Zaļenieku muiža un parks

Zaļenieku pils ir izcila ar to, ka tās fasādes laikā nav izmainītas. Saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas. Jumta segumā kārniņi ir nomainīti ar skārdu, bet pils plānojums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā maz mainījies – pirmajā stāvā izbūvēts koridors un no vestibila atdalītas vairākas nelielas telpas.
1925. gadā muižas apbūves inventarizācijas dokumentos minēts vairāk nekā 30 dažādu ēku. To vidū – dažas ar visai eksotiskiem nosaukumiem, piemēram, puķu māja, vīna māja, firziķu ēka. Kur nu vēl pati pils, staļļi, klētis, kalpu mājas, kūtis un citas ēkas. Daļa saimniecības ēku ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Muižas ansambļa neatņemama sastāvdaļa ir parks. Nozīmīgākie koki un krūmi Zaļās muižas parkā (24 ha platībā) ir Sudraba kļava, Parastais skābardis, Eiropas lapegle- vairākās lielākās grupās, Dižgoba  (p-4,6m), Sarkanlapu Tumberga bārbele, Sibīrijas baltegle u.c. Parka kompozīcijas pamats  ir dabiskais reljefs un ūdenskrātuves, kas veido romantisku ainavu,  senāk- dekoratīvais dārzs jeb 18. gs. terminoloģijā runājot „izpriecu, augļu un virtuves dārzi”. Parks sajūsmina ar savu mierīgo, kluso un ēnaino noskaņu.

Skatīt kartē