AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS

Lieldienu zaķis atklāj olu krāsošanas receptes

Lieldienu zakis

Olas, kā dzīvības un saules simbols, ir neatņemam Lieldienu tradīciju sastāvdaļa. Jau no seniem ticējumiem zināms – jo vairāk olu Lieldienās, jo bagātīgāks un veselīgāks gads gaidāms. Par laimi, kādam dabā gājējam 1. aprīļa rītā izdevies Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē sastapt Lieldienu zaķi, kurš arī labprāt dalījās dažādos padomos, kā iegūt viskrāšņākās Lieldienu olas dažādās krāsās. Tāpat zaķis zināja ne vienu vien Lieldienu ticējumu, kuru vērts likt aiz auss.

 

Olas krāsainas kā varavīksne

Lai olas iegūtu vienkrāsainas, krāsojošās izejvielas - mizas, tējas biezumus vai citas - iepriekš jānovāra, jānokāš un tad šajā šķidrumā jāliek vārīties olas. Lai šādi iegūtu sarkabrūnas olas, novārījums jāgatavo no dzelteno sīpolu mizām, bet, lai olas būtu izteiksmīgi tumši brūnas, tās jākrāso spēcīgas melnās tējas vai stipras pupiņu kafijas novārījumā. Olas var nokrāsot arī melnas vai zilas. Lai olas iegūtu melnu toni, novārījums jāgatavo no sīpolu mizām un pašgatavota melleņu ievārījuma, īpaši netaupot nevienu no abām sastāvdaļām. Savukārt zilas olas var iegūt, krāsojot sarkanajās bietēs vai mellenēs. Gaiši zilu toni iespējams iekrāsot, ja novārījumu gatavo no violetā kāposta. Dienu iepriekš tas smalki jāsagriež, jāaplej ar sešām ēdamkarotēm etiķa un nakti jānotur. Savukārt, lai iegūtu aveņu sarkanas olas, šķidrumu jāgatavo no puslitra biešu sulas, kas uzvārīta kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa. Olas sārtajā šķidrumā jāatstāj uz pāris stundām.

Raibu raibiem rakstiņiem

Īpašu pārsteigumu sagādā olas, kuras krāsotas, izmantojot visdažādākās dabas veltes, kas ietītas drāniņā kopā ar olu un cieši aizsietas. Olas “gultiņu” veido no auduma drāniņas, to izklāj ar sīpolu mizām, gan gaišajām, gan violetajām, tajās var iebērt rīsus vai citus graudus, pievienot zaļas zāles stiebriņu, kādu pūpoliņu, tēju maisījumu. Ola jāsamērcē ūdenī, lai visi rotājumi tai cieši pieguļ, un jāietin drāniņā, stingri aptinot un sasienot ar diegu.

Lieldienu ticējumi

  • Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
  • Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās - vēlāk tie nesīs naudu.
  • Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
  • Ja pirmajās Lieldienās lietus līst, tad būs auglīga vasara.
  • Tā, agri, pirms saules lēkta jāmazgā seja tekošā ūdenī, kas tek pret austrumiem — pret sauli. Meitas pirms saules lēkta upes ūdenī varēja saskatīt savu izredzēto.
  • Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
  • Pa Lieldienu jāiet skaidienā skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.

 

 Lai priecīgas un gaišas Lieldienas!

 

Jaunmoku pilī notiks "Ģimeņu diena"

Jaunmoku pils aicina pavadīt svētdienu, 8. novembri mierīgā, izzinošā un patīkamā gaisotnē “Ģimeņu dienā”. Kopā ar ģimeni varēsiet izbaudīt Meža muzeja programmu “Ekspedīcija...

Lasīt vairāk »
Kas ir iedzeltenais jumjupūpēdis?

Piejūras kāpās šobrīd var ieraudzīt sēni, kas atgādina kartupeli vai sarkanbrūnu, noapaļotu akmeni - oli, kas nedaudz iegrimis smiltīs. Tas ir iedzeltenais jumjupūpēdis (Rhizopogon...

Lasīt vairāk »
mammadaba iedvesmo doties krāšņos rudens piedzīvojumos

Sagaidot rudeni, mammadaba žurnāla lasītājus aicinām iedvesmojies, kā apbrīnas vērtos tālos ceļojumus aizvietot ar skaistiem un ne mazāk krāšņiem braucieniem tepat Latvijā. Ne viens...

Lasīt vairāk »
Spiningošanas čempionāta Kaņiera posma stāsts

Lai arī mammadaba spiningošanas sacensību galvgalī pirms ceturtā – noslēdzošā posma esošie Dainis Podžuks un Andris Kušķis (“Z/S Karotītes”) bija diezgan stabilā vadībā, un,...

Lasīt vairāk »
Viena meža ainava – divi redzējumi izstādē “STOPkadri”

Mežs ir mainīgs. To, kā vienu un to pašu meža ainavu redz gan fotogrāfs, gan gleznotājs uzskatāmi parāda izstāde “STOPkadri”, kas līdz 30. septembrim apskatāma dabas izglītības...

Lasīt vairāk »
Kalnansu purvs jau otro reizi šovasar pārtaps dabas koncertzālē

LVM Dienvidkurzemes reģionā esošais Kalnansu purvs jau otro reizi šovasar pārtaps dabas koncertzālē. Uz koka plosta purva ezera vidū uzstāsies Linda Leen, Jolanta Gulbe-Paškeviča un...

Lasīt vairāk »
Mazie ķīķi jeb lapseņu klijāni mācās lidot

Lielākai daļai plēšputnu jūlija beigās jau ir gana lieli mazuļi, lai spētu lidot. Taču ir Latvijā viens vēls ligzdotājs – ķīķis jeb lapseņu klijāns, kas lidspēju apgūst vien...

Lasīt vairāk »
Smilšaino augšņu iemītniece – aromātiskā smiltāja neļķe

Kurzemē smilšainās kāpās un atklātās vietās sausos priežu mežos zied smiltāja neļķe (Dianthus arenarius L.). Tā ir vienīgā savvaļas neļķe, kurai piemīt spēcīgs un izteikts...

Lasīt vairāk »
Koši zied parastais slotzaris

Šobrīd Kurzemes mežmalās un ceļmalās krāšņi zied parastie slotzari (Sarothamnus scoparius), tautā saukti arī par “zaķu kārkliem”. Dodoties mežā, var iepazīt ne vien jaunus...

Lasīt vairāk »
Dzegužkurpīšu ielenkumā

Lielākā Latvijas savvaļas orhideja – dzeltenā dzegužkurpīte – šogad ir pilnos ziedos. Līdz šim LVM Vidusdaugavas reģiona teritorijā dzegužkurpītes nebija manītas, jo tie ir augi,...

Lasīt vairāk »
1/2/3/4/5/6 lapas