasar pirmie atlidojušo vai caurlidojošo dzērvju kliedzieni Latvijā atskanēja ļoti agri – jau februārī.  

Migrāciju laikā dzērves lido, izkārtojušās glītos kāšos, retāk slīpās rindās. Tas ir īpašs pielāgojums enerģijas taupīšanai.

Ceļo dzērves, bieži sasaukdamās. Viņu viegli atpazīstamie kliedzieni saklausāmi, pirms vēl redzes laukā parādās pašas kliedzējas.

dzerves img 0095 1

Ligzdošana

Ceļojošo putnu bari parasti piezemējas gadu no gada vienās un tajās pašās vietās, jo īpaši, ja tur dāsni atrodams ēdiens – dabiska vai arī lauksaimnieku negribot “piedāvāta” (iesēta) barība.

Pavasaros dzērves dejo – lēkā, klanās, savdabīgi tekalē. Dzērvju dejas gandrīz allaž pavada kaismīgi kliedzieni.

Atlikām graciozi izdancojušās, skaļi izklaigājušās, mājup atlidojušās dzērves slapjās, grūti pieejamās vietās darina perēkļus.

Pateicoties daudzajām bebru jaunradītajām dzērvju ligzdošanai piemērotām teritorijām, pēdējos gadu desmitos dzērvju skaits ir ievērojami pieaudzis. Šos agrāk retos putnus tagad var uzskatīt par parastiem mūsu faunas pārstāvjiem. Lēš, ka tagad Latvijā ligzdojošo dzērvju pāru skaits mērāms tūkstošos.

dzerves img 0095 6

Divas zaļganbrūni raibumotas olas

Dzērves izveido stabilus monogāmus pārus uz visu mūžu. To šie lidoņi dara savas dzīves trešajā, ceturtajā gadā. Katram pārim ir sava ligzdošanas vieta, kurā, ja vien tā nav izmainījusies, perēklis tiek ierīkots vairākkārt. Ligzdu taisa abi pāra putni.

Dējumā parasti ir tikai divas olas, atsevišķos gadījumos – trīs. Perē galvenokārt mātīte. Perēšanas periods ilgst apmēram mēnesi. 

Dzērvēni izšķiļas, tērpti dzeltenbrūnā pūku jeb dūnu tērpā. Drīz vien viņi atstāj ligzdas apvidu, lai mātes un tēva uzraudzībā dotos pasaulē. Turpmāk dzērves dzīvo ģimenēs, kas sastāv no mātes, tēva un diviem (retāk viena vai trim) mazuļiem.

Vasarā dzērvju ģimenes var ieraudzīt gan aizaugušos mitrājos, gan pļavās, uz laukiem, krūmājos, mežos un izcirtumos.

Līdz rudenim parasti nodzīvo tikai viens no izperētajiem dzērvēniem, dažreiz neizdzīvo neviens. Retumis vecākiem tomēr paveicas izlolot divus pēcnācējus.

 

Pirmās Adventes Jaunmoku pilī

Ziemassvētku gaidās Adventes pirmajās svētdienās – 1. un 8. decembrī, Jaunmoku pilī aicina gatavoties svētkiem, veidojot savu Adventes vainagu no dabas materiāliem radošajā darbnīcā,...

Lasīt vairāk »
mammadaba aicina ieklausīties Latgales mežu operā

Rudens ir laiks, kad vējš kailajās koku galotnēs ieskrienas īpaši ātri, taču tas nebūt nav iemesls brīvo laiku pavadīt iekštelpās. Tāpēc ir iznācis jaunais mammadaba žurnāls, kas...

Lasīt vairāk »
Krusta zirneklis - bieži sastopama suga Latvijā

Viena no lielākajām zirnekļu sugām – krusta zirneklis (Araneus diadematus) – bieži sastopama visā Latvijas teritorijā. Laikā, kad zirnekļmātīte paslēpusi olu kokonu kādā ēkas...

Lasīt vairāk »
Aicinām pieteikties Adventes vainagu darbnīcai

Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētums 27. novembrī, aicina uz adventes vainagu darbnīcu, kas visas dienas garumā notiks Latvijas valsts mežu vēstniecībā, Vaiņodes ielā...

Lasīt vairāk »
Ģimeņu diena Jaunmoku pilī patriotiskā noskaņā

10.novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00 Ģimeņu diena Jaunmoku pilī norisināsies patriotiskā noskaņā. Meža muzeja radošajā darbnīcā katrs varēs izgatavot sev svecīti, kuru iedegt...

Lasīt vairāk »
LVM stipendiju konkursa Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde Rīgas klientu centrā

Jau trešo gadu Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem ir iespēja piedalīties stipendijas konkursā, ko rīko AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Latvijas Mākslas...

Lasīt vairāk »
Izstāde un vakar-ēšanas seminārs par ķirbjiem

Visu oktobra mēnesi LVM Jaunmoku pils Kolonnu zālē dižosies ķirbji no “Kliblapsu” dārza Pūrē. Interesenti aicināti ielūkoties ķirbju valstībā, lai atklātu šīs lielās ogas...

Lasīt vairāk »
Latvijas valsts mežu vēstniecībā notiks Sēņu diena

Meži pašlaik ir sēņu un sēņotāju pilni. Par godu vienai no latviešu populārākajām brīvā laika aktivitātēm dabā – sēņošanai, Latvijas valsts mežu vēstniecība sadarbībā ar...

Lasīt vairāk »
Rīta stundai zelts mutē – Spiningošanas čempionāta 4. posms LVM Tērvetes ūdenskrātuvē

 Foto: Mammadaba spiningošanas čempionāts, 4.posms no kreisās: Andris Kušķis, Dainis Podžuks,Gatis Gentvilo, Atis Švarcbahs, Māris Smilga, Aivars Smilga. Spirgts vējiņš saviļņoja...

Lasīt vairāk »
Cūkmens ciemojas Bērnu slimnīcā

Lai uzmundrinātu un sniegtu krietnu spēka un izturības devu, Latvijas mežu draugs un tīru mežu aizstāvis Cūkmens augusta sākumā ciemojās pie bērniem Bērnu klīniskajā universitātes...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4 lapas