Skolotāji izzina mežu vasaras nometnē

img 1615

Lai dalītos pieredzē un smeltos jaunu iedvesmu nākamajam mācību gadam, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jūlija nogalē aicināja 50 pedagogus no visas Latvijas piedalīties ikgadējos trīs dienu tālākizglītības kursos brīvā dabā. Kopā pavadītajā laikā skolotāji mācījās viens no otra un dažādiem meža nozares speciālistiem, kā veicināt skolēna zinātkāri, radošumu un kompetenci saistībā ar mežu.

Pirmajā dienā, pulcējoties Zemkopības ministrijā (ZM), uzrunu un pateicības vārdus par līdz šim paveikto skolotājiem izteica ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis un Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Zeile. Par situāciju meža nozarē un jaunākajām aktualitātēm klātesošos iepazīstināja Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Otrā dienas daļā skolotāji devās uz LVM Kalsnavas arborētumu, kur aktīvi darbojās Zaļajā pagalma skolā, pildot āķīgus orientēšanās uzdevumus. Dienas noslēgumā LVM atpūtas un tūrisma centru “Ezernieki”, ikviens tika aicināts iesaistīties vakara aktivitātē – izzinošā pastaigā kopā ar dabas gidu Māri Olti. Priecēja ne tikai burvīgais saulriets, uzietās āpšu alas un sarunas par koku savstarpējām attiecībām, bet arī pašu skolotāju atrasta reta sūnu suga, kas izrādījās ir par Latvijas gada sūnu atzītā Zilganā baltsamtīte (Leucobryum glaucum). Protams, atrodoties mežā neiztikt arī bez reibinošās vaivariņu smaržas, kas bija sastopama teju ik uz soļa.

Nākamajā mācību dienā klātesošajiem bija iespēja pašā rīta agrumā vērot putnus kopā ar Latvijas Putnu fonda ornitologiem. Skolotāji tuvumā aplūkoja vairākus Latvijā izplatītākos putnus, tai skaitā izdaudzināto balto cielavu. Vēlāk skolotāji iepazina vides izglītības darbu Rīgas 49. vidusskolā, kā arī devās uz “randiņiem” viens ar otru, savstarpēji daloties pašu pieredzē.  Dienas otrajā daļā visi sēdās autobusā, lai dotos dziļāk mežā un atklātu meža tapšanu LVM “Podiņu” kokaudzētavā, dienas noslēgumā izejot arī teiksmaino “Tīrumnieku” purva taku kopā ar vides gidi Annu Macāni.

 

Pēdējā nometnes diena tika veltīta pašu skolotāju izstrādātajām nodarbībām par tēmu “Mežs Latvijai. Nākamie 100”, kuras skolotāji grupās izvērtēja un prezentēja saviem kolēģiem. Skolotājiem bija iespēja arī noklausīties Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” direktora Jurģa Jansona lekciju par mežu stāvokli Latvijā un diskutēt par tālāko mežu apsaimniekošanas nākotni.

Šogad nometnē piedalījās skolotāji no mammadaba meistarskolām – izglītības iestādēm, kas nopelnījušas mammadaba vēstniecības titulu par aktīvu meža vides izglītības darbu. Lūk, dažas no kursu dalībnieku atziņām nometnes noslēgumā:

    • Jutos iederīga, aprūpēta, ieinteresēta. Vēlējos visu uzzināt. Uzzināju daudz, taču tajā pašā laikā nebiju pārgurusi, kā tas ir citos kursos. Drīzāk mācoties jutos atpūtusies, jo viss notika pie dabas.
    • Izjūtas kopumā ir ļoti pozitīvas. Esmu ieradusies mājās ar "lielu bagāžu" – zināšanām, pieredzi un lielāku pārliecību par sevi kā pedagogu. Sākumā jutos mazliet bailīgi, jo esmu jauniņā savā profesijā, bet seminārs to visu mainīja.
    • Informācija, kas ļāva gūt priekšstatu par meža nozari valstiskā līmenī, kolēģu piedāvātās idejas jaunām aktivitātēm skolā un ārpus tās, dažādi fakti, knifiņi, ar ko ieinteresēt bērnus, ar ko papildināt sakrāto materiālu un zināšanu kaudzi, lai nodarbības kļūtu interesantākas, bagātākas.
    • Aizspriedumu un mītu kliedēšana, parādot patieso situāciju. Iespēja uz mežu paskatīties citām, mežsaimnieka, acīm. Apzināties dabas bagātības, tās saglabāšanas iespējas un nozīmību, izglītojot jauno paaudzi.
  • LVM kopš dibināšanas 1999. gadā, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, valsts un pašvaldību budžetos iemaksājusi vienu miljardu eiro. LVM saimniecisko darbību veic, kopjot un atjaunojot mežus, rūpējoties par dabas aizsardzību, sabiedrības rekreācijas iespējām un koksnes pieaugumu, kā arī ik gadu investējot līdzekļus meža zemju platību palielināšanā un meža infrastruktūras attīstībā – meliorācijas sistēmu atjaunošanā un meža autoceļu būvē. Ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos koksnes daudzums pieaug par 12 miljoniem kubikmetru.